Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu
Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ir dokuments, ar kuru 1990. gada 4. maijā tika atjaunota Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme. Šī deklarācija pasludināja 1940. gada 17. jūnija PSRS militāro agresiju kā starptautisku noziegumu un atjaunoja Latvijas Republikas suverenitāti.
SagatavošanaLabot
Deklarāciju sagatavoja Latvijas Tautas frontes frakcija (pie tās teksta gatavošanas darbojušies Romāns Apsītis, Valdis Birkavs, Vilnis Eglājs, Aivars Endziņš, Tālavs Jundzis, Andrejs Krastiņš, Egils Levits un Rolands Rikards[1]), pret bija Interfronti atbalstošie deputāti. Deklarācijas preambulā konstatēts, ka Tautas Saeima, kas tika ievēlēta prettiesiskās, antikonstitucionālās vēlēšanās, kuru rezultāti bija viltoti, nevarēja paust tautas gribu un tai arī nebija tiesību lemt par valsts politiskās iekārtas maiņu un atteikšanos no suverinitātes. Saskaņā ar Satversmi Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā suverēnā vara pieder tautai un to mainīt var vienīgi tautas nobalsošanā. Tā kā Satversmē noteiktā procedūra nebija ievērota, Latvija nekad de iure nebija iestājusies Padomju Savienībā. Pamatojoties uz to un Latvijas iedzīvotāju gribu, kas pausta ievēlot vairākumā deputātus, kas atbalstīja neatkarības atjaunošanu, Augstākajai Padomei bija tiesības lemt par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
NobalsošanaLabot
Jau no 2. maija pie Augstākās Padomes ēkas (tagad Saeimas ēka) pulcējās liels neatkarības atbalstītāju pulks, kas aicināja pasludināt Latvijas neatkarību. Pēc pozitīvā balsojuma 4. maijā deputāti tika ar gavilēm un lielu sajūsmu sagaidīti Jēkaba ielā.
Deklarāciju pieņēma LPSR Augstākā Padome, kurā 1990. gada vēlēšanās bija ievēlēts 201 deputāts. Lai likumdevēji pieņemtu deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, bija nepieciešams 2/3 no deputātu skaita atbalsts jeb 134 balsis. Ar 138 balsīm „par”, 0 „pret” (deklarāciju neatbalstošie deputāti balsojumā nepiedalījās) un 1 „atturas” Augstākā Padome to pieņēma.[2]
AtbalstījaLabot
- Andrejs Panteļējevs
- Ruta Marjaša
- Vilnis Eglājs
- Aleksandrs Kiršteins
- Ģirts Krūmiņš
- Indulis Ozols
- Oļegs Batarevskis
- Ints Cālītis
- Ivars Krastiņš
- Jānis Gulbis
- Rolands Rikards
- Dzintars Ābiķis
- Ojārs Kehris
- Rolands Repša
- Romāns Apsītis
- Jānis Krūmiņš
- Ojārs Blumbergs
- Ilma Briņķe
- Broņislavs Salītis
- Juris Karlsons
- Andris Teikmanis
- Mārcis Cīrulis
- Arturs Punovskis
- Ivars Ēlerts
- Einārs Cilinskis
- Jānis Freimanis
- Mihails Stepičevs
- Aivars Endziņš
- Māris Budovskis
- Atis Kramiņš
- Gunārs Preinbergs
- Andris Tomašūns
- Igors Movels
- Imants Geidāns
- Indulis Bērziņš
- Leonīds Alksnis
- Velta Čebotarenoka
- Vladlens Dozorcevs
- Ivars Silārs
- Vladimirs Einiņš
- Arnolds Bērzs
- Jānis Lagzdiņš
- Linards Muciņš
- Teodors Eniņš
- Aivars Lembergs
- Alfrēds Mačtams
- Ģirts Kristovskis
- Viktors Kalnbērzs
- Andris Apinītis
- Ivars Caune
- Andris Līgotnis
- Kazimirs Šļakota
- Juris Cibulis
- Georgs Andrejevs
- Dainis Vanags
- Valdis Birkavs
- Emerita Buķele
- Edvīns Kide
- Jānis Endele
- Druvis Skulte
- Jānis Kinna
- Stefans Rāzna
- Ludvigs Teteris
- Raits Černajs
- Jevģenijs Zaščerinskis
- Pēteris Laķis
- Pēteris Gabrānovs
- Sarmis Mednis
- Andris Felss
- Ita Kozakeviča
- Ludis Skosta
- Vilnis Bresis
- Mavriks Vulfsons
- Andris Plotnieks
- Mārtiņš Arnītis
- Pēteris Koroševskis
- Aleksandrs Lange
- Ivars Godmanis
- Brigita Zeltkalne
- Valdis Biķis
- Egils Einārs Jurševics
- Juris Aizezers
- Imants Kalniņš
- Jānis Lucāns
- Jānis Škapars
- Indulis Emsis
- Aleksejs Grigorjevs
- Marija Kārkla
- Eduards Berklavs
- Jānis Gavars
- Valdis Šteins
- Pēteris Krūgaļaužs
