Valdis Birkavs
Valdis Birkavs (dzimis 1942. gada 28. jūlijā) ir latviešu politiķis, juridisko zinātņu doktors. Latvijas juristu biedrības dibinātājs un tās pirmais prezidents.[1][2]
| Valdis Birkavs | |
|---|---|
 Valdis Birkavs 2011. gadā | |
| Latvijas Republikas Ministru prezidents | |
|
Amatā 1993. gada 3. augusts — 1994. gada 15. septembris | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Priekštecis | Ivars Godmanis |
| Pēctecis | Māris Gailis |
| Latvijas Republikas ārlietu ministrs | |
|
Amatā 1994. gada 19. septembris — 1999. gada 16. jūlijs | |
| Prezidents |
Guntis Ulmanis Vaira Vīķe-Freiberga |
| Premjerministrs |
Māris Gailis Andris Šķēle Guntars Krasts Vilis Krištopans |
| Priekštecis | Georgs Andrejevs |
| Pēctecis | Indulis Bērziņš |
| Latvijas Republikas tieslietu ministrs | |
|
Amatā 1999. gada 16. jūlijs — 2000. gada 5. maijs | |
| Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
| Premjerministrs | Andris Šķēle |
| Priekštecis | Ingrīda Labucka |
| Pēctecis | Ingrīda Labucka |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1942. gada 28. jūlijā Rīga, Ostlande .svg){kind=small} , tagad - Latvija  |
| Politiskā partija |
PSKP Latvijas Ceļš |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Aina Birkava |
| Profesija | jurists |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Biogrāfija
labot šo sadaļuValdis Birkavs dzimis Rīgā, mācījies Rīgas 47. vidusskolā (absolvējis 1957. gadā), industriālajā politehnikumā (1961. gadā ieguvis kvalifikāciju tehniķis tehnologs). 1969. gadā absolvējis Latvijas Valsts universitāti ar jurista diplomu.[3] 1978. gadā aizstāvējis disertāciju kriminoloģijā un ieguvis juridisko zinātņu kandidāta grādu, 1993. gadā ieguvis juridisko zinātņu doktora grādu.[4]
1990. gadā kā Latvijas Tautas frontes pārstāvis ievēlēts Augstākajā Padomē,[5] bet 1993. gadā kļuva par vienu no “Latvijas ceļa” dibinātājiem. 1993. gada vasarā partija uzvarēja 5. Saeimas vēlēšanās un Birkavs kļuva par Latvijas Ministru prezidentu. Pēc Birkava valdības izjukšanas 1994. gada vasarā Valdis Birkavs kļuva par ārlietu ministru, šajā amatā palika piecus gadus piecu dažādu valdību sastāvā un atkāpās no amata 1999. gadā.
1999. gada jūnijā Valsts prezidenta vēlēšanās Birkavs bija “Latvijas ceļa” kandidāts un ieguva 2. vietu, par prezidentu kļuva Vaira Vīķe-Freiberga. Pēc tam viņš kļuva par tieslietu ministru A. Šķēles trešajā kabinetā un šajā amatā bija līdz 2000. gadam.
Patlaban vada starptautiskās programmatūras autortiesību aizsardzības organizācijas Business Software Alliance Latvijas pārstāvniecību.[6]
1999. gadā izvēlēts par Eiropas Gada cilvēku Latvijā. 2000. gadā apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[5]
2009. gada decembrī parādu dēļ par vairāku miljonu latu kredītu, kas ņemts četru zemes īpašumu iegādei Latgalē, tika arestēti V. Birkava bankas konti.[7]
Privātā dzīve
labot šo sadaļuValdis Birkavs bija precējies ar juristi Ainu Birkavu, pārim ir dēls.[4]
Šobrid viņa dzīvesbiedre ir žurnāliste Marina Dianova.[8]
Darbi
labot šo sadaļu- Zinātne — pret noziedzību. Rīga: Avots, 1986
Literatūra
labot šo sadaļu- Tālavs Jundzis. 4. maijs: rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds “Latvijas Vēsture”, 2000.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Dibināta Latvijas Juristu biedrība». nekropole.lv.
- ↑ «LOBĒŠANA jeb kādēļ uzņēmumiem un asociācijām ir jāietekmē lēmumi Eiropas Savienībā?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004. gada 17. maijā.
- ↑ «6.Saeimas deputātu saraksts - Valdis Birkavs». saeima.lv.
- ↑ 4,0 4,1 Valdis Birkavs, ministra CV Ārlietu ministrijas mājaslapā, informācijas aktualitāte 16.07.1999, informācija iegūta 28.07.2008
- ↑ 5,0 5,1 Valdis Birkavs Arhivēts 2015. gada 7. novembrī, Wayback Machine vietnē., šķirklis enciklopēdijā "Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa", publicēts 2000. gada augustā, informācija iegūta 28.07.2008
- ↑ «Apollo» videočatā Valdis Birkavs[novecojusi saite], raksts un video portālā apollo.lv (09.11.2004)
- ↑ «Arestēti ekspremjera Birkava īpašumi». Delfi. 2009.12.22.
- ↑ Lauma Lapsa. «VAKARA ZIŅAS. Birkavs veselības dēļ vairs nespēj spēlēt šahu». nra.lv (latviešu), 2019.g. 20. jūlijs. Skatīts: 2019-07-21.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Ivars Godmanis |
Latvijas Republikas Ministru prezidents 1993. gada 3. augusts — 1994. gada 15. septembris |
Pēctecis: Māris Gailis |
| Priekštecis: Georgs Andrejevs |
Latvijas Republikas ārlietu ministrs 1994. gada 19. septembris — 1999. gada 16. jūlijs |
Pēctecis: Indulis Bērziņš |
| Priekštecis: Ingrīda Labucka |
Latvijas Republikas tieslietu ministrs 1999. gada 16. jūlijs — 2000. gada 5. maijs |
Pēctecis: Ingrīda Labucka |