Juris Cibulis
Juris Cibulis (latgaliešu: Jurs Cybuļs; dzimis 1951. gada 6. decembrī), arī Juris Cibuļs, ir latviešu letonists, žurnālists un tulkotājs.
| Juris Cibulis | |
|---|---|
| Latvijas Augstākās Padomes deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1951. gada 6. decembrī Rekavas ciems, Abrenes rajons, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Politiskā partija |
|
| Profesija | Filologs |
| Augstskola | Latvijas Valsts universitāte |
Biogrāfija labot šo sadaļu
Dzimis 1951. gada 6. decembrī Rekavas ciemā, Abrenes rajonā (pašlaik — Balvu novads) kolhoznieku ģimenē.[1] Izglītību ieguvis Balvu rajona Ērgļu pamatskolā (1959—1963), Rekavas vidusskolā (1963—1970).[2] 1975. gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļu, ieguvis filologa, angļu valodas un literatūras pasniedzēja kvalifikāciju.[1] No 1984. līdz 1987. gadam studējis Latvijas Valsts universitātes aspirantūrā (pedagoģijas vēsture un teorija).[1]
No 1975. līdz 1989. gadam strādājis par angļu valodas skolotāju Balvu rajona Tilžas vidusskolā un Tilžas internātskolā.[1] No 1985. līdz 1990. gadam bijis laikraksta "Skolotāju Avīze" pastāvīgais korespondents.[1]
No 1989. līdz 1990. gadam bijis Latvijas Tautas frontes Balvu rajona nodaļas atbrīvotais priekšsēdētājs, no 1989. līdz 1992. gadam — Balvu rajona Tautas deputātu padomes deputāts.[2] 1990. gadā tika ievēlēts Latvijas Augstākajā Padomē.[1]
No 1994. līdz 2005. gadam bijis Latvijas Naturalizācijas pārvaldes Ārējo sakaru un preses daļas darbinieks.[2] Pēc tam sācis strādāt Tulkošanas un terminoloģijas centrā, sākumā bijis redaktors Eiropas Savienības un citu starptautisko tiesību aktu tulkošanas nodaļā, kopš 2009. gada — ar NATO darbību saistītu tiesību aktu tulkošanas nodaļā.[2]
1995. gadā ticis uzņemts Pasaules verbālās agresijas biedrībā Maledicta un biedrībā Amici Linguarum ("Valodu draugi").[1] 2000. gadā saņēmis III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, ir ticis apbalvots arī ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.[2][1]
Vairākām mācību grāmatām ir autors vai līdzautors.[1] Publicējis vairāk nekā 500 rakstu dažādos laikrakstos un krājumos dažādās valodās.[1][3] Viņa tulkojumi (vairāk nekā 80) tikuši publicēti dažādos laikrakstos, grāmatās, brošūrās.[1]
Cibuļa krājumā ir vairāk nekā 8600 ābeču eksemplāru no 217 valstīm 1060 valodās.[3] Šī kolekcija vairāk nekā 170 reižu ir izstādīta izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs.[4]
2018. gadā, publiskojot Latvijas PSR VDK aģentu kartotēku, noskaidrojies, ka J. Cibuļs ir iekļauts tajā kā ziņotājs "Ingrid".[5]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 117.—118. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «JURIS CIBUĻS». Latvijaslaudis.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 14. septembrī.
- ↑ 3,0 3,1 «Nacionālajā bibliotēkā būs skatāma Jura Cibuļa ābeču kolekcijas izstāde». LNB.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 10. novembrī. Skatīts: 2014. gada 14. septembrī.
- ↑ «World of Primers and ABC Books - About». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 15. septembrī.
- ↑ Apzināti nevienu apmelojis neesmu. Intervija ar Juri Cibuļu par sadarbību ar VDK Delfi
Literatūra labot šo sadaļu
- Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.