Portāls:Latvija

Flag-map of Latvia.svg
Laipni lūdzam Latvijas portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par Latviju.
izmainīt  

Latvijas portāls

Latvija, oficiāli Latvijas Republika, ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā. Tā ir viena no trijām Baltijas valstīm un ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Valsts galvaspilsēta ir Rīga. Ziemeļos Latvija robežojas ar Igauniju, austrumos — ar Krieviju, dienvidaustrumos — ar Baltkrieviju, bet dienvidos — ar Lietuvu. Rietumos to apskalo Baltijas jūra, savukārt ziemeļos — Rīgas jūras līcis. Latvijas platība ir 64 589 km2, 2020. gadā tajā dzīvoja 1 907 675 pastāvīgie iedzīvotāji. Apmēram 60% no iedzīvotājiem ir latvieši, bet no pārējiem iedzīvotājiem lielākā daļa ir krievi. Latviešu valoda ir oficiālā valsts valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība (galvenokārt luterisms, katoļticība un pareizticība). Saskaņā ar Latvijas Satversmi valsts teritoriju sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Pie kultūrvēsturiskajiem novadiem pieskaita arī Sēliju. Lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Jūrmala, Ventspils un Rēzekne.

Latvija ir unitāra daudzpartiju republika. Latvijas pamatlikums ir Satversme. Latvijas parlamentu (Saeimu) uz četriem gadiem ievēl vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, pašlaik darbojas 12. Saeima, kas tika ievēlēta 2014. gadā. Valsts galva ir prezidents, ko Saeima ievēl uz četriem gadiem, pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, kas tika ievēlēts 2015. gadā. Valdības galva ir Ministru prezidents, kura kandidātu apstiprināšanai Saeimā izvirza valsts prezidents, pašreizējā Ministru prezidente ir Laimdota Straujuma. Ministru prezidents sastāda valdību (Ministru kabinetu), kurā pašlaik ietilpst 13 ministrijas.

izmainīt  

Izmeklēts raksts

Ķemeru nacionālais parks ir trešais lielākais Latvijas nacionālais parks, tas ir dibināts 1997. gadā. Parks atrodas Zemgalē un nedaudz arī Vidzemes teritorijā — Jūrmalas teritorijas rietumdaļā, Jelgavas rajona Valgundes novadā, Rīgas rajona Salas pagastā un Tukuma rajona Džūkstes, Engures, Slampes un Smārdes pagastos un Lapmežciema novadā. Ķemeru nacionālais parks aizņem 38165 ha, tai skaitā 1954 ha teritorijas Rīgas jūras līcī.

Parks izveidots, lai saglabātu tā teritorijā esošās unikālās dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģijas vērtības. Ķemeru nacionālajā parkā notiek minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās process, kas agrāk ir kalpojis par pamatu liela mēroga kūrortu industrijas attīstībai. Ķemeru nacionālo parku raksturo galvenokārt liela maz pārveidotu mitrāju — augsto un zemo purvu, lagūnu ezeru, daudzveidība un platība. Ķemeru nacionālā parka teritorijā atrodas lagūnas tipa ezeri Dūņieris, Kaņieris, Slokas ezers, kā arī Valguma ezers. No purviem lielākie ir Lielais Ķemeru tīrelis un Raganu purvs.

izmainīt  

Kategorijas un galvenie temati

izmainīt  

Izmeklēts attēls

Liepājas ezers
Autors: Dalgo

Liepājas ezers ir liels lagūnas tipa ezers, ko no jūras atdala vairākus kilometrus plats smilšu bārs. Ezera gultni pārsvarā klāj 0,4—1 m biezs dūņu slānis. Tas aizņem apmēram 37 km2 lielu platību.

izmainīt  

Vikiprojekti

izmainīt  

Izmeklēta biogrāfija

Kārlis Mīlenbahs.jpg

Kārlis Mīlenbahs ( dzimis 1853. gada 18. janvārī, miris 1916. gada 27. martā) bija latviešu valodnieks, pedagogs, viens no latviešu valodniecības un latviešu leksikogrāfijas pamatlicējiem.

Mīlenbahs dzimis mežsarga ģimenē Kandavas pagasta Šķūtēs. Skolas gaitas sācis Kandavas pagastskolā, turpinājis Tukuma apriņķa skolā. 1871. gadā viņš iestājās Jelgavas ģimnāzijā. Tērbatas universitātē (1876 - 1880) studējis klasisko filoloģiju, beidzis Tērbatas universitāti 1880.gadā ar kandidāta grādu klasiskajā filoloģijā, līdzekļu trūkumu dēļ nav varējis palikt universitātē, lai pievērstos zinātniskajai darbībai. Mīlenbahs saņēmis universitātes zelta medaļu par studentu konkursa darbu "Über die historisch-ethymologische Entwicklung der lateinischen Verba".

Mīlenbahs pētījis latviešu valodas sintakses, leksikas un ortogrāfijas jautājumus. Viņš bija pirmais no latviešu valodniekiem, kas pievērsās vispārīgajai valodniecībai – runas un valodas cilmes jautājumam un teorijām par artikulētas runas pirmsākumiem cilvēces vēsturē.

Mīlenbahs pazīstams kā 4 sējumu latviešu valodas pilnas skaidrojošās vārdnīcas sastādītājs; šo darbu pēc Mīlenbaha nāves pabeidza un izdeva Jānis Endzelīns 1923.-1932.gadā. Mīlenbahs arī vadījis latviešu ortogrāfijas reformu - pāreju no gotu rakstības uz latīņu rakstību tagadējā veidā (1908. gadā).

izmainīt  

Lietas, ko Tu varētu darīt...

Nuvola apps korganizer.png
  • Pašlaik visvairāk trūkst kvalitatīvu un labu rakstu. Ja vēlies papildināt Latvijas portālu, tad sāc ar tieši ar to, t.i., kvalitatīvu un labu rakstu izstrādi...
  • Jāatjauno un jāpapildina raksts 2021. gads Latvijā.
  • Jāveido jauni raksti par Latviju un jāpapildina esošie.
  • Jāatjauno sen neatjaunotas biogrāfijas.
  • Jāpapildina īsākie raksti par Latvijas pilsētām.
  • Rakstu sarakstu, kuri ir nepabeigti saistībā ar Latviju, skatīt šeit.
  • Skatīt vajadzīgos rakstus saistībā ar Latviju: Latvijas Vikiprojekts, pieprasītie raksti
izmainīt  

Vai tu zināji...

izmainīt  

Saistītie portāli

Ar portālu Latvija ir saistīti šādi portāli:

Terrestrial globe.svg Ģeogrāfija
Nuvola apps kweather.png Meteoroloģija
Flag of Turkey.svg Turcija
Gnome-security-medium.svg Otrais pasaules karš