Juris Bojārs
- Šis raksts ir par 1938. gadā dzimušu politiķi. Par citām jēdziena Bojārs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Juris Bojārs (dzimis 1938. gada 12. februārī Rīgā) ir Latvijas politiķis un jurists, habilitēts juridisko zinātņu doktors. Ilggadējs LSDSP vadītājs. 2000. gadā tika apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.
| ||||||||||||||
BiogrāfijaLabot
Dzimis 1938. gada 12. februārī Rīgā. 1952. gadā pabeidza Rīgas 49. pamatskolu, bet 1956. gadā Ogres Mežrūpniecības tehnikumu.
1962. gadā uzsāka mācības VDK Augstākajā skolā Maskavā un 1966. gadā to pabeidza.
No 1977. līdz 1980. gadam studēja PSRS Ārlietu ministrijas Diplomātiskās akadēmijas neklātienes aspirantūrā.
1980. gadā nodeva savu juridisko zinātņu kandidāta disertācijas darbu "PSRS pilsonības starptautiski tiesiskie aspekti", bet 1987. gadā doktora disertāciju "Pilsonība starptautiskajās un valsts tiesībās".
Atmodas kustības laikā kļuva par Latvijas Tautas frontes aktīvistu.
1988. gadā ievēlēts par PSRS Tautas deputātu no LTF saraksta.
1989. gadā izveidoja LVU Starptautisko attiecību institūtu, kļuva par tā vadītāju. 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[1]
1990. gadā ievēlēts par LPSR AP deputātu. 1991. gadā kļuva par LZA korespondētājlocekli, 1992. gadā par habilitēto juridisko zinātņu doktoru, LZA locekli.
Būdams LR Augstākās padomes deputāts, pārejas laikmetā pētīja Zviedrijas labklājības valsts modeli Upsalas universitātē, ASV modeli lekciju laikā Indiānas un Mērilendas štata universitātēs, taču šo viņa no AP tribīnes piedāvāto pieredzi priekšsēdētājs Gorbunovs mēdza apraut ar frāzi, lai "nelasot profesoriskas lekcijas". Uzskata, ka pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā pie varas ir bijušas tikai labējās partijas, kas "visu šo laiku ir strādājuši šauras bagātnieku saujiņas interesēs". Viņi noorganizēja amerikāņu izpratnē valsts nozagšanu jeb tādu valsts, pašvaldību un kooperatīvu īpašuma sagrābšanas privatizāciju, kas budžetam izmaksāja vairāk, nekā ienesa valsts kasē.[2]
No 1992. līdz 2002. gadam bija LDDP, LSDP, LSDSP priekšsēdētājs.
2001. gadā tika prezentēts Bojāra izstrādātais Satversmes grozījumu projekts.[3]
No 2005. līdz 2006. gadam bija LSDSP priekšsēdētājs.
2006. gadā ar Satversmes tiesas spriedumu atguva personīgās tiesības kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, jo viņš "ar aktīvu darbību ir pierādījusi savu pozitīvo attieksmi pret Latvijas valsti."[4][5]
ApbalvojumiLabot
2000. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
ĢimeneLabot
Dēls Gundars Bojārs, Rīgas domes priekšsēdētājs (2001-2005).
MonogrāfijasLabot
- "Pasaules valstu pilsonība" R.: 1993,
- "Starptautiskās tiesības" R.: 1996,
- "Starptautiskās investīcijas " R.: 1996,
- "Starptautiskās privāttiesības" R.: Zvaigzne ABC, 1998. ISBN 9984-04-922-1
- "Starptautiskās publiskās tiesības" 4 sējumos:
- Starptautiskās publiskās tiesības I R.: Zvaigzne ABC, 2004. ISBN 9984-36-361-9
- Starptautiskās publiskās tiesības II R.: Zvaigzne ABC, 2006. ISBN 9984-37-378-9
- Starptautiskās publiskās tiesības III R.: Zvaigzne ABC, 2007. ISBN 978-9984-40-298-7
- Starptautiskās publiskās tiesības IV R.: Zvaigzne ABC, 2008. ISBN 978-9984-40-904-7
- "Starptautiskās privāttiesības" 2., pārstrādātais izdevums:
- "Starptautiskās privāttiesības I" R.: Zvaigzne ABC, 2010. ISBN 978-9934-0-1143-6
- "Starptautiskās privāttiesības II" R.: Zvaigzne ABC, 2010. ISBN 978-9934-0-1355-3
- "Starptautiskās privāttiesības III" R.: Zvaigzne ABC, 2013. ISBN 978-9934-0-3313-1
- "Starptautiskās kontraktu tiesības. Starptautiskās privāttiesības. IV sējums" R.: LU, 2015. ISBN 978-9934-18-038-5
LiteratūraLabot
- Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.
AtsaucesLabot
- ↑ No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem delfi.lv 2015. gada 5. maijā
- ↑ Aldis Lauzis. «Pietiek :: Juris Bojārs par valsts nozagšanu un naudas atmazgāšanu». www.pietiek.com, 2018-02-28. Skatīts: 2020-01-12.
- ↑ Puriņs G., Šulcs U. Juri Bojāru par prezidentu! Diena 2001.gada 4.augusts
- ↑ «Par Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 5. un 6.punkta un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 9. panta pirmās daļas 5. un 6. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 9., 91. un 101. pantam un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25. un 26. pantam». LIKUMI.LV (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-02-05. Skatīts: 2019-07-16.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 2007. gada 6. februārī.