Kazimirs Špoģis
Kazimirs Špoģis (1927. gada 28. marts — 2010. gada 26. marts) bija latviešu lauksaimnieks, ekonomists, profesors un politiķis. Pazīstams kā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas rektors (1976—1980), Latvijas PSR lauksaimniecības ministrs (1980—1984) un LPSR un LR Augstākās Padomes deputāts (1985—1993).
| Kazimirs Špoģis | |
|---|---|
 Špoģa kā AP deputāta portrets | |
| Augstākās Padomes deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1927. gada 28. martā Vārkavas pagasts, Daugavpils apriņķis, Latvija |
| Miršanas dati | 2010. gada 26. martā (82 gadu vecumā) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | PSKP |
| Profesija | lauksaimniecības ekonomists |
| Augstskola | Latvijas Lauksaimniecības akadēmija |
Biogrāfija labot šo sadaļu
Izglītība labot šo sadaļu
1941. gadā pabeidza Vārkavas pamatskolu, 1943. gadā — Tirdzniecības un kooperācijas skolu Rīgā, bet 1949. gadā — Višķu dārzkopības tehnikumu.[1] 1956. gadā Kazimirs Špoģis absolvēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti, bet 1959. gadā — aspirantūru. 1967. gadā kļuva par lauksaimniecības zinātņu kandidātu, 1976. gadā — par doktoru, bet 1992. gadā — par habilitēto lauksaimniecības zinātņu doktors. No 1978. gada bija lauksaimniecības ekonomikas profesors.[1]
Darbs PSRS labot šo sadaļu
K. Špoģis darba gaitas uzsācis 1949. gadā Rankas lauksaimniecības skolā par skolotāju. Pēc tam bijis Gaujienas rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks (1952—1953), Piebalgas un Iecavas MTS direktors (1953—1958), Baldones rajona lauksaimniecības inspekcijas priekšnieks (1958—1959), Smiltenes un Valkas rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs (1959—1961), Latvijas PSR sagādes ministra pirmais vietnieks (1961—1962).[1]
Tas bijis Rīgas Teritoriālās kolhozu un padomju saimniecību ražošanas pārvaldes priekšnieks (1962—1963), lauksaimniecības ministra vietnieks (1963—1965), Latvijas Zemkopības zinātniski pētnieciskā institūta direktors (1965—1973), Latvijas Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas zinātniski pētnieciskā institūta direktora vietnieks (1973—1976), Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas rektors (1976—1980), LPSR Lauksaimniecības ministrs (1980—1984), LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja Jurija Rubeņa vietnieks (1984—1985), LPSR Agrorūpnieciskās komitejas priekšsēdētājs (1985-1986). Bijis PSKP biedrs.[1]
Atmoda un darbs Latvijā labot šo sadaļu
Sākoties Trešajai atmodai 1987. gadā, Kazimirs Špoģis pameta amatus valsts pārvaldē un atgriezās zinātnē. No 1987. līdz 1988. gadam strādāja Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā par galveno zinātnisko līdzstrādnieku, bet, sākot ar 1989. gadu, atgriezās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā un aktīvi iesaistās sabiedriskajos procesos, kas virzījās uz agrāro reformu. Būdams LPSR Augstākās Padomes deputāts, darbojās AP Lauksaimniecības komisijā, pārstāvot LLA zinātnieku viedokli likuma "Par zemnieku saimniecībām" izstrādē un vadīja šī likuma pieņemšanu AP 1989. gada 6. maijā sēdē.[1]
Iesaistījies Atmodas laika sabiedriskajos procesos un 1990. gadā Viļānu vēlēšanu apgabalā ievēlēts LPSR Augstākās Padomes 12. sasaukumā, kas pirmajās dienās pēc sanākšanas tika pārsaukts par LR Augstāko Padomi. Viens no AP deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju. Darbojies Ekonomikas komisijā, bijis šīs komisijas priekšsēdētāja vietnieks un Uzņēmējdarbības apakškomisijas vadītājs. Vadījis daudzu uzņēmējdarbības likumu sagatavošanu un pieņemšanu. Pēc LR AP deputāta pilnvaru izbeigšanās 1993. gadā sācis strādāt Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē, izveidojis un vadījis šīs fakultātes Uzņēmējdarbības katedru (1993—1995), bija profesors, kopš 2004. gada — emeritēts LLU profesors.[1]
Apbalvojumi labot šo sadaļu
Latvijas labot šo sadaļu
- Triju Zvaigžņu ordenis, 3. šķira (2000);
- 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (1996);
- Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas goda loceklis (1994);
- zelta medaļa "Par centību" (Latvijas Republikas Zemkopības ministrija, 1997);
- Ministru kabineta atzinības raksts (1998, 2002, 2007);
- Saeimas Apliecība par LR AP balsojumu par Neatkarības deklarāciju (2000);
- Valsts Emeritētā zinātnieka goda nosaukums (2003);
- LLU Atzinības raksti.
PSRS un citi labot šo sadaļu
- Oktobra Revolūcijas ordenis;
- Darba Sarkanā karoga ordenis (divreiz);[2]
- 4 PSRS medaļas;
- PSRS Valsts prēmija (1970, 1974, 1985);
- nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukums (1976);
- vairāku ministriju Atzinības raksti, Vārda balvas, citi apbalvojumi, darba novērtējumi, atzinumi un diplomi.[1]