Vikipēdija

Jānis Kinna

Jānis Kinna (dzimis 1952. gada 18. oktobrī) ir latviešu lauksaimnieks un politiķis, bijušais Latvijas zemkopības ministrs. Viens no Latvijas Zemnieku savienības darbības atjaunošanas iniciatoriem.[1]

Jānis Kinna
Kinna 2009. gadā
Latvijas zemkopības ministrs
Amatā
1993. gada 3. augusts — 1994. gada 19. septembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Valdis Birkavs
Priekštecis Dainis Ģēģers1
Pēctecis Ārijs Ūdris
Dzimšanas dati 1952. gada 18. oktobrī (72 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Smiltene, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija PSKP (1978—1988)
LZS (1989—pašlaik)
Dzīvesbiedrs(-e) Nora Kinna
Profesija inženieris-mehāniķis
Augstskola Latvijas Lauksaimniecības akadēmija

1kā lauksaimniecības ministrs

Biogrāfija

labot šo sadaļu

Dzimis 1952. gadā Smiltenē, mācījās Valkas vidusskolā, Mores pamatskolā, 1971. gadā pabeidza Siguldas 1. vidusskolu. Studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē, 1976. gadā ieguva inženiera-mehāniķa specialitāti.[1] No 1976. līdz 1979. gadam strādāja Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacijas saimniecībā par galveno inženieri, vēlāk par direktora vietnieku. No 1979. līdz 1989. gadam bija padomju saimniecības "Dzērbene" direktors.[1]

1988. gada novembrī iesaistījās Latvijas Tautas frontes (LTF) darbībā kā Lauksaimniecības komisijas loceklis, bija LTF 2. domes valdes priekšsēdētāja vietnieks.[1] Strādāja pie agrārās reformas un nepieciešamo likumdošanas aktu sagatavošanas. 1989. gadā iestājās Latvijas Zemnieku savienībā, kur bija tās priekšsēdētāja vietnieks kopš tās atjaunošanas, ar viena gada pārtraukumu, līdz 1996. gadam. 1990. gada martā Kinnu ievēlēja Augstākajā padomē, kur viņš bija LTF frakcijas priekšsēdētāja vietnieks[1] un darbojās Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā,[2] 1993. gadā bija tās vadītājs. Kopā ar Aivaru Berķi pierunāja Gunti Ulmani kandidēt prezidenta amatam.[3]

Kinna bija Latvijas zemkopības ministrs Birkava valdībā, amatu zaudēja pēc valdības demisijas gadu vēlāk. Savulaik kritizēts par kolhozu likvidāciju.[1] LZS vēlēšanu centra koordinators 5. un 6. Saeimas vēlēšanās, pēc vairāku vietu zaudējuma 6. Saeimas vēlēšanās no politikas attālinājās.[1]

Ārpus politikas

labot šo sadaļu

No 1996. līdz 1997. gadam strādāja SIA "Lauku Avīze" par galvenā redaktora vietnieku lauksaimniecības lietās. No 1997. gada aprīļa līdz 2001. gada jūnijam bija Sanitārās robežinspekcijas priekšnieks.[1] Tad viņš pievienojās Valsts veterinārajam dienestam, paralēli kļūstot par pārtikas aprites valsts uzraudzības dienesta darba grupas vadītāju.[4]

Bija arī Pārtikas un veterinārā dienesta direktora vietnieks administratīvajos jautājumos.[5] 2005. gada sākumā uzvarēja konkursā par Valsts mežu dienesta ģenerāldirektoru.[6] Pusgadu vēlāk konkurss tika atzīts par prettiesisku, tomēr Kinnu no amata neatcēla.[7] 2008. gada septembrī ar Augstākās tiesas Senāta lēmumu Jāni Kinnu no amata atcēla.[8] Decembrī pēc atkārtota konkursa Kinnu amatā atjaunoja.[9] 2011. gada 16. maijā iesniedza atlūgumu, jo nepiekrita plānotajām VMD reformām.[10]