- Visvaldis Mucenieks
- Kārlis Liepiņš
- Skaidrīte Albertiņa
- Tālavs Jundzis
- Guntis Grūbe
- Valentīna Zeile
- Normunds Beļskis
- Andris Puzo
- Kazimirs Špoģis
- Antons Seiksts
- Gunārs Klindžāns
- Ārijs Ūdris
- Artūrs Kodoliņš
- Jānis Biezais
- Andris Grūtups
- Anatolijs Gorbunovs
- Antons Buls
- Jānis Vaivads
- Juris Dobelis
- Juris Bojārs
- Alberts Bels
- Imants Daudišs
- Mārtiņš Bērziņš
- Arvīds Ulme
- Imants Ziedonis
- Odisejs Kostanda
- Raimonds Krūmiņš
- Anna Seile
- Ivans Cupruns
- Einars Repše
- Pēteris Simsons
- Juris Celmiņš
- Vilis Seleckis
- Pēteris Lazda
- Agris Jaunkļaviņš
- Alfrēds Čepānis
- Dainis Īvāns
- Andrejs Krastiņš
- Andris Bērziņš
- Jānis Dinevičs
- Ivars Briedis
- Ziedonis Ziediņš
- Edmunds Krastiņš
- Jānis Blaževičs
- Ilmārs Geige
- Voldemārs Strīķis
AtturējāsLabot
Atteicās piedalītiesLabot
- Igors Garajevs
- Viktors Stefanovičs
- Jurijs Ļaļins
- Jānis Dzintars
- Alberts Žuks
- Aleksandrs Peršins
- Mihails Berdikovs
- Sergejs Zaļetajevs
- Grigorijs Morozļi
- Nikolajs Mihailovs
- Alfrēds Rubiks
- Oļegs Ščipcovs
- Vladimirs Hodokovskis
- Vladimirs Kostins
- Eduards Maharevs
- Genādijs Romašovs
- Vjačeslavs Gerasimovs
- Leonīds Kurdjumovs
- Ivans Ivanovs
- Tatjana Ždanoka
- Pāvels Šapovālovs
- Vladimirs Mihailovs
- Ivans Prokofjevs
- Anatolijs Safonovs
- Anatolijs Aleksejevs
- Edgars Eglītis
- Nikolajs Builovs
- Mihails Gavrilovs
- Sergejs Dīmanis
- Aleksandrs Smoļuks
- Viktors Alksnis
- Andrejs Beluha
- Vladimirs Zatuliviters
- Valērijs Priščepovs
- Mihails Ivanovs
- Aleksejs Vidavskis
- Vladimirs Rodins
- Aleksejs Providenko
- Vladimirs Žarkovs
- Sergejs Beskrovnovs
- Jevgēņijs Drobots
- Grigorijs Agafonovs
- Jevgēņijs Jagupecs
- Jurijs Antons
- Boriss Feršalovs
- Igors Rjabiņins
- Anatolijs Bartaševičs
- Martijans Bekasovs
- Andrejs Rešetņikovs
- Valentīns Gapoņenko
- Viktors Krols
- Larions Kucāns
- Galaktions Radionovs
- Viktors Kokorišs
- Jurijs Kirjušins
- Filips Stroganovs
- Mihails Rogaļs
Tika pasludināts pārejas posms no Latvijas Republikas Augstākās Padomes līdz Saeimas sasaukšanai.
Svētku dienaLabot
4. maijs ir valsts svētku diena - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena.
Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu šobrīd atrodas LR Saeimas arhīvā, LR AP fondā, 10. apr., 2932. l., 42. lp.
AtsaucesLabot
- ↑ Rolands Rikards Archived 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. LIIS izstrādne
- ↑ Latvijas Republikas Augstākās Padomes pirmās sesijas 4. sēde 1990. gada 4. maijā
LiteratūraLabot
- Tālavs Jundzis „4.maijs”. — Fonds Latvijas Vēsture, Rīga 2000. ISBN 9984643190 (Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par neatkarības deklarāciju)
- Daina Bleiere „Latvija. Notikumu hronika 1985. - 1996. gadā”. — N.I.M.S., Rīga 1996. ISBN 9984914127
- Ringolds Balodis, Annija Kārkliņa „Divdesmit gadi kopš Latvijas Neatkarības deklarācijas - valststiesību attīstības tendences un risinājumi”. — Jurista Vārds Nr.17/18, 27.04.2010.
- Valdis Blūzma, Ojārs Celle, Tālavs Jundzis, D. A. Lēbers, Egils Levits, Ļubova Zīle „Latvijas valsts atjaunošana (1986.g. - 1993.g.)”. — Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, Rīga, 1998. ISBN 998464300X
Ārējās saitesLabot
Wikisource ir vairāk informācijas par šo tēmu. Skatīt Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu |
- Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. - likumi.lv
- Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. - historia.lv
- Jānis Pleps. Neatkarības deklarācija: toreiz un tagad. // Jurista vārds. Nr.18 (522) otrdiena, 2008. gada 13. maijs
- LPSR AP lēmums Par Deklarāciju jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību
- 1990. gada 4. maija LPSR AP sēdes stenogramma