Leonīds Kurdjumovs

Leonīds Kurdjumovs (krievu: Леонид Курдюмов; dzimis 1939. gada 8. jūnijā Minskā, miris 2012. gada 23. februārī Rīgā) bija krievu tautības Latvijas politiķis. Viņš ir bijis Augstākās Padomes un Rīgas domes deputāts.

Leonīds Kurdjumovs
Леонид Курдюмов

Dzimšanas dati 1939. gada 8. jūnijā
Valsts karogs: Padomju Savienība Minska, Baltkrievijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Baltkrievija Baltkrievija)
Miršanas dati 2012. gada 23. februārī (72 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība krievs
Politiskā partija PSKP (1965-?)
LSP (1995-?)
Līdztiesība (?-2002)
TSP (2002-2003)
Cita Politika (2003-2004)
Jaunais Centrs (2004-2010)
Saskaņa (2010-2012)
Profesija inženieris
Augstskola Jāņa Fabriciusa Daugavpils augstākā kara aviācijas inženieru skola, (krievu: Высшее военное авиационное инженерное училище имени Яна Фабрициуса (ДВВАИУ))

BiogrāfijaLabot

Dzimis Minskā. Izglītību ieguvis Rīgas 35. vidusskolā, ko pabeidzis 1956. gadā, un Jāņa Fabriciusa Daugavpils augstākā kara aviācijas inženieru skolā, (krievu: Высшее военное авиационное инженерное училище имени Яна Фабрициуса (ДВВАИУ)), ko absolvējis 1959. gadā radioinženiera specialitātē. Pēc studijām strādājis Rīgā: rūpnīcā "Alfa", pēc tam Rīgas Radioizotopu aparatūras būves zinātniskās pētniecības institūtā. No 1970. līdz 1995. gadam L. Kurdjumovs bija Valsts lauksaimniecības tehnikas komitejas republikāniskā informātikas un skaitļošanas centra direktors. 1990. gadā — Republikāniskā statistiskās informācijas centra "Agroapgāde" direktors.[1]

L. Kurdjumovs bija precējies, ir meita un mazmeita.

Politiskā darbībaLabot

1990. gadā L. Kurdjumovs tika ievēlēts Augstākajā Padomē kā "Līdztiesības" un PSKP kandidāts Rīgas vēlēšanu apgabalā[2] un bija starp tiem deputātiem, kas nebalsoja par Latvijas neatkarību. Dažās publikācijas minēts, ka viņš agrāk darbojies Interfrontē,[3][4] tomēr pats Kurdjumovs apgalvoja, ka nav bijis ne Tautas frontes, ne Interfrontes biedrs.[5] 1995. gadā bija Latvijas Apatrīdu līgas deputāts.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas L. Kurdjumovs neieguva Latvijas pilsonību, tādēļ uz vietu vēlētās institūcijās nevarēja pretendēt līdz 2000. gadam, kad kļuva par Latvijas pilsoni naturalizācijas kārtībā.[6]

1995. gadā L. Kurdjumovs bija Latvijas Sociālistiskās partijas dibinātāju skaitā. 2001. gadā viņš kļuva par PCTVL 7. Saeimas frakcijas konsultantu. Šai pašā gadā ievēlēts Rīgas domē no PCTVL saraksta. 2002. gadā L. Kurdjumovu izslēdza no partijas "Līdztiesība" un viņš iestājās Tautas Saskaņas partijā, no kuras izstājās jau nākamajā gadā. 2004. gadā L. Kurdjumovs bija Sergeja Dolgopolova veidotās partijas "Cita Politika" dibinātāju skaitā un 2005. gadā tika ievēlēts Rīgas domē no "Jaunā Centra" saraksta, kurā šī organizācija iesaistījās. 2006. gadā nesekmīgi kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās jau no apvienības "Saskaņas Centrs" saraksta. 2009. gadā kā "Saskaņas Centra" pārstāvis ievēlēts Rīgas domē. 2007. gadā ievēlēts par Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāju un amatā atradās līdz nāvei pēc ilgas slimības 2012. gadā.

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot