Imants Ziedonis

latviešu dzejnieks, publicists

Imants Ziedonis (dzimis 1933. gada 3. maijā, līdz 1940. gadam Imants Alfrēds Zakalauskis-Šokolovskis-Sakalovskis-Zūkurs[1] miris 2013. gada 27. februārī) bija latviešu dzejnieks, publicists, īsās prozas (epifāniju[2]) autors, tulkotājs, scenārists. Viens no populārākajiem latviešu literāro pasaku autoriem, spilgts Dziesmotās revolūcijas laika sabiedriskais darbinieks, Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts.

Imants Ziedonis
Imants Ziedonis 2008. gadā
Imants Ziedonis 2008. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1933. gada 3. maijā
Valsts karogs: Latvija Ragaciems, Slokas pagasts, Latvija
Miris 2013. gada 27. februārī (79 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība Latvietis
Dzīvesbiedre Ausma Kantāne-Ziedone
Bērni Rimants, Baiba
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks
Valoda latviešu valoda
Augstskola Latvijas Valsts universitāte
Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts

Dzīvesgājums

Dzimis 1933. gadā Rīgas apriņķa Slokas pagasta Ragaciema "Birutās" zvejnieka Jāņa Aleksandra Zakalauska-Šokolovska-Sakalovska-Zūkura (dzimuša 1909. gada 4. janvārī, miruša 1980. gadā) un viņa sievas Annas Lizetes Elzas (dzimušas 1911. gada 5. novembrī, mirušas 1977. gadā) ģimenē.[3][4] Septiņgadīgajam nākamajam dzejniekam, viņa māsai Dailai (1935—2003) un sev vecāki nomainīja uzvārdu uz «Ziedonis» mazāk nekā trīs mēnešus pirms Latvijas okupācijas[5]. I. Ziedonis mācījās Lapmežciema pamatskolā un Engures septiņgadīgajā skolā, 1952. gadā pabeidza Tukuma 1. vidusskolu.[4] No 1952. līdz 1959. gadam neklātienē studēja filoloģiju Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, studiju gados strādāja vairākus gadījuma darbus, bija bibliotekārs, skolotājs un ceļu remontstrādnieks. 1956. gadā sāka publicēt pirmos literāros darbus, 1961. gadā viņu uzņēma Rakstnieku savienībā.[6] Papildinājās Maskavas M. Gorkija Pasaules literatūras institūta Augstākajos literārajos kursos (1964). Iestājās PSKP, no 1964. līdz 1965. gadam bija izdevniecības "Liesma" redaktors,[4] no 1966. līdz 1967. gadam Rakstnieku savienības valdes sekretārs.[4] Šajā laikā iznāca viņa jauneklīgie dzejas krājumi "Sirds dinamīts" (1963) un "Motocikls" (1965), par ko saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju (1967). 1960. gadu beigās devās garos pārgājienos pa Kurzemi, pieredzēto uzrakstīja grāmatā "Kurzemīte". 1976. gadā izveidoja "Dižkoku atbrīvošanas grupu".[7] Hroniskas plaušu slimības dēļ 1974. un 1986. gadā ilgstoši ārstējās Sauriešu slimnīcā un Tērvetes sanatorijā.[8]

Trešā atmodas laikā Imants Ziedonis bija aktīvs Latvijas neatkarības atjaunošanas kustības atbalstītājs. 1990. gadā kā Latvijas Tautas frontes kandidāts Stučkas vēlēšanu apgabalā tika ievēlēts Augstākajā Padomē. 4. maijā viņš balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu. 1991. gadā nolika AP deputāta mandātu, turpināja būt Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētājs (1987—1993), vēlāk Latvijas institūta vadītājs (1998—2000).[4] 1997. gadā I. Ziedonis bija Ministru prezidenta Guntara Krasta padomnieks kultūras, Latvijas tēla, nacionālās identitātes un citos jautājumos.[9]

Pēc insulta 2005. gadā zaudēja runas spējas, tomēr turpināja rakstīt dienasgrāmatu.[8] 2010. gadā tika izveidots Imanta Ziedoņa fonds Viegli ar mērķi veicināt jaunradi Latvijā, veidot dažādus kultūras attīstības projektus. 2011. gadā nāca klajā fonda mūzikas albums "Viegli" ar vairāku pazīstamu mūziķu piedalīšanos.[10] 2010. gadā Jaunajā Rīgas teātrī Alvis Hermanis iestudēja izrādi "Ziedonis un Visums".

