Jānis Endele
Jānis Endele (dzimis 1939. gada 31. janvārī Vecpiebalgas pagastā) ir latviešu skolotājs un sabiedriskais darbinieks, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts (1990—1993). Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors (1993—2002).
| Jānis Endele | |
|---|---|
| Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1939. gada 31. janvārī Vecpiebalgas pagasts,  Latvija |
| Profesija | skolotājs |
| Augstskola | LVU |
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1939. gada 31. janvārī Vecpiebalgas pagastā. Mācījās Kagaiņu četrgadīgajā skolā un Ogrēnu septiņgadīgajā skolā un Vecpiebalgas vidusskolā. Studēja Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē (1958—1964). Strādāja kā matemātiķis programmētājs konstruktoru birojā (1963—1964), tad par matemātikas skolotāju Dobeles vidusskolā (1964—1968).
1968. gadā sāka strādāt par Cēsu 1. vidusskolas specializētās matemātikas novirziena klases skolotāju.[1]
Atmodas kustības laikā J. Endele bija Latvijas Tautas frontes Cēsu rajona nodaļas aktīvists, Latvijas Tautas frontes kongresu delegāts, ievēlēts par Cēsu pilsētas deputātu padomes priekšsēdētāju (1989—1990). 1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes (AP) deputātu no 115. Pārgaujas vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā J. Endele nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu,[2] darbojās AP Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā. Piedalījies Valsts drošības komitejas lietu pārņemšanas komisijā, strādāja pie izglītības, nodokļu un medību likumiem.
1991. gadā pēc deputāta J. Endeles iniciatīvās atjaunoja Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāziju, 1993. gadā viņš kļuva tās direktoru, līdztekus bija 5. Saeimas deputāta A. Kiršteina palīgs. 1994. gadā Jānis Endele nodibināja Draudzīgā aicinājuma fondu.
2001. gadā ievēlēts Cēsu pilsētas domē no Tautas partijas saraksta.
2002. gadā J. Endele atstāja ģimnāzijas direktora amatu.[3]
Apbalvojumi labot šo sadaļu
Triju Zvaigžņu ordenis, III (2000) un IV (1998) šķiras- 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
- Ata Kronvalda prēmija
Literatūra labot šo sadaļu
- Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā Arhivēts 2019. gada 20. Augustsss Wayback Machine vietnē. Barikadopēdijas fonds
- ↑ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas Arhivēts 2019. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. saeima.lv
- ↑ «biblioteka.cesis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 5. janvārī.