Sergejs Dīmanis
Sergejs Dīmanis, arī Sergejs Dīmans[1] (1951), ir Latvijas ekonomists un politiķis, bijušais partijas "Līdztiesība" līdzpriekšsēdētājs (1993—2001).
| Sergejs Dīmanis | |
|---|---|
| Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts | |
|
Amatā 1990 — 1992 | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1951. gada 16. jūnijā Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija |
PSKP LSP Līdztiesība |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1951. gada 16. jūnijā Rīgā Leonīda Dīmana ģimenē. Viņa vecvecāki 20. gadsimta sākumā bija pārcēlušies uz Krieviju, bet pēc Otrā pasaules kara Dīmaņa vecāki atgriezās Latvijā. Mācījās latviešu skolā, ģimenē runāja krieviski.[2]
1974. gadā beidza studijas Latvijas Valsts Universitātē (LVU) un iestājās aspirantūrā. Aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta disertāciju un no 1977. gada bija politekonomijas docētājs LVU.[3] 1979. gadā iestājās PSKP.
Atmodas kustības laikā sākotnēji sadarbojies ar Latvijas Tautas fronti,[4] bet tad iestājies Latvijas PSR darbaļaužu Internacionālajā frontē (Interfrontē), aktīvi cīnījās pret Latvijas neatkarības atgūšanas idejām. 1990. gada aprīlī tika iecelts par Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas locekli. 1990. gadā Dīmani ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu, viņš nebalsoja par 1990. gada 4. maija Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarāciju un kļuva par AP frakcijas "Līdztiesība" priekšsēdētāju.[1] 1990. gada jūlijā S. Dīmani iecēla par PSKP Centrālkomitejas locekli.[nepieciešama atsauce] Augusta puča 1991. gada 21. augustā Sergejs Dīmanis balsoja pret konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanu.[5]
Pēc Augusta puča izgāšanās Latvijas Republikas Augstākā padome sakarā ar vairāku deputātu pretvalstisko darbību Barikāžu laikā laikā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Pēc komisijas slēdziena apstiprināšanas 1992. gada 9. jūlijā Augstākā padome nolēma Dīmanim anulēt deputāta mandātu (94 deputāti par, 23 pret, viens atturējās).[6]
1993. gadā Dīmanis kļuva par vienu no kustības "Līdztiesība" vadītājiem, 1994. gadā bija 5. Saeimas deputāta Filipa Stroganova palīgs. 1995. gadā S. Dīmanis bija Latvijas Sociālistiskās partijas dibinātāju skaitā.
No 1996. līdz 2001. gadam viņš bija partijas "Līdztiesība" līdzpriekšsēdētājs, līdztekus darbojās Latvijas Krājbankas padomē[7] un Privatizācijas aģentūrā.[8] 2001. gadā Dīmanis pēc konflikta ar Tatjanu Ždanoku aizgāja no "Līdztiesības" vadības.
1998. gadā naturalizācijas ceļā ieguva Latvijas pilsonību. 2005. gadā pārcēlās uz dzīvi Maskavā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Sergejs Dīmans titania.saeima.lv
- ↑ Dīmanis uz tramplīna AKVILINA LIEPIŅA diena.lv, 1999. gada 2. janvārī
- ↑ Диманис Сергей Леонидович
- ↑ Dīmanis uz tramplīna Diena
- ↑ Viņi gribēja “citu Latviju”. Ko tagad dara 57 deputāti, kuri 1990. gadā nebalsoja par neatkarību? Viesturs Sprūde la.lv, 2016. gada 3. maijā
- ↑ Republikas Augstākās padomes lēmums “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas slēdziena par atsevišķu Latvijas Republikas tautas deputātu mandātu anulēšanu apstiprināšanu”
- ↑ "Krājbankas" akcionāri atbrīvo visu padomi no pienākumu pildīšanas[novecojusi saite]
- ↑ Par S. Dīmani
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Raksti par Sergeju Dīmani no barikadopedija.lv