Jānis Kinna ir bijis Latvijas Lielložas lielmeistars,[11][12] vēlāk viesnīcas "Mansaura" īpašnieks Austrijas Alpos, Montafonas ielejā pie Retikona grēdas, netālu no Šveices un Lihtenšteinas robežas.[13][14]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 «JĀNIS KINNA». gramata21.lv.[novecojusi saite]
  2. ↑ «Jānis Kinna (TF);(LZS)». Augstākās Padomes kartīte. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 21. martā. Skatīts: 2009. gada 5. augustā.
  3. ↑ Ināra Egle. «Kā vēlēja Ulmani un Vīķi–Freibergu». Diena, 2007. gada 26. maijā. Pirmā atjaunotās Latvijas prezidenta izraudzīšanās sakrita ar Saeimas vēlēšanām, kuras 1993. gadā notika jūnijā, nevis rudenī. Ar Kārļa Ulmaņa brāļa mazdēlu, toreizējo sadzīves pakalpojumu kombināta direktoru G. Ulmani kā saraksta līderi un prezidenta kandidātu Latvijas Zemnieku savienība pieteica sevi 5. Saeimas vēlēšanās. Jānis Kinna kopā ar Aivaru Berķi bija tie cilvēki, kas 1992. gada rudenī brauca pie G.Ulmaņa un viņu uzrunāja.
  4. ↑ «Kinna pievienojas Valsts veterinārajam dienestam». Diena. 2001. gada 23. maijā. Pašreizējais Sanitārās robežinspekcijas priekšnieks Jānis Kinna pieņēmis Valsts veterinārā dienesta direktora Vineta Veldres piedāvājumu no 1. jūnija kļūt par viņa vietnieku administratīvajos jautājumos. Vienlaikus J. Kinna pieņēma arī zemkopības ministra Ata Slaktera piedāvājumu vadīt pārtikas aprites valsts uzraudzības dienesta darba grupu.
  5. ↑ Aiva Kalve. «Melanholija nepiestāv». Diena, 2002. gada 18. oktobrī. «[..] Pēc sanitārās robežinspekcijas reorganizācijas kļuvu par Pārtikas un veterinārā dienesta direktora vietnieku administratīvajos jautājumos.»
  6. ↑ Anna Seile. «Vai dzīvojam muļķu zemē, kurā ir tikai 100 gudras galvas?». Diena, 2005. gada 14. februārī. Ko darīt, ja konkursā par Valsts meža dienesta ģenerāldirektora amatu galvenos laurus ir noplūcis Jānis Kinna, kuram nav ne augstākās, ne zemākās izglītības meža nozarē, ne arī darba pieredzes šajā jomā?
  7. ↑ «VMD vadītāja amata konkurss - prettiesisks». SestDiena. 2005. gada 3. septembrī. Administratīvā rajona tiesa piektdien atzina par prettiesisku Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) lēmumu, ar kuru atzīta par likumam atbilstošu Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektora konkursa norise. Tiesa tomēr izlēma, ka konkursā uzvarējušais Jānis Kinna no VMD vadītāja amata nav atceļams.
  8. ↑ «Zaudē VMD vadītāja amatu». Diena. 2005. gada 3. septembrī. Jānis Kinna ar Augstākās tiesas Senāta lēmumu tomēr zaudējis Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektora amatu.
  9. ↑ «Jānis Kinna atgriežas amatā». Diena. 2005. gada 3. septembrī. Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektora amatā atkārtoti iecelts Jānis Kinna, raksta BNS. Zemkopības ministrija informēja, ka ģenerāldirektora kandidatūra tika izvēlēta atklātā konkursā un valdība apstiprinājusi J. Kinnas iecelšanu dienesta vadībā.
  10. ↑ «Kinna iesniedzis atlūgumu; meža dienesta nākotnes modelis vēl tiek izstrādāts». Delfi. 2011.05.16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 19. maijā. Skatīts: 2011.05.16.
  11. ↑ «Masoni par politiku un biznesu nerunā». Apollo.lv. 2010. gada 17. marts.
  12. ↑ «MASONI LATVIJĀ.wmv» – caur www.youtube.com.
  13. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 31. martā.
  14. ↑ «Log into Facebook». Facebook.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Dainis Ģēģeris
(LR lauksaimniecības ministrs) 		Latvijas zemkopības ministrs
1993. gada 3. augusts — 1994. gada 19. septembris 		Pēctecis:
Ārijs Ūdris
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jānis_Kinna&oldid=3934417"