Anna Seile
- Šis raksts ir par Saeimas deputāti. Par citām jēdziena Seile nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Anna Seile (dzimusi 1939. gada 27. septembrī Mežotnes pagastā, mirusi 2019. gada 20. jūnijā) bija latviešu vides zinātniece, ģeoloģe un politiķe, bijusi vairāku partiju biedre (visilgāk "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", pēdējā "Vienotība"). A. Seile ir bijusi Augstākās Padomes un piecu Saeimas sasaukumu deputāte.
| Anna Seile | |
|---|---|
 | |
| Saeimas deputāte | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1939. gada 27. septembrī Mežotnes pagasts, Latvija |
| Miršanas dati | 2019. gada 20. jūnijā (79 gadu vecumā) |
| Tautība | latviete |
| Politiskā partija |
LNNK (1989-1997) LZP (1990-1995) TB/LNNK (1997-2008) PS (2008-2011) Vienotība (2011-2012) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Juris Seilis |
| Profesija | vides zinātniece |
| Augstskola | Latvijas Valsts universitāte |
Biogrāfija
labot šo sadaļuA. Seile ir dzimusi 5 bērnu zemnieku ģimenē Mežotnes pagastā,[1] 1957. gadā beigusi Svitenes vidusskolu un iestājusies Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultātē. Pēc studiju beigām sākumā strādājusi par ģeogrāfijas skolotāju, pēc tam par ģeoloģi, vēlāk pievērsusies vides zinātnei. Sākot ar 1979. gadu, bija Slīteres rezervāta direktora vietniece zinātniskajā darbā. Par zinātnisko darbu A. Seilei ir piešķirts ģeogrāfijas zinātņu doktora grāds, 1999. gadā viņa atzīta par LU Goda doktori.[1]
Kopā ar vīru Juri ģimenē izaudzināti trīs dēli.[1]
Politiskā darbība
labot šo sadaļuTrešās atmodas laikā 1980. gadu beigās A. Seile iesaistījās LNNK, Zaļajā partijā un Latvijas Tautas frontē. 1990. gadā kā LTF un LZP kandidāte Rojas vēlēšanu apgabalā tika ievēlēta Augstākajā Padomē, 4. maijā balsojusi par deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". no 1993. līdz 1995. gadam viņa bija Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja,[1] arī vēlākajos gados daudz nodarbojusies arī īpašuma tiesību un zemes privatizācijas jautājumiem, īpaši attiecībā uz lauku apvidiem.
A. Seile tika ievēlēta 5. Saeimā, 6. Saeimā (abās no LNNK saraksta), 7. Saeimā, 8. Saeimā un 9. Saeimā (visās no "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta), tobrīd viņa līdzās Dzintaram Ābiķim, Martijamam Bekasovam un Jānim Lagzdiņam bija viena no tikai četriem Latvijas politiķiem, kas bija bijuši visu parlamentu deputāti pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
2008. gadā A. Seile izstājās no "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un bija jaunas partijas "Pilsoniskā savienība" dibinātāju skaitā, kā arī kļuva par tās Saeimas frakcijas priekšsēdētāju. 2010. gadā viņa paziņoja, ka nepiedalīsies 10. Saeimas vēlēšanās un beigs aktīvu politisko darbību,[2] taču 2011. gadā piedalījās 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās no partijas "Vienotība" saraksta (tajā iekļāvās "Pilsoniskā savienība"), bet netika ievēlēta.
A. Seile ir apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Anna Seile Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. gramata21.lv
- ↑ «Vairākums deputātu vēlas strādāt arī nākamajā Saeimā; 11 teic, ka nekandidēs». Diena.lv. 2010. gada 12. jūnijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- gramata21.lv A. Seiles biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā Latvijas ļaudis