Juris Bojārs

Šis raksts ir par 1938. gadā dzimušu politiķi. Par citām jēdziena Bojārs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Juris Bojārs (dzimis 1938. gada 12. februārī Rīgā) ir Latvijas politiķis un jurists, habilitēts juridisko zinātņu doktors. Ilggadējs LSDSP vadītājs. 2000. gadā tika apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Juris Bojārs
Personīgā informācija
Dzimis 1938. gada 12. februārī (82 gadi)
Karogs: Latvija Latvija, Rīga
Tautība latvietis
Nodarbošanās Jurists
Bērni Gundars Bojārs
Augstskola VDK augstskola, PSRS Ārlietu ministrijas Diplomātiskā akadēmija

BiogrāfijaLabot

Dzimis 1938. gada 12. februārī Rīgā. 1952. gadā pabeidza Rīgas 49. pamatskolu, bet 1956. gadā Ogres Mežrūpniecības tehnikumu.

1962. gadā uzsāka mācības VDK Augstākajā skolā Maskavā un 1966. gadā to pabeidza.

No 1977. līdz 1980. gadam studēja PSRS Ārlietu ministrijas Diplomātiskās akadēmijas neklātienes aspirantūrā.

1980. gadā nodeva savu juridisko zinātņu kandidāta disertācijas darbu "PSRS pilsonības starptautiski tiesiskie aspekti", bet 1987. gadā doktora disertāciju "Pilsonība starptautiskajās un valsts tiesībās".

Atmodas kustības laikā kļuva par Latvijas Tautas frontes aktīvistu.

1988. gadā ievēlēts par PSRS Tautas deputātu no LTF saraksta.

1989. gadā izveidoja LVU Starptautisko attiecību institūtu, kļuva par tā vadītāju. 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[1]

1990. gadā ievēlēts par LPSR AP deputātu. 1991. gadā kļuva par LZA korespondētājlocekli, 1992. gadā par habilitēto juridisko zinātņu doktoru, LZA locekli.

Būdams LR Augstākās padomes deputāts, pārejas laikmetā pētīja Zviedrijas labklājības valsts modeli Upsalas universitātē, ASV modeli lekciju laikā Indiānas un Merilendas štata universitātēs, taču šo viņa no AP tribīnes piedāvāto pieredzi priekšsēdētājs Gorbunovs mēdza apraut ar frāzi, lai "nelasot profesoriskas lekcijas". Uzskata, ka pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā pie varas ir bijušas tikai labējās partijas, kas "visu šo laiku ir strādājuši šauras bagātnieku saujiņas interesēs". Viņi noorganizēja amerikāņu izpratnē valsts nozagšanu jeb tādu valsts, pašvaldību un kooperatīvu īpašuma sagrābšanas privatizāciju, kas budžetam izmaksāja vairāk, nekā ienesa valsts kasē.[2]

No 1992. līdz 2002. gadam bija LDDP, LSDP, LSDSP priekšsēdētājs.

2001. gadā tika prezentēts Bojāra izstrādātais Satversmes grozījumu projekts.[3]

No 2005. līdz 2006. gadam bija LSDSP priekšsēdētājs.

2006. gadā ar Satversmes tiesas spriedumu atguva personīgās tiesības kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, jo viņš "ar aktīvu darbību ir pierādījusi savu pozitīvo attieksmi pret Latvijas valsti."[4][5]

ApbalvojumiLabot

2000. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

ĢimeneLabot

Dēls Gundars Bojārs, Rīgas domes priekšsēdētājs (2001-2005).

MonogrāfijasLabot

  • "Pasaules valstu pilsonība" R.: 1993,
  • "Starptautiskās tiesības" R.: 1996,
  • "Starptautiskās investīcijas " R.: 1996,
  • "Starptautiskās privāttiesības" R.: Zvaigzne ABC, 1998. ISBN 9984-04-922-1
  • "Starptautiskās publiskās tiesības" 4 sējumos:
  • "Starptautiskās privāttiesības" 2., pārstrādātais izdevums:

LiteratūraLabot

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot