Andris Teikmanis
Andris Teikmanis (dzimis 1959. gada 29. novembrī Rīgā) ir Latvijas jurists, diplomāts un politiķis. Bijis Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts, Rīgas pašvaldības vadītājs no 1990. līdz 1994. gadam, bet no 2019. līdz 2023. gadam vadīja Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita kanceleju.
| Andris Teikmanis | |
|---|---|
 Andris Teikmanis 2016. gadā | |
| Valsts prezidenta kancelejas vadītājs | |
|
Amatā 2019 — 2023 | |
| Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts | |
|
Amatā 1990. gada 18. marts — 1993. gada 6. jūlijs | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1959. gada 29. novembrī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Profesija | jurists, diplomāts |
| Augstskola | LVU |
- Šis raksts ir par Augstākās padomes deputātu. Par KDS priekšsēdētāju skatīt rakstu Andris Teikmanis (1967).
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1959. gadā Rīgā. Mācījās Rīgas 5. vidusskolā, no 1978. līdz 1983. gadam studēja Latvijas Valsts universitātes juridiskajā fakultātē. No 1988. līdz 1990. gadam strādāja par tiesu izmeklētāju Latvijas PSR prokuratūrā un par Kirova rajona tautas tiesas tiesnesi. 1990. gada 4. martā tika pirmstermiņa atbrīvots no amata ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija lēmumu.[1]
1988. gadā piedalījies Latvijas Tautas frontes dibināšanā. 1989. gadā ievēlēts Rīgas tautas deputātu padomē, bet 1990. gadā — ievēlēts par padomes priekšsēdētāju (jaunākais pašvaldības vadītājs Rīgas domes vēsturē, ievēlēts 31 gada vecumā).
1990. gada 18. martā A. Teikmanis tika ievēlēts par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu, balsoja par Neatkarības deklarāciju. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas turpināja vadīt Rīgas pašvaldību, no 1992. gada — kā Rīgas domes priekšsēdētājs.
No 1994. gada pievērsies diplomātiskajai darbībai. Šajā gadā viņš kļuva par Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Eiropas Padomē. Pēc tam no 1995. gada strādāja Ārlietu ministrijā, bija Latvijas vēstnieks Vācijā un Latvijas vēstnieks Krievijas Federācijā.
2001. gadā A. Teikmanis tika apsūdzēts par nolaidību tā sauktajā "sagrieztā zviedru kuģa" lietā, bet netika sodīts.
No 2008. līdz 2013. gadam bija Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, no 2013. gada Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē, kā arī Austrālijas Savienībā un Jaunzēlandē,[2] no 2016. gada — Latvijas vēstnieks ASV.[3]
No 2019. gada 5. augusta līdz prezidenta pilnvaru beigām 2023. gadā A. Teikmanis vadīja Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita kanceleju.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Cīņa». Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija lēmumi (laikraksts) (Latvijas PSR Augstākā Padome, Latvijas kompartijas Centrālā komiteja, Latvijas PSR Ministru padome). 4.03.1990. Arhivēts no oriģināla, laiks: 03.02.2020.
- ↑ Laikraksts „Latvietis“ Nr. 283 2013. gada 8. novembrī
- ↑ «Valsts prezidents pasniedz akreditācijas vēstules jaunajam Latvijas vēstniekam ASV Andrim Teikmanim». Latvijas republikas Ārlietu ministrija. 2016-07-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-07-23.
- ↑ «Valsts prezidenta darbībā tiks akcentēti tiesiskuma un modernas valsts darbības virzieni». www.president.lv (latviešu). Skatīts: 2019-07-23.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Laila Jurcēna (p.i) |
Valsts prezidenta kancelejas vadītājs 2019—2023 |
Pēctecis: Gunda Reire |
| Priekštecis: Andris Razāns |
Latvijas vēstnieks ASV 2016—2019 |
Pēctecis: Māris Selga |
| Priekštecis: Eduards Stiprais |
Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē, Austrālijas Savienībā un Jaunzēlandē 2013—2016 |
Pēctecis: Baiba Braže |
| Priekštecis: Normans Penke |
Latvijas vēstnieks Krievijas Federācijā 2005—2008 |
Pēctecis: Edgars Skuja |
| Priekštecis: Andris Ķesteris |
Latvijas vēstnieks VFR 1998—2002 |
Pēctecis: Mārtiņš Virsis |
| Priekštecis: Alfrēds Rubiks |
Rīgas pašvaldības vadītājs 1990—1994 |
Pēctecis: Māris Purgailis |