Māris Budovskis
Māris Budovskis (dzimis 1939. gada 9. aprīlī Rīgā) ir latviešu sporta ārsts, pedagogs un politiķis, bijušais Latvijas Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts.
| Māris Budovskis | |
|---|---|
| Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts | |
| 5. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1993. gads — 1995. gads | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1939. gada 9. aprīlī[1] Rīga, Latvija |
| Māte | Fanija |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Skaidrīte Smildziņa |
| Bērni | Evija, Agnija |
| Profesija | sporta ārsts, pedagogs |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1939. gadā Rīgā cīņas sporta meistara Paula Budovska (1907—1994) un viņa sievas Fanijas (1914), dzimušas Rozenfeldes, ģimenē. Mācījās Rīgas 1. vidusskolā, kuru absolvēja 1957. gadā. Līdz 1965. gadam studēja Rīgas Medicīnas institūtā, tad līdz 1972. gadam Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā (LVFKI). Bija fiziskās kultūras un sporta pasniedzējs un LVFKI katedras vadītājs.
M. Budovskis kopš 1967. gada ir precējies ar basketbolisti Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Ģimenē izaudzinātas divas meitas: Evija un Agnija.[2] Evijai ticis piedāvāts arī spēlēt TTT komandā,[2] bijusi TTT jaunatnes komandas dalībniece.[3] Abas meitas pabeigušas Latvijas Medicīnas akadēmiju, Agnija pabeigusi arī Rīgas Biznesa augstskolu.[2]
Politiskā darbība
labot šo sadaļuAtmodas kustības laikā bija Latvijas Nacionālās neatkarības kustības dalībnieks, 1988. gadā iesaistījies Latvijas Tautas frontē. 1990. gadā M. Budovski ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 67. Rīgas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[4] 1991. gadā M. Budovskis vadīja Ļeņina pieminekļa demontāžu Brīvības ielā Rīgā.
5. Saeimas vēlēšanās 1993. gadā M. Budovski ievēlēja par 5. Saeimas deputātu no LNNK saraksta. 1995. gadā viņš bija Baltijas Asamblejas Prezidija priekšsēdētājs. Šajā pašā gadā nesekmīgi kandidēja 6. Saeimas vēlēšanās no LNNK un Latvijas Zaļās partijas kopējā saraksta. 1996. gadā izstājies no LNNK.
1999. gadā M. Budovskis kļuva par Tautas partijas biedru. No tās saraksta nesekmīgi kandidējis 2001. gada Rīgas domes vēlēšanās un 8. Saeimas vēlēšanās 2002. gadā,[5] kā arī 2005. gada Rīgas doems vēlēšanās.
M. Budovskis bija Latvijas centrālā cīņas sporta kluba[6] valdes priekšsēdētājs.
Apbalvojumi
labot šo sadaļu2000. gadā Māri Budovski apbalvoja ar trešās šķiras 
Triju Zvaigžņu ordeni.
Literatūra
labot šo sadaļu- Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.
Darbi
labot šo sadaļu- Māris Budovskis. Personības un sociālās vides rezonanse: psihodiagnostika, konflikti, disharmonija, statuss, lomas, socializācija, komunikācija, optimizācija, psihohigiēna, rehabilitācija. Rīga: Zinātne, 1986. — 114 lappuses
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 5. Saeimas deputātu un viņu pārstāvēto politisko organizāciju saraksts - Nacionālā enciklopēdija
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Guntis Keisels. Zelta meitenes TTT. Jumava, 2008. 65.—69. lpp. ISBN 978-9984-38-625-6.
- ↑ Laura Ikauniece. «Nekad nav miera! Piedzīvojumu stihija – Evija Rodke». Veseliba.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 12. augustā.
- ↑ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas Arhivēts 2019. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. saeima.lv
- ↑ LATVIJAS REPUBLIKAS 8. SAEIMAS VĒLĒŠANU SARAKSTI "Latvijas Vēstnesis" Nr. 123. 31.08.2002.
- ↑ tagad Paula Budovska Latvijas Centrālais Cīņas sporta klubs
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |