Vilnis Edvīns Bresis

Vilnis Edvīns Bresis (dzimis 1938. gada 30. janvārī Jelgavā; miris 2017. gada 25. oktobrī) bija Latvijas lauksaimnieks, LPSR nomenklatūras darbinieks un politiķis.

Vilnis Edvīns Bresis
LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājs
Amatā 1988. gada 6. oktobris — 1990. gada 7. maijs
Priekštecis	Jurijs Rubenis
Latvijas Kooperācijas valsts ministrs
Amatā 1994. gada 19. septembris — 1995. gada 21. decembris
Prezidents	Guntis Ulmanis
Premjerministrs	Māris Gailis
Pēctecis	Jānis Muižnieks
Dzimšanas dati	1938. gada 30. janvārī Jelgava, Latvija
Miršanas dati	2017. gada 25. oktobrī (79 gadu vecumā)
Politiskā partija	PSKP TPA LZS
Profesija	agronoms
Augstskola	Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Dzīvesgājums

Dzimis 1938. gadā Jelgavā. 1961. gadā pabeidza agronomijas studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Absolvējis arī Ļeņingradas Augstāko partijas skolu. Bija Latvijas komjaunatnes Centrālās komitejas pirmais sekretārs no 1970. līdz 1973. gadam. Bijis PSKP biedrs.

Pārbūves laikā strauji izvirzījās augstos Latvijas PSR amatos. 1987. gadā V. E. Bresis kļuva par LPSR Valsts Agrorūpnieciskās komitejas priekšsēdētāju un LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku. Drīz pēc tam bija Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs no 1988. gada 6. oktobra līdz 1990. gada 7. maijam.

Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs V. E. Bresi iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.

1989. gadā V. E. Bresi ievēlēja Latvijas PSR Augstākajā Padomē, kā arī ar Latvijas Tautas frontes atbalstu ievēlēja par PSRS Tautas deputātu kongresa dalībnieku. Šajā pašā gadā LPSR Augstākā Padome pieņēma likumu “Par zemnieku saimniecībām Latvijas PSR”, kas atļāva līdzās padomju kopsaimniecībām veidot arī individuālās saimniecības. Ministru padomes priekšsēdētājs tobrīd bija Bresis, tāpēc pirmos individuālos saimniekotājus neoficiāli dēvēja par "Breša zemniekiem".

1990. gadā V. E. Bresis piedalījās Latvijas delegācijā sarunās ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu par Latvijas suverenitātes atjaunošanu. Viņš bija Latvijas Neatkarīgās komunistiskās partijas (vēlāk Latvijas Demokrātiskā Darba partija) dibinātāju skaitā un 1990. gada Augstākās Padomēs vēlēšanās tika ievēlēts par deputātu kā neatkarīgais kandidāts Viesītes vēlēšanu apgabalā, 4. maijā balsojis par Latvijas neatkarības deklarācijas apstiprināšanu.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas V. E. Bresis turpināja darboties politikā. 1993. gada Saeimas vēlēšanās viņš tika ievēlēts 5. Saeimā no "Saskaņa Latvijai – atdzimšana tautsaimniecībai!" saraksta, bet pēc šīs apvienības sadalīšanās 1994. un 1995. gadā darbojās Tautsaimnieku politiskās apvienības Saeimas frakcijā. 1994. gadā V. E. Bresis kļuva par Kooperācijas valsts ministru Zemkopības ministrijā Māra Gaiļa valdībā, ieņemot šo amatu nedaudz vairāk par gadu.

1995. gadā nesekmīgi kandidēja 6. Saeimas vēlēšanās no Tautsaimnieku politiskās apvienības saraksta "Tautsaimnieks". Gadu vēlāk, apvienojoties Tautsaimnieku politiskajai apvienībai un Latvijas Zemnieku savienībai, V. E. Bresis kļuva par LZS biedru. 1997. gadā iecelts Latvijas Privatizācijas aģentūras padomē.

1998. gadā nesekmīgi kandidēja 7. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Zemnieku savienības. Tāpat ievēlēšanai pietiekošu atbalstu nesaņēma 2001. gada Rīgas domes vēlēšanās.

2002. gada Saeimas vēlēšanās V. E. Bresi ievēlēja 8. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības. 2006. gadā nesekmīgi kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās, taču drīz kļuva par 9. Saeimas deputātu Raimonda Vējoņa vietā, kuru apstiprināja par ministru.

Miris 2017. gada 25. oktobrī.

Atsauces

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Jurijs Rubenis	Latvijas valdības vadītājs 1988. gada 6. oktobris — 1990. gada 7. maijs (kā LPSR MP priekšsēdētājs)	Pēctecis: Ivars Godmanis (kā LR MP priekšsēdētājs)
Priekštecis:	Latvijas Kooperācijas valsts ministrs 1994. gada 19. septembris — 1995. gada 21. decembris	Pēctecis: Jānis Muižnieks