Teodors Eniņš
- Šis raksts ir par ārstu un politiķi. Par citām jēdziena Eniņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Teodors Eniņš (1934. gada 6. decembris — 2008. gada 24. septembris) bija latviešu ārsts un politiķis, Latvijas labklājības ministrs, Liepājas pašvaldības vadītājs.
| Teodors Eniņš | |
|---|---|
 T. Eniņa fotogrāfija no AP kartītes | |
| Latvijas labklājības ministrs | |
|
Amatā 1991. gada 19. novembris — 1993. gada 3. augusts | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs | Ivars Godmanis |
| Priekštecis | Uldis Gundars1 |
| Pēctecis | Jānis Ritenis |
| Liepājas pašvaldības vadītājs | |
|
Amatā 1994. gads — 1997. gada 18. marts | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs |
Valdis Birkavs Māris Gailis Andris Šķēle |
| Priekštecis | Imants Vismins |
| Pēctecis | Uldis Sesks |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1934. gada 6. decembris Liepāja, Latvija |
| Miršanas dati |
2008. gada 24. septembrī (73 gadu vecumā) Latvija |
| Politiskā partija |
LTF (1988—1993) ML (1994—1997) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Aina Eniņa |
| Profesija | ārsts |
| Augstskola | Rīgas Medicīnas institūts |
|
1kā sociālās nodrošināšanas ministrs | |
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimis Liepājā 1934. gada 6. decembrī būvtehniķa Kārļa Eniņa un mājsaimnieces Ludmilas Ivanovas ģimenē. T. Eniņam bija brālis Andris (komponists) un māsa Ruta.[1] Pamata izglītību ieguvis Liepājā, no 1950. līdz 1954. gadam mācījies Liepājas 1. vidusskolā un Liepājas Mūzikas vidusskolas pūšamo instrumentu klasē. No 1954. līdz 1960. gadam studējis Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ārstniecības fakultātē, ieguvis ārsta diplomu.[1]
1960. gadā sācis strādāt par ķirurgu un neiroķirurgu Liepājas Centrālajā slimnīcā. No 1990. līdz 1991. gadam bija tās Traumatoloģijas un ortopēdijas nodaļas vadītājs.[1] Ieviesis magnētisko impulsu terapiju.
Pārtraucis darbu līdz ar kļūšanu par labklājības ministru, 1994. gadā atsācis darbu slimnīcā. Pēc nodarbībām medicīnas skolā un darba slimnīcā Teodors Eniņš arī lasījis lekcijas ķirurģijā Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. 1997. gadā beidzis aktīvās darba gaitas veselības stāvokļa dēļ.[1]
Pēc aiziešanas pensijā daudz laika pavadījis kopā ar sievu Ainu un ģimeni lauku mājā "Ramati" Sieksātē, Kuldīgas rajona Rudbāržu pagastā.[1] Pēc vairākiem insultiem un ilgstošām slimībām, miris 2008. gada 24. septembrī.[2] Apglabāts Rudbāržu pagasta Sprīžu kapos.
Politiskā darbība
labot šo sadaļu1988. gadā Eniņš iesaistījies Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas dibināšanā. Līdz 1989. gadam bijis viens no tās līdzpriekšsēdētājiem. 1990. gadā no LTF saraksta ievēlēts Augstākajā Padomē. Kļuvis par Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas priekšsēdētāja vietnieku.[1] 1991. gada 19. novembrī iecelts par labklājības ministru Godmaņa valdībā. Amatu zaudējis 1993. gada 3. augustā līdz ar valdības nomaiņu.[1] Par nopelniem Latvijas labā iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri.
1994. gada pašvaldības vēlēšanās kandidējis uz vietu Liepājas domē no "Mēs Liepājai" saraksta. Ar 8 no 15 balsīm par kļuvis par Liepājas mēru, pārspējot LTF kandidātu Jāni Imantu Birzkopu.[3] 1997. gada pašvaldību vēlēšanās nav kandidējis[4] un 18. martā par domes priekšsēdētāju kļuvis Uldis Sesks.[5]
Personīgā dzīve
labot šo sadaļuTeodors Eniņš bija precējies ar mūzikas skolotāju Ainu. Pārim bija divi bērni: dēls Dzintars un meita Dace. T. Eniņam ir četras mazmeitas.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 «TEODORS ENIŅŠ». gramata21.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. novembrī. Skatīts: 2013. gada 18. aprīlī.
- ↑ «Miris bijušais domes deputāts Teodors Eniņš». Liepājniekiem. 2008.09.25.
- ↑ «Domnieka krēslā». media.kv. 2001.01.24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 21. martā. Skatīts: 2009. gada 16. augustā.
- ↑ Dita Arāja. «Bijušie par savu nākotni nebaidās». Diena, 1997. gada 18. martā.
9. marta pašvaldību vēlēšanās nebalotējās arī līdzšinējais Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Teodors Eniņš.
- ↑ Aigars Štāls. «Ievēlēts Liepājas mērs». Diena, 1997. gada 19. martā.
Otrdien Liepājas domes pirmajā sēdē par domes jauno priekšsēdētāju ar vienprātīgu visu domnieku atbalstu kļuva uzņēmējs Uldis Sesks. [..] Iepriekšējās domes priekšsēdētājs Teodors Eniņš, kurš nodomājis doties pensijā, savam pēctecim dāvāja atsevišķā mapē iesietu pārskatu uz 44 mašīnraksta lappusēm, kurās apkopoti laikā no 1994. gada jūnija līdz 1997. gada martam paveiktie, aizsāktie un nepadarītie iepriekšējās pašvaldības darbi.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Uldis Gundars (kā sociālās nodrošināšanas ministrs) |
Latvijas labklājības ministrs 1991. gada 19. novembris — 1993. gada 3. augusts |
Pēctecis: Jānis Ritenis |
| Priekštecis: Imants Vismins |
Liepājas pašvaldības vadītājs 1994. gads — 1997. gada 18. marts |
Pēctecis: Uldis Sesks |