Miris 2013. gada 27. februārī. 6. martā Rīgas Domā notika atvadīšanās no dzejnieka un viņam veltīts dievkalpojums, ko vadīja mācītājs Juris Rubenis.[11] Apbedīts Engures novada Ragaciema kapos.[12]

Piemiņa

 
Imantam Ziedonim 2014. gadā veltīta Latvijas Pasta pastmarka "Imants Ziedonis ziedēs mūžīgi" (autore Andra Pētersone)

2014. gada 6. janvārī Latvijas Pasta rīkotajā pastmarku dizaina konkursā uzvarēja pastmarka "Imants Ziedonis ziedēs mūžīgi" (autore Andra Pētersone). Portreta pamatā ir Leonīda Tugaļeva dzejnieka fotogrāfija, kas 1982. gadā Spānijā ieguva pirmo vietu starptautiskā fotokonkursā (Salon Internacional De Navidad De Fotografia 1982). Pastmarka tika nodrukāta 300 000 eksemplāru tirāžā.[13]

Daiļrade

1956. gadā sāka publicēt pirmos literāros darbus. Pirmo dzejoļu krājumu "Zemes un sapņu smilts" viņš izdeva 1961. gadā. Pirmie dzejoļu krājumi ieturēti sava laika dzejas tradīcijās, taču jau no 60. gadu otrās puses I. Ziedonis strauji izvirzījās par vienu no savas paaudzes izcilākajiem dzejniekiem, strādādams arī dažādos citos literatūras žanros, piemēram, radīdams dzejprozas tekstus, ko viņš nosauca par epifānijām. Populāra bija I. Ziedoņa aprakstu grāmata "Kurzemīte". I. Ziedonis piedalījās scenārija tapšanā Gunāra Pieša filmai Pūt, vējiņi!, taču filmas tapšanas gaitā viņam ar režisoru radās domstarpības, kas noveda līdz publiskam strīdam.[14]

Latvijas kultūras kanonā iekļauti Ziedoņa dzejoļu krājumi "Es ieeju sevī" (1968) un "Taureņu uzbrukums" (1988), kā arī "Epifāniju" 1. un 2. grāmata (1971, 1974).

I. Ziedoņa dzeja ir daudz komponēta. 1970. gados vairākus tekstus izmantoja komponists Imants Kalniņš — gan oratorijai "Dzejnieks un nāra", gan arī dziesmām. Populāra kļuvusi Jāņa Lūsēna dziesma "Tautas laiks".

Sākot no 70. gadu vidus, tapa Raimonda Paula dziesmu cikls ar Ziedoņa vārdiem ("Caurvējā", "Kā svece deg", "Saulrieteņa dzīvībiņa", "Lapsenes nāve", "Dziesmiņa par prieku", "Latviešu jūrniekiem", "Mans bērns", "Dod zvaigzni", "Cher ami", "Sit mani Prustā", "Pēperkoks", "Tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc", "Ķiļķens un klimpa", "Nenes zvaigznes istabā", "Tik tā viena", "Meitene ar kallu ziediem" u.c.). Daļa dziesmu jaunās versijās apkopotas albumā "Visas taisnības" (2018).

Bibliogrāfija

Šis saraksts ir nepilnīgs; Tu vari palīdzēt, to papildinot.

