Odisejs Kostanda
Odisejs Kostanda (dzimis 1963. gada 26. februārī) ir Latvijas vēsturnieks un politiķis. LR Augstākās Padomes, 5. un 6. Saeimas deputāts.
| Odisejs Kostanda | |
|---|---|
| Saeimas deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1963. gada 26. februārī Rīga, Latvijas PSR (tagad  Latvija) |
| Politiskā partija |
LNNK (1992—1994) TKL (1994—1998) SDS (2002) LB (2002—2005) PPR (2010—pašlaik) |
| Profesija | vēsturnieks |
| Augstskola | Latvijas Valsts universitāte |
Biogrāfija
labot šo sadaļuOdisejs Kostanda ir dzimis 1963. gada 26. februārī Rīgā, viņa tēvs ir grieķu izcelsmes,[1][2] strādājis tirdzniecībā.
Izglītība un darbība vēstures jomā
labot šo sadaļuKostanda absolvēja Rīgas 69. vidusskolu, pēc tam no 1980. līdz 1985. gadam studēja Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē.[1][3] Darba gaitas uzsāka 69. vidusskolā, kur no 1985. līdz 1989. gadam bija vēstures skolotājs.[1] Vienlaikus organizēja latviešu strēlnieku piemiņas muzejistabas izveidošanu un bija skolēnu zinātnisko darbu vadītājs šajā skolā. No 1988. līdz 1990. gadam bija Latvijas vēstures mācību raidījumu veidotājs Latvijas Televīzijā, no 1989. līdz 1990. gadam strādāja izdevniecībā "Zvaigzne" par redaktoru sabiedrisko zinātņu redakcijā. Sarakstīja mācību grāmatu "Latvijas vēsture (no vissenākiem laikiem līdz mūsdienām)", kas piedzīvojusi 5 izdevumus laikā no 1988. līdz 1993. gadam.[1]
Atmodas periods
labot šo sadaļuAtmodas periodā Odisejs Kostanda aktīvi iesaistījās sabiedriskajā dzīvē, bija Latvijas Kultūras fonda talku organizators, no 1987. līdz 1992. gadam — folkloras kopas "Strops" vadītājs, no 1989. līdz 1990. gadam — Latvijas Izglītības biedrības valdes loceklis un Brāļu kapu komitejas biedrs.
No 1990. līdz 1991. gadam Kostanda bija Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētāja vietnieks.[1] Iesaistījies Latvijas Tautas frontē, ievēlēts tās 2. Domē (1989—1990). No 1992. līdz 1993. gadam bija LNNK biedrs un partijas valdes priekšsēdētājs.[1]
Ievēlēts un darbojies LR Augstākajā Padomē kā neatkarīgais deputāts no 181. Kokneses vēlēšanu apgabala, apsteidzot LTF kandidātu Vilni Plūmi. Bija AP Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis, balsojis par Latvijas neatkarības deklarāciju.[2][4] Barikāžu laikā bijis LR AP Vecrīgas aizsardzības operatīvā štāba priekšnieks. Iecelts par LR AP Nevardarbīgās pretestības centra priekšnieku.[1]
Saeima
labot šo sadaļu1993. gadā Kostanda tika ievēlēts 5. Saeimā no LNNK saraksta. Bija Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kā arī Nacionālās drošības komisijas loceklis, Saeimas izmeklēšanas komisijas sekretārs.[1] No LNNK partijas un Saeimas frakcijas izstājās 1994. gada jūnijā, atlikušo parlamenta pilnvaru laiku darbojās kā neatkarīgais deputāts.[5] 1995. gadā ievēlēts 6. Saeimā no Tautas kustības "Latvijai" saraksta. Bija tās Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs, Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis, kā arī vairāku valstu parlamentu sadarbības grupu biedrs. No 1994. līdz 1998. gadam bijis TKL līdzpriekšsēdētājs kopā ar Joahimu Zīgeristu.[1][3] 1995. gadā Z. Čevera piedāvātajā Ministru kabinetā Kostandam tika atvēlēts aizsardzības ministra portfelis, tomēr Saeima valdību neapstiprināja.[6] Kandidējis 7. Saeimas vēlēšanās, nav ievēlēts.[1]
