Jānis Krūmiņš (politiķis)

Jānis Krūmiņš (dzimis 1955. gada 26. jūnijā Kuldīgā; miris 2021. gada 20. aprīlī) bija latviešu sociologs, fotogrāfs, žurnālists, diplomāts un politiķis, bijis Latvijas Augstākās Padomes deputāts un īpašu uzdevumu ministrs Valsts pārvaldes un pašvaldību lietās.

Jānis Krūmiņš
Jānis Krūmiņš (born 1955).jpg
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts
Amatā
1990 — 1993
LR Īpašo uzdevumu ministrs valsts reformu lietās
Amatā
2000 — 2002
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Andris Bērziņš

Dzimšanas dati 1955. gada 26. jūnijā
Valsts karogs: Padomju Savienība Kuldīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Valsts karogs: Latvija Jūrmala, Latvija
Miršanas dati 2021. gada 20. aprīlī (65 gadu vecumā)
Politiskā partija
Tēvs Imants Krūmiņš
Māte Ligija Krūmiņa
Bērni Kārlis Jānis Krūmiņš
Augstskola Latvijas Valsts Universitāte

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1955. gada 26. jūnijā Kuldīgā. Studēja Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, pēc tam īslaicīgi strādāja par arhitektūras sociologu Latvijas PSR Celtniecības zinātniskās pētniecības un eksperimentālās tehnoloģijas institūtā (1978—1980), tad par aģentūras LATINFORM fotokorespondentu (1980—1987) un par jaunatnes nodaļas vadītāju žurnālā "Liesma" (1987—1988).[1] 1982. gadā piedalījies Jura Podnieka filmas „Strēlnieku zvaigznājs” veidošanā.[2]

Atmodas kustības laikā J. Krūmiņš 1988. gadā iesaistījās LNNK un Latvijas Tautas frontē, bija laikraksta "Atmoda" redaktora vietnieks. 1989. gadā viņu ievēlēja par Rīgas pilsētas padomes deputātu,[1] bet 1990. gadā par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 28. Rīgas vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā J. Krūmiņš balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[3] Bija Augstākās padomes Ārlietu komisijas sekretārs, tās priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas Tautas frontes Domes loceklis.[1]

Pēc deputāta pilnvaru beigām 1993 gadā J. Krūmiņš bija viens no partijas "Latvijas Ceļš" dibinātājiem, kā kļuva par Ministru prezidenta Valda Birkava un finanšu ministra Ulda Oša padomnieku (1993—1995). No 1995. gada viņš bija Dienvidkorejas goda konsuls Latvijā. 1998. gadā J. Krūmiņš izstājās no "Latvijas Ceļa" un iestājās Jaunajā partijā.

2000. gadā viņš kļuva par Rīgas domes priekšsēdētāja Andra Ārgaļa padomnieku, bet vēlāk tika apstiprināts par īpašu uzdevumu ministru Valsts pārvaldes un pašvaldību lietās Andra Bērziņa valdībā (amatu ieņēma līdz 2002. gadam). Bijis Latvijas Ārpolitikas biedrības loceklis.

ApbalvojumiLabot

2000. gadā J. Krūmiņu apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra barikāžu laika notikumos.

LiteratūraLabot

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

AtsaucesLabot