Pēteris Laķis

Pēteris Laķis (1952—2003) bija latviešu filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks (Dr. habil. art., 1998) un politiķis. Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs (1989—1991). Latvijas Kultūras akadēmijas dibinātājs un pirmais rektors (1991).

Pēteris Laķis
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts
Dzimšanas dati	1952. gada 1. novembrī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Miršanas dati	2003. gada 14. novembrī (51 gada vecumā) Rīga
Apglabāts	Meža kapi
Tautība	latvietis
Politiskā partija	PSKP(?—1990) DCP (1992—1994) LDP
Profesija	filozofs, sociologs
Augstskola	LVU
Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis

Dzīvesgājums

Dzimis 1952. gada 1. novembrī Rīgā. Mācījās Rīgas 3. vidusskolā, studēja Latvijas Valsts Universitātes (LVU) Vēstures un filozofijas fakultātē. Strādāja LVU par lektoru (1976—1985), 1982. gadā Ļeņingradas Valsts universitātē aizstāvēja filozofijas zinātņu kandidāta disertāciju "Dabaszinātņu teorijas prognostiskā funkcija". Paaugstināts par docentu un LVU Lietišķās socioloģijas un sociālās psiholoģijas katedras vadītāju (1985–1990). Bijis Komjaunatnes biedrs.

Atmodas kustības laikā 1989. gada 4. oktobrī ievēlēts par Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāju. Pēc Latvijas Tautas Frontes (LTF) dibināšanas aktīvi darbojās LTF 2. kongresa redakcijas komisijā (1989), kā LTF loceklis ievēlēts par Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātu Gulbenes vēlēšanu apgabalā, bija tās Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētājs (1990–1993). Balsojis par deklarāciju par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Līdztekus nodibināja Latvijas Kultūras akadēmiju (1990), bija tās pirmais rektors (1991) un profesors (1992). Pēc nostrifikācijas Latvijas Republikas Zinātnes Padomē ieguva filozofijas doktora grādu (1992). 1997. gadā dibināja Latvijas sabiedrības konsolidācijas fondu, bija tā valdes priekšsēdētājs. 1998. gadā ar darbu "Laiks un cilvēka pasaule" aizstāvēja habilitētā mākslas doktora grādu.

2000. gadā iestājās Latvijas Demokrātiskajā partijā, bija partijas priekšsēdētāja vietnieks. 2001. gada martā viņu ievēlēja par Rīgas domes deputātu.

Miris pēc ilgstošas slimības 2003. gada 14. novembrī Rīgā.

Apbalvojumi

• 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
• Triju Zvaigžņu ordenis, trešā šķira (2000)
• Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: amats izveidots	Latvijas Kultūras akadēmijas rektors 1991 — 2003	Pēctecis: Jānis Siliņš