Turpmākā politiskā darbība
labot šo sadaļuPēc partijas neveiksmīgā starta 7. Saeimas vēlēšanās (iegūti 1,7% balsu un 0 vietas) tika pieņemts lēmums apturēt tās organizatorisko darbību.[7][8] 2002. gadā O. Kostanda atgriezās politikā, piedaloties Sociāldemokrātu Savienības izveidē un tika izvirzīts partijas priekšsēdētāja vietnieka amatam, tomēr netika ievēlēts. Dažas nedēļas vēlāk partijā notika šķelšanās sakarā ar to, ka netika izskatīti vairāki kandidāti vietai partijas domē.[9] Kostanda un vairāki simti viņa atbalstītāju paziņoja par partijas "Latvijas brīvībai" izveidi.[10] Viņš tika ievēlēts par orgkomitejas vadītāju.[11] Partija pirms 8. Saeimas vēlēšanām pievienojās politiskajai apvienībai "Centrs".[8]
Apvienība "Centrs" un LSDSP laikā pirms vēlēšanām vāca parakstus referendumam par tautas vēlētu prezidentu.[12] Augustā Kostanda Rīgas centrā bez maksas dalīja savas grāmatas "Atklāti par sevi un politiskajiem mītiem" eksemplārus.[13] Apvienība vēlēšanās neieguva nevienu vietu. Lai gan 9. Saeimas vēlēšanās Kostanda nepiedalījās, viņš bija viens no partijas "Par prezidentālu republiku" kandidātiem 10. Saeimas vēlēšanās.[14] Partija Saeimā netika ievēlēta.
Privātā dzīve
labot šo sadaļuO. Kostanda ir precējies, viņam ir 3 bērni. 1999. gadā viņš piedalījās Latvijas grieķu kopienas "Patrida" dibināšanā un ir tās prezidents.
Apbalvojumi
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 «ODISEJS KOSTANDA». gramata21.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2010.08.13.
- ↑ 2,0 2,1 «Odisejs Kostanda». LR Augstākā Padome. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 21. martā. Skatīts: 2010.08.13.
- ↑ 3,0 3,1 «Informācija par deputātu». 6. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 7. septembrī. Skatīts: 2010.08.13.
- ↑ «Latvijas Republikas Augstākā Padome». saeima.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-23. Skatīts: 2020-05-01.
- ↑ «Informācija par deputātu». 5. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 27. novembrī. Skatīts: 2010.08.13.
- ↑ «Šajās dienās». Ievanda. 1995.12.07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2010. gada 4. decembrī.
- ↑ Nellija Ločmele. «Zīgerista partija pārtrauc darbību». Diena, 1998. gada 12. novembris.
Tautas kustība Latvijai (Zīgerista partija) pārtraukusi savu organizatorisko darbību, izvērtējot neveiksmīgo startu 7.Saeimas vēlēšanās.
- ↑ 8,0 8,1 «Odisejs Kostanda: “Cilvēki gaidīja brīnumus no Rubika, Bojāra un Šķēles”». TvNET. 2002.05.19. Skatīts: 2010.08.13.[novecojusi saite]
- ↑ «Laikraksts: Kostanda gatavojas pamest Baldzēnu». Delfi. 2002.04.08. Skatīts: 2010.08.13.
- ↑ «Top jauna partija “Latvijas brīvībai”». TvNET. 2002.04.20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2010.08.13.
- ↑ «Nodibina Kostandas partiju ‘Latvijas brīvībai’». Delfi. 2002.04.22. Skatīts: 2010.08.13.
- ↑ «‘Centrs’ un Bojāra sociāldemokrāti joprojām tēmē uz referendumiem». Delfi. 2002.07.22. Skatīts: 2010.08.13.
- ↑ «Kostanda Rīgas centrā dāļā savu jauno grāmatu». Delfi. 2002.08.24. Skatīts: 2010.08.14.
- ↑ «Partija "Par prezidentālu republiku" iesniedz sarakstu, startēs arī Marģeris Martinsons un Zīgerista līdzgaitnieks Kostanda». Diena. 2010.07.23. Skatīts: 2010.08.14.