Dzejoļu krājumi

  • Zemes un sapņu smilts. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība (1961)
  • Sirds dinamīts. R.: LVI (1963)
  • Motocikls. R.: Liesma (1965)
  • Es ieeju sevī. R.: Liesma (1968)
  • Kā svece deg. R.: Liesma (1971)
  • Caurvējš. R.: Liesma (1975)
  • Poēma par pienu. R.: Liesma (1977)
  • Man labvēlīgā tumsā. R.: Liesma (1979)
  • Re, kā. R.: Liesma (1981)
  • Viddivvārpa, kopā ar L. Damianu izdotā grāmatā Maize. R.: Liesma (1982)
  • Taureņu uzbrukums. R.: Liesma (1988)
  • Viegli. R.: Preses nams (1993)
  • Mirkļi. Foreles. R.: Teātra Anekdotes (1993)
  • Ceļa sentiments. R.: Nordik (2000)
  • Trioletas. R.: Pētergailis (2003)
  • Vēl ko (nepublicētā dzeja). R.: Mansards (2010)

Dzejproza

  • Epifānijas. 1. grāmata. R.: Liesma (1971)
  • Epifānijas. 2. grāmata. R.: Liesma (1974)
  • Epifānijas. 1. un 2. grāmata. R.: Liesma (1978)
  • Epifānijas. 3. grāmata. R.: Preses nams (1994)
  • Epifānijas + CD (R. Tigula mūzika). Moonlight sound design (2008)
  • Epifānijas (izlase). R.: Zvaigzne ABC (2009)

Darbu izlases un kopojumi

  • Ceļmallapas. R.: Liesma (1983)
  • Raksti 12 sējumos. R.: Nordik (1995—2002)

Teksta autors filmai



Scenārija autors

  • Ardievu, divdesmitais gadsimt! (2006)
  • Taureņi (2005)
  • Gājiens ar krokodilu (1995)
  • Es esmu latvietis (1990)
  • Man vienai māsiņai (1984)
  • Imants Ziedonis. Portrets locījumos (1979)
  • Puika (1977)
  • Pūt, vējiņi! (1973)
  • Gada reportāža (1965)
  • Uz intensifikācijas ceļa(1964)[17]

Dokumentālā proza un atmiņas

  • Kurzemīte. Pirmā grāmata. R.: Liesma (1970)
  • Kurzemīte. Otrā grāmata. R.: Liesma (1974)
  • Tik un tā. R.: Liesma (1985)
  • Tutepatās. R.: Karogs (1992)
  • Ne tas kādam jāzina. R.: Pētergailis (2005)
  • Nenoteiktā bija (kopā ar N. Ikstenu). R.: Dienas Grāmata (2006)
  • Leišmalīte (kopā ar R. Ziedoni). R.: Zvaigzne ABC (2013)

Literārās pasakas

  • Krāsainas pasakas. R.: Liesma (1973)
  • Lāču pasaka. R.: Liesma (1976)
  • Blēņas un pasakas. R.: Liesma (1980)
  • Kas tas ir — kolhozs? R.: Liesma (1984)
  • Sākamgrāmata. R.: Liesma (1985)
  • Pasaka par bizi. R.: Jumava (1997)
  • Pasakas. R.: Jumava (2007)

Literatūra par Imantu Ziedoni

  • Imants Ziedonis (biobibliogrāfija). Rīga: Liesma, 1983.
  • Promatnāk, šurpaiziet (rakstu krājums). Rīga: Liesma, 1983.
  • Māra Zālīte. To mēs nezinām (sarunas ar I. Ziedoni). Rīga: Dienas grāmata, 2009.
  • Ausma Cimdiņa (sast.) Imants Ziedonis: piederības meklējumi, brīvības treniņš. Rīga: Zinātne, 2014.

Apbalvojumi un pagodinājumi

  • LPSR Valsts prēmija (1967)
  • Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1972)
  • H. K. Andersena prēmija (1976) par sasniegumiem bērnu literatūrā
  • LPSR Tautas dzejnieks (1977)
  • Tautu draudzības ordenis (1983)
  • J. Korčaka zelta medaļa par ābeci “Sākamgrāmata”
  • 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
  • II šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1995).
  • Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu latviešu kultūrā un izcilu veikumu latviešu literatūrā.

