Jānis Dzintars, īstajā vārdā Valdis Klucis[1] (1928—2007) bija latviešu padomju darbinieks, vēlāk vēsturnieks. Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts (1990-1993),[2] viens no tiem deputātiem, kas nebalsoja par Latvijas neatkarības deklarāciju[3] un iesaistījās frakcijā "Līdztiesība".

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1928. gada 10. aprīlī Lībagu pagastā. Pēc Otrā pasaules kara bija Lībagu pagasta komjauniešu vadītājs (1945-1946), piedalījies nacionālo partizānu un viņu atbalstītāju pratināšanās. 1949. gadā uzņemts PSKP, no 1954. gada darbojies Latvijas PSR represīvajos orgānos, ieguvis apakšpulkveža pakāpi.[1]

1961. gadā beidza mācības PSKP CK Augstākajā partijas skolā žurnālistikas specialitātē un tika norīkots darbā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtā. Kopā ar līdzautoriem sacerēja grāmatu "Latviešu tautas cīņa Lielajā Tēvijas karā" (1966).[4]Atmodas kustības laikā aktīvi cīnījās pret Latvijas neatkarības atjaunošanu. 1990. gadā viņu ievēlēja Latvijas Augstākajā padomē no 14. Rīgas vēlēšanu apgabala. Darbojās AP Aizsardzības un iekšlietu komisijā, pēc Augusta puča izgāšanās 1991. gadā pārcēlās uz dzīvi Maskavā.

1995. gadā viņu ievēlēja par Krievijas Ārējo sakaru akadēmijas locekli, 2005. gadā viņš piedalījās Krievijas propagandas filmā "Nacisms Baltijas gaumē".[5]

Miris 2007. gada 30. decembrī Maskavā, urna ar viņa pelniem 2008. gada februāra sākumā pārvesta uz Latviju un apbedīta Lībagu kapos.[1]

AtsaucesLabot