Einars Repše
Einars Repše (dzimis 1961. gada 9. decembrī Jelgavā) ir latviešu fiziķis, finansists un politiķis, izveidojis partiju "Jaunais laiks" (šobrīd iekļāvusies partijā "Vienotība", izstājies 2013. gadā) un partiju "Latvijas attīstībai", kuras dibināšanas kongresā 2013. gada 15. decembrī ievēlēts par valdes priekšsēdētāju. Bijis Latvijas Ministru prezidents (2002—2004), aizsardzības ministrs, finanšu ministrs un Saeimas deputāts, kā arī Latvijas Bankas prezidents. Šobrīd darbojas kā aktieris.
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis Jelgavā, sāka mācīties Jelgavas 4. vidusskolā, bet beidza Rīgas 1. vidusskolu. 1986. gadā pabeidza studijas Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē un sāka strādāt LZA Polimēru mehānikas institūtā.
Atmodas kustības laikā E. Repše 1988. gadā bija viens no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) dibinātājiem. 1990. gadā kā Latvijas Tautas frontes kandidāts Sabiles vēlēšanu apgabalā tika ievēlēts Augstākajā Padomē. 4. maijā viņš nobalsoja par deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".
No 1991. līdz 2001. gadam E. Repše bija Latvijas Bankas prezidents. Šajā laikā viņa vadībā 1992. gadā par nacionālo naudas vienību kļuva Latvijas rublis, bet 1993. gadā tika atjaunots lats. E. Repšes vadībā Latvijas Banka ieturēja stingru monetāro politiku, kā rezultātā lata kurss bijis stabils jau kopš tā atjaunošanas 1993. gadā. Nacionālās valūtas panākumi padarīja E. Repši populāru Latvijā.
Partijas "Jaunais laiks" izveide un darbība tās sastāvā
labot šo sadaļu2001. gadā E. Repše atstāja Latvijas Bankas prezidenta posteni un atgriezās politikā. Viņš nodibināja partiju "Jaunais laiks" un kļuva par tās vadītāju. Pēc 2002. gada vēlēšanām, kurās "Jaunais laiks" guva uzvaru un E. Repše tika ievēlēts 8. Saeimā, viņš kļuva par Latvijas Ministru prezidentu. Valdību veidoja "Jaunā laika", Latvijas Pirmās partijas, Zaļo un Zemnieku savienības un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK koalīcija, tā kļuva pazīstama ar savu cīņu pret korupciju un nodokļu nemaksāšanu, vairākas augstas valsts amatpersonas tika atbrīvotas no ieņemamā amata. Pretkorupcijas pasākumi deva zināmus panākumus, piemēram, akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājās par 30%, kamēr ieņēmumi no citiem nodokļiem palika praktiski nemainīgi. E. Repšes valdība arī ieviesa stingru budžeta izdevumu kontroli, samazinot budžeta deficītu no 3% no IKP 2002. gadā uz 1,8% 2003. gadā.[1]
2003. gada septembrī izcēlās konflikts starp E. Repši un vienu no koalīcijas partnerēm — Latvijas Pirmo partiju (LPP). E. Repše konflikta izraisīšanā apsūdzēja spēkus, kas bija pret korupcijas apkarošanu, bet koalīcijas partneri apsūdzēja viņu autoritatīvā vadības stilā. 2004. gada janvārī LPP atstāja valdību un tā zaudēja vairākumu Saeimā. 2004. gada februārī E. Repšes valdība demisionēja.
Induļa Emša valdības laikā "Jaunais laiks" atradās opozīcijā, taču pēc tās krišanas iesaistījās Aigara Kalvīša valdībā, kurā E. Repše kļuva par Aizsardzības ministru. 2005. gada decembrī, pēc tam, kad Ministru prezidents Aigars Kalvītis paziņoja presei, ka pret E. Repši uzsākta izmeklēšana sakarā ar viņa finanšu darījumiem, viņš atkāpās no Aizsardzības ministra posteņa, ko viņa vietā ieņēma cita "Jaunā laika" pārstāve Linda Mūrniece. E. Repše atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, bet izmeklēšana nelikumīgos finanšu darījumos pēc pāris gadiem beidzās bez apsūdzības.
2006. gadā E. Repše tika ievēlēts 9. Saeimā, taču partija "Jaunais laiks" šajās vēlēšanās piedalījās ar vājākiem rezultātiem. "Jaunajā laikā" bija izveidojusies iekšējā opozīcija partijas dibinātājam E. Repšem un viņš pamazām zaudēja partijas vadību. 2007. gadā "Jaunā laika" valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma Arturs Krišjānis Kariņš, bet E. Repše kļuva par jaunizveidotās partijas domes priekšsēdētāju. Pēc diviem gadiem E. Repše šo amatu nodeva Artim Kamparam.
2009. gada 12. martā E. Repše kļuva par Finanšu ministru "Jaunā laika" vadītajā Valda Dombrovska valdībā. Krīzes situācijā viņš tika uzskatīts par vispiemērotāko kandidātu valsts izdevumu nesaudzīgai samazināšanai un daudz stingrākas fiskālās politikas ieviešanai. E. Repše uz sevi liktās cerības attaisnoja un aktīvā, lai arī bieži nepopulārā rīcība ministra amatā tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem iemesliem, kas ļāva Latvijai pārvarēt finanšu krīzes smagāko daļu. 2010. gada 3. novembrī E. Repši V. Dombrovska otrajā valdībā finanšu ministra amatā nomainīja Andris Vilks.
Pēc aiziešanas no politikas
labot šo sadaļuPēc aiziešanas no valdības E. Repše dažus gadus aktīvi politikā nedarbojās un procesā, kurā viņa izveidotā partija "Jaunais laiks" iekļāvās jaunā partijā "Vienotība", neiesaistījās. E. Repše nodarbojās ar uzņēmējdarbību, kas kopumā nav nesusi peļņu un bijušajam politiķim ir ievērojamas parādsaistības.[2] E. Repše arī ir nodibinājis Mākslīgā intelekta fondu, kurā ir valdes loceklis.
Biedrība un partija "Latvijas attīstībai"
labot šo sadaļu2012. gada martā E. Repše nodibināja biedrību "Latvijas attīstībai" ar paziņoto mērķi izveidot plašu un autoritatīvu labēju ideju diskusiju platformu, lai izstrādātu priekšlikumus Latvijas attīstībai. 2013. gadā tā mainīja nosaukumu uz "Latvijas nākotnes forumu". Biedrībā notika intensīvas diskusijas par Latvijas attīstību.[3]
2013. gada sākumā biedrība publiskoja publiski rediģējamu valsts attīstības redzējumu internetā, kur ikviens interesents varēja piedalīties Latvijas nākotnes plānošanā.[4] 2013. gada 15. decembrī no biedrības tika izveidota politiska partija "Latvijas attīstībai", kuras dibināšanas kongresā E. Repše tika ievēlēts par valdes priekšsēdētāju. 12. Saeimas vēlēšanās E. Repše bija saraksta līderis Vidzemes vēlēšanu apgabalā, taču partija nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu un, nepārvarot 5% barjeru, neiekļuva Saeimā. 2014. gadā par partijas valdes priekšsēdētāju kļuva Juris Pūce.
2020. gada 23. janvārī E. Repše sāka vadīt "Latvijas nākotnes forumu".[5]
Šobrīd darbojās kā aktieris.[6]
Apbalvojumi
labot šo sadaļuApbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Privātā dzīve
labot šo sadaļuE. Repše masu medijos savulaik tika asociēts ar ekscentriskiem vaļaspriekiem. Savulaik viņš aizrāvās ar lidaparātu būvēšanu un lidošanu. Šobrīd Einara brīvā laika aizraušanās ir māksla, zinātne un alpīnisms.
E. Repše ir bijis precējies trīs reizes. Viņa pirmā dzīvesbiedre bija ērģelniece Inguna Putniņa (šajā laulībā dzimusi meita Madara Repše, kas pazīstama kā jauno mūziķu šova "Talantu fabrika" dalībniece), otrā dzīvesbiedre bija Diāna Repše (Vagale). Aptuveni gadu viņa draudzene bija 21 gadu jaunākā aktrise Līva Krūmiņa.[7] Līdz 2023. gadam[8][9] E. Repše bija precējies ar 25 gadus jaunāko Rūtu Raginsku-Repši, ar ko viņu vienoja arī kopīga uzņēmējdarbība. Viņam ir arī trīs dēli: divi no otrās laulības un trešais no pēdējās.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Einara Repšes valdības veikums». Jaunais laiks. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 11. janvārī. Skatīts: 2009. gada 17. jūnijā.
- ↑ Einar, vai honorārs atstrādāts? Kas jauns?
- ↑ «Latvijas nākotnes forums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 14.04.2019. Skatīts: 04.03.2020.
- ↑ Latvijasattistibai.lv[novecojusi saite]
- ↑ «Latvijas nākotnes forums vadību pārņem Einars Repše». 25.02.2020. Arhivēts no oriģināla, laiks: 10.08.2020. Skatīts: 04.03.2020.
- ↑ «Einars Repše kļuvis par aktieri». tautaruna.nra.lv (latviešu). Skatīts: 2024-04-19.
- ↑ Einars Repše izšķīries ar aktrisi Līvu Krūmiņu[novecojusi saite], raksts portālā apollo.lv (08.09.2004)
- ↑ «Repšes bijusī sieva pirmo reizi atklāti par šķiršanos un šī brīža attiecībām». Slavenības (latviešu). 2023-07-27. Skatīts: 2024-02-07.
- ↑ «Rūta Raginska ex Repše: Mana dzīve tā savērpās, ka pats svarīgākais ir mirklis». www.santa.lv. Skatīts: 2024-02-07.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Biedrība Latvijas attīstībai
- gramata21.lv E. Repšes biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā Latvijas ļaudis
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Andris Bērziņš |
Latvijas Republikas Ministru prezidents 2002. gada 7. novembris — 2004. gada 9. marts |
Pēctecis: Indulis Emsis |
| Priekštecis: Atis Slakteris |
Latvijas Aizsardzības ministrs 2004. gada 2. decembris — 2005. gada 23. decembris |
Pēctecis: Linda Mūrniece |
| Priekštecis: Atis Slakteris |
Latvijas Finanšu ministrs 2009. gada 12. marts — 2010. gada 3. novembris |
Pēctecis: Andris Vilks |