Jānis Škapars
Jānis Škapars (dzimis 1927. gada 5. decembrī, miris 2023. gada 15. novembrī)[1] bija latviešu sabiedriskais darbinieks un politiķis. Bijis Latvijas Republikas Augstākās Padomes un divu Saeimas sasaukumu deputāts.
| Jānis Škapars | |
|---|---|
| Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1998 — 2006 | |
| Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts | |
|
Amatā 1990 — 1993 | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1927. gada 5. decembrī Remtes pagasts, Latvija |
| Miršanas dati | 2023. gada 15. novembrī (95 gadu vecumā) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija |
|
| Augstskola | Latvijas Valsts universitāte |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1927. gadā Remtes pagasta "Veczaļumos", viņa vecāki strādāja kā kalpi Blīdenes pagasta "Tušķu" zemnieku saimniecībā. Mācījās Blīdenes un Zantes pamatskolās, Tukuma komercskolā,[2] 1948. gadā beidza mācības Tukuma vidusskolā. 1953. gadā absolvēja Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti.[1] No 1953. līdz 1969. gadam darbojās Komjaunatnes organizāciju vadības struktūrās.[1]
Vēlāk bija laikraksta "Literatūra un Māksla" redaktors (1969–1985),[1] Rakstnieku savienības literatūras kritikas konsultants.[3] 1985. gadā J. Škaparu atbrīvoja no laikraksta "Literatūra un Māksla" galvenā redaktora amata, jo laikraksts deva salīdzinoši brīvāku diskusiju par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, nekā tas bija iespējams citur Latvijas PSR presē.
Vēlāk darbojās Rakstnieku savienībā, bija viens no sabiedriskās organizācijas "Jaunrades fonds" dibinātājiem, tā valdes priekšsēdētājs (1994—1997).[1]
Politiskā darbība
labot šo sadaļu1988. gadā viņš bija viens no Latvijas Tautas frontes (LTF) veidotājiem, vadīja darba grupu pirmās programmas izstrādei. Bija LTF domes un valdes loceklis. 1989. gadā J. Škaparu ievēlēja par LTF valdes priekšsēdētāju, bet 1990. gadā par Latvijas Republikas Augstākās Padomes (LR AP) deputātu no Limbažu vēlēšanu apgabala. AP viņš vadīja Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisiju un bija LR AP Prezidija loceklis. 1990. gada 4. maijā viņš balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
1990. gadā J. Škapars bija viens no Demokrātiskā Centra partijas dibinātājiem. 1993. gadā viņš nesekmīgi kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās, bet gadu vēlāk izstājās no Demokrātiskās partijas. 1998. gadā viņu ievēlēja par 7. Saeimas deputātu no Tautas partijas. 2002. gadā kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēts, bet 2004. gadā tomēr ieņēma vietu 8. Saeimā partijas biedra Arta Pabrika vietā.
2007. gadā J. Škapars beidza aktīvu politisko darbību, un 2010. gadā viņš nepārreģistrējas kā Tautas partijas biedrs.
2008. un 2015. gadā divos sējumos iznāca J. Škapara atmiņu grāmata "Barjerskrējiens", kas ietver dienasgrāmatas, vēstules un apceres laika posmā no 1969. līdz 1988. gadam.[2]
Apbalvojumi un pagodinājumi
labot šo sadaļu- Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1980)
- Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira (1998)
- Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira (2000)[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 398. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
- ↑ 2,0 2,1 «95 gadu vecumā mūžībā devies viens no LTF līderiem Jānis Škapars». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-11-16.
- ↑ «Jānis Škapars. Kāpēc viņš tā darīja?». Diena.lv. Skatīts: 2013. gada 1. februārī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu