Sergejs Zaļetajevs
Sergejs Zaļetajevs (krievu: Сергей Павлович Залетаев; dzimis 1946. gada 20. augustā) ir Latvijas krievu fiziķis, publicists un politiķis, agrākais Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts (1990—1993) un Rīgas domes deputāts (2001—2013).
Sergejs Zaļetajevs | |
---|---|
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts | |
Amatā 1990 — 1993 | |
| |
Dzimšanas dati |
1946. gada 20. augustā Rīga, Latvijas PSR, PSRS |
Tautība | krievs |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1946. gadā Rīgā. Mācījās Rīgas 63. vidusskolā un Rīgas elektromehāniskajā tehnikumā. Studēja Latvijas Valsts universitātē (1964—1971). No 1965. līdz 1972. gadam strādāja par inženieri Latvijas PSR ZA Fizikālās enerģētikas institūtā, tad par pasniedzēju Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta Fizikas katedrā. No 1981. līdz 1990. gadam bija Latvijas PSR ZA Fizikas institūta vadošais konstruktors.
1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu (1990-1993),[1] no 21. Rīgas vēlēšanu apgabala. Viens no tiem deputātiem, kas nebalsoja par Latvijas neatkarības deklarāciju[2] un iesaistījās frakcijā "Līdztiesība". Augusta puča 1991. gada 21. augustā Sergejs Zaļetajevs balsoja pret konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanu.
Pēc AP deputāta pilnvaru beigām no 1993. gada līdz 2001. gadam bija avīzes "Панорама Латвии" žurnālists. 2001. gadā ievēlēts par Rīgas domes (RD) deputātu no PCTVL saraksta kā "Līdztiesības" pārstāvis. No 2003. gada līdz 2005. gadam bija PCTVL frakcijas priekšsēdētājs. No 2001. līdz 2005. gadam pildīja domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētāja pienākumus. 2007. gadā viņš noslēdza sadarbības līgumu ar SC frakciju un tika izslēgts no PCTVL. 2012. gadā viņš atkāpās no RD Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja amata it kā veselības problēmu dēļ, taču tas notika pēc tam, kad KNAB bija sācis kriminālprocesu par saimnieciska un finansiāla rakstura pārkāpumiem viņa vadītajā AS “Ceļu pārvalde”, kur RD bija akcionārs.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu saraksts
- ↑ Latvijas Republikas Augstākā Padomes vēlēšanas Arhivēts 2019. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. saeima.lv
- ↑ Viņi gribēja “citu Latviju”. Ko tagad dara 57 deputāti, kuri 1990. gadā nebalsoja par neatkarību? Viesturs Sprūde la.lv, 2016. gada 3. maijā
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Personas dati Arhivēts 2007. gada 30. septembrī, Wayback Machine vietnē. Rīgas domes mājaslapā
- Raksts Kā noturēt "griestus" (2004)
- Intervija laikrakstam «Ракурс» (2004), krieviski