Portāls:Latvija

Laipni lūdzam Latvijas portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par Latviju.

Latvijas portāls

Latvija, oficiāli Latvijas Republika, ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā. Tā ir viena no trijām Baltijas valstīm un ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Valsts galvaspilsēta ir Rīga. Ziemeļos Latvija robežojas ar Igauniju, austrumos — ar Krieviju, dienvidaustrumos — ar Baltkrieviju, bet dienvidos — ar Lietuvu. Rietumos to apskalo Baltijas jūra, savukārt ziemeļos — Rīgas jūras līcis. Latvijas platība ir 64 589 km², 2016. gada 1. janvārī tajā dzīvoja 2 144 763 pastāvīgie iedzīvotāji. Apmēram 60% no iedzīvotājiem ir latvieši, bet no pārējiem iedzīvotājiem lielākā daļa ir krievi. Latviešu valoda ir oficiālā valsts valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība (galvenokārt luterisms, katoļticība un pareizticība). Saskaņā ar Latvijas Satversmi valsts teritoriju sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Pie kultūrvēsturiskajiem novadiem pieskaita arī Sēliju. Lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Jūrmala, Ventspils un Rēzekne.

Latvija ir unitāra daudzpartiju republika. Latvijas pamatlikums ir Satversme. Latvijas parlamentu (Saeimu) uz četriem gadiem ievēl vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, pašlaik darbojas 12. Saeima, kas tika ievēlēta 2014. gadā. Valsts galva ir prezidents, ko Saeima ievēl uz četriem gadiem, pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, kas tika ievēlēts 2015. gadā. Valdības galva ir Ministru prezidents, kura kandidātu apstiprināšanai Saeimā izvirza valsts prezidents, pašreizējā Ministru prezidente ir Laimdota Straujuma. Ministru prezidents sastāda valdību (Ministru kabinetu), kurā pašlaik ietilpst 13 ministrijas.

Rādīt jaunas sadaļas

izmainīt

Izmeklēts raksts

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra. To ierobežo Skandināvijas pussala, Eiropas kontinenta austrumu un centrālā daļa un Dānijas salas. Vienīgā Pasaules okeāna daļa, ar kuru savienota Baltijas jūra, ir Ziemeļjūra, taču arī ar Ziemeļjūru savieno tikai salīdzinoši šauri šaurumi — Ēresunds, Lielais Belts un Mazais Belts. Izveidoti arī kanāli — Baltās jūras kanāls cauri Krievijai savieno ar Ziemeļu Ledus okeānam piederīgo Balto jūru, bet Ķīles kanāls cauri Ziemeļvācijai — ar Ziemeļjūru.

Lasīt vairāk...

izmainīt

Kategorijas un galvenie temati

izmainīt

Izmeklēts attēls

Autors: Apogs88

Mežmuižas avoti ir avotu sakopojums Rīgas rajona Allažu pagastā.

Lasīt vairāk...

izmainīt

Vikiprojekti

Ar Latviju saistītie Vikiprojekti

izmainīt

Izmeklēta biogrāfija

Pauls Valdens (vācu: Paul Walden, krievu: Пауль (Павел Иванович) Вальден; dzimis 1863. gada 14. jūlijā Rozulā, "Pīpēnos", miris 1957. gada 22. janvārī Gammertingenē, Vācijā) bija latviešu izcelsmes ķīmiķis.

Dzimis Rozulas pagastā 1863. gadā kā 13. bērns latviešu zemnieku ģimenē, studējis ķīmijas tehnoloģiju Rīgas politehnikumā pie Vilhelma Ostvalda (absovējis 1888.), ar kuru arī vēlāk uzturējis ciešas koleģiālas attiecības. Turpinājis studijas Pēterburgas universitātē. Promocijas darbu aizstāvējis Leipcigas universitātē Vilhelma Ostvalda vadībā (1891.), papildinājies Minhenē, 1893. gadā Odesas universitātē nokārtojis maģistra eksāmenu. 1894. gadā uzaicināts strādāt par ķīmijas profesoru Rīgas Politehniskajā institūtā, bijis tā direktors (1902.–1905). 1898. gadā aizstāvējis zinātņu doktora grādu Pēterburgā par zinātnisko darbu "Stereoķīmijas materiāli". Bijis Pēterburgas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas laboratorijas vadītājs (1911.–1918). Vadījis Rīgas Politehnisko institūtu pēc tā evakuācijas uz Maskavu Pirmā Pasaules kara laikā (1917.–1918). 1918. gadā Maskavā dibinājis Krievijas Pārtikas zinātniski tehnisko institūtu. 1919. gadā iecelts par Latvijas Augstskolas pirmo rektoru. 1919. gada augustā pārcēlies uz dzīvi Vācijā, kur vadījis Neorganiskās ķīmijas katedru Rostokas universitātē. Pēc Otrā Pasaules kara kā viesprofesors lasījis lekcijas ķīmijas vēsturē Tībingenes universitātē Vācijā.

Pauls Valdens bija Pēterburgas ZA, Vācu Dabaspētnieku akadēmijas "Leopoldina" īstenais loceklis, Somijas ZA goda loceklis, Getingenes ZA, Francijas institūta, Ženēvas Nacionālā institūta korespondētājloceklis, PSRS ZA goda loceklis, Londonas Ķīmijas biedrības, Starptautiskās Farmācijas vēstures biedrības, Starptautiskās Paracelza biedrības u. c. goda loceklis.

Lasīt vairāk...

izmainīt

Lietas, ko Tu varētu darīt...

Pašlaik visvairāk trūkst kvalitatīvu un labu rakstu. Ja vēlies papildināt Latvijas portālu, tad sāc ar tieši ar to, t.i., kvalitatīvu un labu rakstu izstrādi...
Jāatjauno un jāpapildina raksts 2020. gads Latvijā.
Jāveido jauni raksti par Latviju un jāpapildina esošie.
Jāatjauno sen neatjaunotas biogrāfijas.
Jāpapildina īsākie raksti par Latvijas pilsētām.
Rakstu sarakstu, kuri ir nepabeigti saistībā ar Latviju, skatīt šeit.
Skatīt vajadzīgos rakstus saistībā ar Latviju: Latvijas Vikiprojekts, pieprasītie raksti