Andrejs Krastiņš
- Šis raksts ir par 1951. gadā dzimušu politiķi. Par citām jēdziena Krastiņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Andrejs Krastiņš (1951. gada 6. maijs — 2008. gada 19. maijs) bija latviešu politiķis un jurists, Latvijas iekšlietu un aizsardzības ministrs.
| Andrejs Krastiņš | |
|---|---|
 | |
| Latvijas Republikas aizsardzības ministrs | |
|
Amatā 1995. gada 21. decembris — 1997. gada 12. maijs | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs | Andris Šķēle |
| Priekštecis | Jānis Arveds Trapāns |
| Pēctecis | Tālavs Jundzis |
| Latvijas Republikas iekšlietu ministrs | |
|
Amatā 1998. gada 4. maijs — 1998. gada 26. novembris | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs | Guntars Krasts |
| Priekštecis | Ziedonis Čevers |
| Pēctecis | Roberts Jurdžs |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1951. gada 6. maijs.svg){kind=small} Rīga, Latvijas PSR |
| Miršanas dati |
2008. gada 19. maijā (57 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
| Politiskā partija |
PSKP (1978—1986) LNNK (1988—1997) TB/LNNK (1997—2003) TP (2003—2008) |
| Profesija | jurists |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Biogrāfija
labot šo sadaļuDarbība Latvijas PSR
labot šo sadaļuKrastiņš dzimis 1951. gada 6. maijā Rīgā. 1966. gadā viņš pabeidza Rīgas 9. astoņgadīgo skolu, trīs gadus vēlāk — Rīgas 50. vidusskolu.[1] 1974. gadā pabeidzis Latvijas Universitātes juridisko fakultāti.[2] Līdz 1980. gadam bijis izmeklētājs un Izmeklēšanas nodaļas priekšnieka vietnieks Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldē un Jūrmalas Iekšlietu daļā. No 1983. līdz 1990. gadam darbojies Latvijas PSR advokātu kolēģijā.[1] No 1978. līdz 1986. gadam Andrejs Krastiņš bija PSKP biedrs, tika izslēgts par nepiedalīšanos partijas organizācijā un biedra naudas nemaksāšanu.[1]
Atmodas laikā
labot šo sadaļu1988. gadā iestājies LNNK. Ticis ievēlēts partijas padomē un valdē, tur darbojies līdz partijas apvienošanai ar kustību Tēvzemei un Brīvībai 1997. gadā.[1] Atmodas laikā darbojies arī Latvijas Tautas frontē, bijis viens no LTF Vidzemes priekšpilsētas nodaļas dibinātājiem. 1989. gadā piedalījies LTF 2. programmas izstrādāšanā.[1] 1990. gadā kā LNNK un LTF pārstāvis ievēlēts LPSR Augstākajā padomē, bija Latvijas Republikas AP priekšsēdētāja vietnieks. Andrejs Krastiņš bija viens no 1990. gada 4. maijā pieņemtās Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarācijas autoriem, sarakstīja vairākus deklarācijas pantus un vadīja tās pieņemšanu LTF frakcijas sēdē.[1]
1991. gada Barikāžu laikā Andrejs Krastiņš vadīja LR Augstākās padomes aizsardzības štābu, viņa vietnieki bija Odisejs Kostanda un Tālavs Jundzis.
Atjaunotajā Latvijā
labot šo sadaļuKrastiņš vēlāk ievēlēts 5. Saeimā no LNNK saraksta, bijis priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova vietnieks.[1] 1992. un 1993. gadā Krastiņš piedalījās ASV valdības un Luiziānas universitātes kursos par cīņu pret terorismu un krīzes situāciju vadību.[2] 1994. gada jūlijā pēc Birkava valdības demisijas prezidents Guntis Ulmanis virzīja Krastiņu premjerministra amatam, tomēr viņa piedāvāto valdību Saeima neapstiprināja.[2]
A. Krastiņš ievēlēts arī 6. Saeimā, bijis Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas prezidents. Šķeles 1. un 2. Ministru kabinetā pildījis Ministru prezidenta biedra un aizsardzības ministra pienākumus. Viņš atkāpās no amata pēc tam, kad sākās skandāls par aizsardzības ministrijas ar degvielas iegādi saistītiem darījumiem ar "Man-Tess".[2] Vēlāk Krasta kabinetā kļuvis par iekšlietu ministru.[1] 6. Saeimā bijis arī Saeimas LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas priekšsēdētājs. 1996. gada martā Krastiņu ievēlēja par LNNK priekšsēdētāju.[2]
Krastiņš ir bijis Latvijas valsts un oficiālo delegāciju vadītājs un dalībnieks daudzās pasaules valstīs. Viņš ir bijis arī Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas loceklis (no 1982. gada)[2] un zvērinātu advokātu biroja "A. Krastiņš un R. Hlevickis" vadītājs.[1]
Dzīves pēdējie gadi un nāve
labot šo sadaļu2002. gadā Andrejs Krastiņš kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās no apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK saraksta, bet netika ievēlēts. 2003. gadā pievienojās Tautas partijai.[2] Krastiņš nomira 2008. gada 19. maijā pēc ilgas slimības. Viņa vietu Rīgas domē ieņēma Raimonds Vilde.[2]
Apbalvojumi
labot šo sadaļuAndrejam Krastiņam 2000. gadā piešķīra Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru. Viņš ir ieguvis 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, Dānijas Karalistes 1. pakāpes Danenborgas ordeņa Komandora lielkrustu un vairākas LR Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, LR Drošības dienesta goda zīmes.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 «ANDREJS KRASTIŅŠ». ltn.lv.[novecojusi saite]
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 «Miris Rīgas domnieks Andrejs Krastiņš». TVNET. 2008.05.19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 3. augustā. Skatīts: 2009. gada 14. jūlijā. Arhivēts 2008. gada 3. augustā, Wayback Machine vietnē.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Jānis Arveds Trapāns |
Latvijas aizsardzības ministrs 1995. gada 21. decembris — 1997. gada 12. maijs |
Pēctecis: Tālavs Jundzis |
| Priekštecis: Ziedonis Čevers |
Latvijas iekšlietu ministrs 1998. gada 4. maijs — 1998. gada 26. novembris |
Pēctecis: Roberts Jurdžs |