Anatolijs Aleksejevs
Anatolijs Aleksejevs (1935) ir Latvijas krievu inženieris un sabiedriskais darbinieks. Bijušais rūpnīcas direktors, 1989. gada janvārī viņš piedalījās Interfrontes dibināšanā, bija tās prezidija priekšsēdētājs kopā ar Igoru Lopatinu.
| Anatolijs Aleksejevs | |
|---|---|
| Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts | |
|
Amatā 1990 — 1992 | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1935. gada 1. novembrī[1] Rīga,  Latvija |
| Tautība | krievs |
| Politiskā partija | PSKP |
| Augstskola | Rīgas Politehniskais institūts |
1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu no 48. Rīgas vēlēšanu apgabala.[2] Bija viens no tiem deputātiem, kas nebalsoja par Latvijas neatkarības deklarāciju.[3]
Pēc Augusta puča izgāšanās Latvijas Republikas Augstākā padome sakarā ar Aleksejeva un vairāku citi deputātu pretvalstisko darbību Barikāžu laikā laikā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Pēc komisijas slēdziena apstiprināšanas 1992. gada 9. jūlijā Augstākā padome nolēma viņam anulēt deputāta mandātu (94 deputāti par, 23 pret, 2 atturējās).[4]
Nekustamo īpašumu denacionalizācijas laikā 1992. gadā Aleksejevs atguva sava tēva namīpašumus un ieguva piecus Rīgas namus, ieskaitot īres namu Krišjāņa Valdemāra un Hanzas ielas stūrī. Pēc Daiņa Īvāna teiktā, kad īrnieki esot kurnējuši pret augstajām maksām, Aleksejevs atbildējis: "Politika ir politika, bet bizness ir bizness".[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Bērzs, Arnolds. Sarkanie burbuļi. R., 2011.
- ↑ Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu saraksts
- ↑ Latvijas Republikas Augstākā Padomes vēlēšanas Arhivēts 2019. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. saeima.lv
- ↑ Republikas Augstākās padomes lēmums “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas slēdziena par atsevišķu Latvijas Republikas tautas deputātu mandātu anulēšanu apstiprināšanu”
- ↑ Viņi gribēja “citu Latviju”. Ko tagad dara 57 deputāti, kuri 1990. gadā nebalsoja par neatkarību? Viesturs Sprūde la.lv, 2016. gada 3. maijā