Atsauces

  1. 1940. gada 18. martā Iekšlietu ministrijai iesnieguši uzvārda maiņas lūgumu šādi Latvijas pilsoņi:[..] 53) Jānis-Aleksandrs Zakalauskis — Šokolovskis — Sakalovskis — Zūkurs, dzim. 1909. g. 4. janv. (pasē 1908. g. 17. janv.), ar sievu Annu-Lizeti-Elzu, dzim. Ķauķis, dzim. 1911. g. 5. nov. (pasē 4. nov.), un bērniem: Imantu-Alfrēdu dzim. 1933. g. 3. maijā, un Dailu, dzim. 1935. g. 2. sept., visi dzim. Slokas pag., Birutās, vēlas turpmāk saukties uzvārdā „Ziedonis"; Iekšlietu ministrijai iesnieguši uzvārda maiņas lūgumu šādi Latvijas pilsoņi:, «Valdības Vēstnesis», Nr. 65, 1940. gada 19. martā, 8. lpp
  2. Epifānijas[novecojusi saite]
  3. «Mūžībā aizgājis dzejnieks Imants Ziedonis». IR. AS Cits Medijs. 28.02.2013. Skatīts: 28.02.2013..
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Latviešu rakstniecība biogrāfijās (Otrais izd.). Zinātne. 2003. 485.—486. lpp. ISBN 9984-698-48-3.
  5. 1940. gada 18. martā Iekšlietu ministrijai iesnieguši uzvārda maiņas lūgumu šādi Latvijas pilsoņi:[..] 53) Jānis-Aleksandrs Zakalauskis — Šokolovskis — Sakalovskis — Zūkurs, dzim. 1909. g. 4. janv. (pasē 1908. g. 17. janv.), ar sievu Annu-Lizeti-Elzu, dzim. Ķauķis, dzim. 1911. g. 5. nov. (pasē 4. nov.), un bērniem: Imantu-Alfrēdu dzim. 1933. g. 3. maijā, un Dailu, dzim. 1935. g. 2. sept., visi dzim. Slokas pag., Birutās, vēlas turpmāk saukties uzvārdā „Ziedonis"; Iekšlietu ministrijai iesnieguši uzvārda maiņas lūgumu šādi Latvijas pilsoņi:, «Valdības Vēstnesis», Nr. 65, 1940. gada 19. martā, 8. lpp
  6. «Imants Ziedonis». Latvijas Radošo savienību padomes datubāze. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 9. maijā. Skatīts: 28.02.2013..
  7. DIŽKOKU ATBRĪVOŠANAS CEĻVEDIS Projekts “Ainavas runā. Dabas daudzveidība Latvijas ainavās”
  8. 8,0 8,1 Nelasīts un pravietisks: Imanta Ziedoņa nepublicētās domas aktuālākas nekā jebkad Archived 2016. gada 29. oktobrī, Wayback Machine vietnē. LA.lv, 2016. gada 20. septembrī
  9. Pēc ilgas slimības miris izcilākais latviešu dzejnieks Imants Ziedonis Archived 2013. gada 2. martā, Wayback Machine vietnē. Kasjauns.lv
  10. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 11. janvārī. Skatīts: 2014. gada 13. janvārī.
  11. Latvija atvadās no Imanta Ziedoņa
  12. «Ragaciemā zemes klēpī guldīts Imants Ziedonis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 7. janvārī. Skatīts: 2014. gada 13. janvārī.
  13. Izvēlēts Imantam Ziedonim veltītās pastmarkas dizains[novecojusi saite]
  14. Atklāj filmas Pūt, vējiņi! dzīlēs apslēptas kaislības
  15. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 11. janvārī. Skatīts: 2014. gada 13. janvārī.
  16. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 11. janvārī. Skatīts: 2014. gada 13. janvārī.
  17. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 11. janvārī. Skatīts: 2014. gada 11. janvārī.

Ārējās saites