Edmunds Krastiņš

Šis raksts ir par 1958. gadā dzimušu politiķi. Par citām jēdziena Krastiņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Edmunds Krastiņš (dzimis 1958. gada 7. maijā Ogrē) ir latviešu matemātiķis un politiķis, bijušais Latvijas Valsts īpašuma valsts ministrs un finanšu ministrs. Bijis Tautas partijas biedrs kopš tās dibināšanas.

Edmunds Krastiņš
Latvijas Valsts īpašuma valsts ministrs
Amatā
1993. gada 3. augusts — 1994. gada 19. septembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Valdis Birkavs
Pēctecis Dainis Tunsts
Latvijas finanšu ministrs
Amatā
1999. gada 16. jūlijs — 2000. gada 5. maijs
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Andris Šķēle
Priekštecis Ivars Godmanis
Pēctecis Gundars Bērziņš

Dzimšanas dati 1958. gada 7. maijā (62 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Ogre, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Politiskā partija LTF (1988—1992)
LZS (1992—1996)
Tautas partija (1998—2011)
Profesija matemātiķis
Augstskola LVU

BiogrāfijaLabot

Izglītība un darbsLabot

Edmunds Krastiņš ir dzimis 1958. gada 7. maijā Ogrē, strādnieku ģimenē. Līdz 1973. gadam viņš ir dzīvojis Ķegumā.[1] Beidzis Ķeguma astoņgadīgo skolu. Tad pārcēlies uz Ogri, mācības turpinājis Ogres vidusskolā, kuru pabeidzis 1976. gadā.[1] 1981. gadā pabeidzis Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti lietišķās matemātikas specialitātē. Tad pārcēlies uz dzīvi Valmierā, kur no 1981. līdz 1988. gadam strādājis Valmieras reģionālajā informācijas un skaitļošanas centrā par vadošo inženieri un biroja vadītāju.[1]

Politiskā darbībaLabot

1988. gadā piedalījies Latvijas Tautas frontes (LTF) Valmieras nodaļas dibināšanā. Bijis LTF 1. un 2. Domes loceklis.[1] 1990. gadā no LTF saraksta Kocēnu vēlēšanu apgabalā ievēlēts Augstākajā padomē, balsojis par deklarāciju par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Pirmo gadu E. Krastiņš ir darbojies Tirdzniecības un pakalpojumu komisijā kā sekretārs. Tad, līdz pilnvaru laika beigām (1993. gadā) viņš bija Ekonomikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks.[1]

1992. gadā Edmunds Krastiņš kļuva par Latvijas Zemnieku savienības biedru. Valda Birkava Ministru kabinetā viņš bija valsts īpašuma valsts ministrs. Amatu zaudējis 1994. gadā pēc valdības krišanas. 1996. gadā aizgājis no LZS,[1] kļūstot par Ministru prezidenta Andra Šķēles padomnieku. Līdz 1998. gadam bijis konsultants, iesaistījies vairāku uzņēmumu padomēs. Tajā pašā gadā iestājies Tautas partijā,[1] bijis starp tās dibinātājiem. No 1998. gada aprīļa līdz 1999. gada jūlijam Edmunds Krastiņš bija Latvijas Unibankas viceprezidents. No amata aizgāja, jo kļuva par finanšu ministru Andra Šķēles Ministru kabinetā. Amatu zaudējis 2000. gada 5. maijā ar Andra Bērziņa valdības apstiprināšanu,[1] lai arī premjerministrs Andris Bērziņš piedāvājis palikt amatā.[2] Ieņēma ekonomikas ministra Aigara Kalvīša un finanšu ministra Gundara Bērziņa padomnieka amatu, nesekmīgi pretendēja uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amatu.

2001. gadā E. Krastiņš tika ievēlēts Rīgas domē, tomēr Tautas partija palika opozīcijā. 2005. gadā atkārtoti ievēlēts, kļuvis par attīstības komitejas vadītāju.[3] Bijis arī Tautas partijas Rīgas domes frakcijas vadītājs.[4] No attīstības komitejas vadītāja amata atkāpies 2008. gada 30. jūnijā.[5] Darbojoties Rīgas domē turpinājis dot padomus citiem Tautas artijas politiķiem: 2004. gadā E. Krastiņš bija finanšu ministra Oskara Spurdziņa un kultūras ministres Helēnas Demakovas padomnieks, 2007. gadā — finanšu ministra Ata Slaktera padomnieks.

Privātā dzīveLabot

E. Krastiņš ilgstoši bijis attiecībās ar augsta ranga valsts ierēdni Solvitu Zvidriņu. Pārim ir kopīgs bērns, kopš 2017. gada — šķīrušies.[6]

Aktīvi nodarbojas ar orientēšanās sportu.

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 «EDMUNDS KRASTIŅŠ». ltn.lv.[novecojusi saite]
  2. Līga Lazdiņa. «Krastiņa politika». SestDiena, 2008. gada 22. martā. Kad 2000.gada aprīlī atkal krita valdība, ministra amatu zaudēja arī Krastiņš. Lai gan nākamais premjers Andris Bērziņš piedāvāja palikt, Krastiņš atteicās, jo no dažādām partijām nākoša premjera un finanšu ministra darbs nenesīs augļus.
  3. Līga Lazdiņa. «Krastiņa politika». SestDiena, 2008. gada 22. martā. Tā Krastiņš nonāca pilsētas attīstības komitejas vadībā. Tās kompetencē ir Rīgas teritoriālais plānojums, tā kontrolē attīstības departamentu un domes uzņēmējdarbības un tūrisma koordinācijas centra darbu. Komiteja lemj par apbūves zonējumu un tā maiņu, satiksmes, ielu un ceļu, sabiedriskā transporta plānošanu, ostas teritorijas robežām, kā arī būvniecības ieceru apstiprināšanu.
  4. «Birka demisijas pieprasījums oficiāli atsaukts». Delfi. 2008.07.08.
  5. «TP virza RD attīsības komitejas vadītājas amatam Sarmīti Pīku». Delfi. 2008.07.01.
  6. Eksministrs Krastiņš ar ierēdni Zvidriņu nevar sadalīt bērnu jauns.lv


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Latvijas Valsts īpašuma valsts ministrs
1993. gada 3. augusts1994. gada 19. septembris
Pēctecis:
Dainis Tunsts
Priekštecis:
Ivars Godmanis
Latvijas finanšu ministrs
1999. gada 16. jūlijs2000. gada 5. maijs
Pēctecis:
Gundars Bērziņš