Šis raksts ir par bijušo Latvijas ārlietu ministru. Par citām jēdziena Bērziņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Indulis Bērziņš (dzimis 1957. gada 4. decembrī Madonā) ir Latvijas vēsturnieks, politiķis un diplomāts, bijušais Latvijas Republikas ārlietu ministrs.

Indulis Bērziņš
Indulis Bērziņš 2002. gadā
Latvijas ārlietu ministrs
Amatā
1999. gada 16. jūlijs — 2002. gada 7. novembris
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Andris Šķēle
Andris Bērziņš
Priekštecis Valdis Birkavs
Pēctecis Sandra Kalniete

Dzimšanas dati 1957. gada 4. decembrī (66 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Madona, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija PSKP
Latvijas Tautas fronte
Latvijas Ceļš
Profesija vēsturnieks
Augstskola Latvijas Universitāte

Indulis Bērziņš beidzis Latvijas Universitāti 1981. gadā vēsturnieka specialitātē.[1] 1984. gadā ieguvis zinātņu kandidāta grādu.[1] Bijis PSKP biedrs.

Atmodas laikā iesaistījies Latvijas Tautas frontē (LTF), darbojies televīzijas raidījumā "Apvārsnis",[1] kur asi kritizēja PSRS un padomju sistēmu. Aktīvs Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas procesa dalībnieks. Ievēlēts un darbojies Latvijas Republikas Augstākajā padomē, vairākus gadus bijis LTF frakcijas priekšsēdētājs.[1] 1990. gada 4. maijā un 1991. gada 21. augustā balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. 1992. gadā I. Bērziņš kļuva par LTF Augstākās padomes frakcijas priekšsēdētāju.

1993. gadā I. Bērziņš bija partijas "Latvijas Ceļš" dibinātāju skaitā. No "Latvijas Ceļa" saraksta ievēlēts 5., 6. un 7. Saeimā.[1] Bija Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, Saeimas sekretārs (6. Saeimā), Saeimas priekšsēdētāja biedrs (7. Saeimā), Latvijas nacionālās grupas vadītājs Parlamentu savienībā, kā arī Latvijas delegācijas vadītājs Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.

No 1999. gada 16. jūlija līdz 2002. gada 7. novembrim I. Bērziņš bija Latvijas Republikas ārlietu ministrs Andra Šķēles un Andra Bērziņa valdībā, Latvijas Republikas delegācijas vadītājs iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību.

2002. gadā I. Bērziņš kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās no "Latvijas Ceļa" saraksta, bet netika ievēlēts.

Pēc 2002. gada viņš bija Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dānijas Karalistē (2003—2004), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē (2004—2009) un Austrijas Republikā (2009—2013), kā arī nerezidējošais vēstnieks Austrālijas Savienībā, Jaunzēlandē, Šveices Konfederācijā, Lihtenšteinas Firstistē un Slovākijā.[2] No 2015. līdz 2019. gadam bijis Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks NATO, no 2019. gada — Latvijas vēstnieks Lietuvā. 2023. gada augustā beidzis diplomāta karjeru.[3]

I. Bērziņš ir apbalvots ar Latvijas Republikas III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (par balsojumu par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu), Latvijas Republikas II šķiras Atzinības krustu (par darbu aktīvi veicinot Latvijas dalību ES un NATO), Francijas Republikas Ordre national du Merite, Austrijas valsts apbalvojumu Grosse Goldene Ehrenzeichen am Bande un Latvijas Republikas 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.[1]

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.
  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «INDULIS BĒRZIŅŠ». ltn.lv.[novecojusi saite]
  2. «Indulis Bērziņš». Latvijas Republikas vēstniecība Londonā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 12. jūlijā.
  3. «Vēstnieks Bērziņš beidz diplomāta karjeru; Pildegovičs vadīs sekretariātu Latvijas dalībai ANO Drošības padomē». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-08-02.


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Valdis Birkavs
Latvijas ārlietu ministrs
1999. gada 16. jūlijs2002. gada 7. novembris
Pēctecis:
Sandra Kalniete
Priekštecis:
?
Latvijas vēstnieks Dānijas Karalistē
2003 — 2004
Pēctecis:
?
Priekštecis:
Jānis Dripe
Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē
2004 — 2009
Pēctecis:
Eduards Stiprais
Priekštecis:
?
Latvijas vēstnieks Austrijas Republikā, Lihtenšteinā, Slovākijā, Šveicē, Austrālijā un Jaunzēlandē
2009 — 2013
Pēctecis:
Edgars Skuja
Priekštecis:
Māris Riekstiņš
Latvijas vēstnieks NATO
2015 — 2019
Pēctecis:
Edgars Skuja
Priekštecis:
Einars Semanis
Latvijas vēstnieks Lietuvas Republikā
2019 — pašlaik
Pēctecis:
amatā