Alfrēds Rubiks

Šis raksts ir par 1935. gadā dzimušu politiķi. Par citām jēdziena Rubiks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Alfrēds Rubiks (dzimis 1935. gada 24. septembrī Daugavpilī) ir PSRS un Latvijas politiķis, Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs no 1999. līdz 2015. gadam. Starptautiskās Informatizācijas akadēmijas loceklis.^{[nepieciešama atsauce]}

Alfrēds Rubiks
Alfrēds Rubiks 2014. gadā
Latvijas PSR Vietējās rūpniecības ministrs
Amatā 1982 — 1984
Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs
Amatā 1984 — 1990
Priekštecis	Mečislavs Dubra
Pēctecis	Andrejs Inkulis
LKP CK Pirmais sekretārs
Amatā 1990. gada 7. aprīlis — 1991. gada 24. augusts
Priekštecis	Jānis Vagris
Dzimšanas dati	1935. gada 24. septembrī Daugavpils, Latvija
Politiskā partija	PSKP Latvijas Sociālistiskā partija
Profesija	inženieris
Augstskola	Rīgas Politehniskais institūts

Dzīvesgājums

Dzimis 1935. gadā Daugavpilī Pētera Rubika ģimenē. Tēvs mobilizēts Sarkanajā armijā, kritis Otrajā pasaules karā, patēvs dienēja Latviešu leģionā. 1954. gadā sāka studijas LVU Enerģētikas fakultātē. Strādāja Rīgas Energomašīnbūves rūpnīcā. 1959. gadā kļuva par PSKP biedru. 1963. gadā absolvēja RPI Mehānikas fakultāti, inženieris. No 1962. līdz 1982. gadam komjaunatnes, PSKP darbā. No 1976. līdz 1982. gadam Rīgas pilsētas Ļeņingradas rajona (tagadējās Kurzemes rajona) izpildkomitejas loceklis. 1980. gadā beidza Ļeņingradas Augstāko partijas skolu. No 1980. gada bija LPSR Augstākās Padomes deputāts. No 1981. gada LKP CK loceklis. No 1982. līdz 1984. gadam LPSR Vietējās rūpniecības ministrs. No 1984. līdz 1990. gadam Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs. No 1989. līdz 1991. gadam PSRS Tautas deputāts.

Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā no 1990. līdz 1991. gadam bija PSKP Centrālās komitejas un tās politbiroja loceklis, LKP pirmais sekretārs, LPSR un PSRS Konstitūcijas un pilsoņu tiesību komitejas un Sabiedrības glābšanas komitejas priekšsedētājs. Augusta puča laikā 1991. gada augustā bija Latvijas Ārkārtas stāvokļa valsts komitejas priekšsēdētājs. 23. augustā aizturēts, izvirzīta apsūdzība apvērsuma organizēšanā.

1993. gadā ievēlēts Saeimā no kustības "Līdztiesība" saraksta, kuras biedrs Rubiks bija līdz 1996. gadam. 1995. gadā notiesāts, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem par darbībām, kas vērstas uz valsts varas gāšanu. Svītrots no Latvijas Sociālistiskās partijas Saeimas vēlēšanu saraksta. 1996. gadā izvirzīts Valsts prezidenta amatam, 1996. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās ieguva 5 balsis no 100. 1997. gada novembrī pirms termiņa atbrīvots no cietuma. 1998. gadā piedalījās PCTVL izveidošanā. 1999. gadā ievēlēts par Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētāju. Automātiski kļuva par PCTVL līdzpriekšsēdētāju (līdz 2003. gadam, kad LSP izstājās no apvienības). No 2003. līdz 2006. gadam mēnešrakstu "Latvijas Sociālists" un "Социалист Латвии" apvienotās redakcijas vadītājs. Līdz 2004. gadam žurnāla "Марксизм и современность" redakcijas padomes loceklis.

Kopš 2005. gada "Saskaņas Centra" priekšsēdētāja vietnieks. 2009. gadā ievēlēts Eiropas Parlamentā, kur darbojās kā Eiropas Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālo grupas prezidija loceklis.

2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās A. Rubiks neguva vēlētāju atbalstu. 2015. gadā pameta Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētāja amatu (viņa vietā stājās Rīgas domes deputāts Vladimirs Frolovs).

Grāmatas

• "Голосовали цветами" (Рассказ политзаключенного-кандидата в президенты Латвии) — Rīga, 1997 (izdots arī Maskavas apgādā "Информпечать" 1999. g. ar nosaukumu "Отечество — боль моя")
• "Требyю признать невиновным" — Москва: Международные отношения, 2001. — 638 с. ISBN 5-7133-1081-7

Ārējās saites

• Personas dati Arhivēts 2017. gada 26. martā, Wayback Machine vietnē. LSP mājaslapā

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Mečislavs Dubra	Rīgas pašvaldības vadītājs 1984—1990	Pēctecis: Andris Teikmanis / Andrejs Inkulis