Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā
Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā ir Bronzas laikmeta (aptuveni 1600.-1. gadā p.m.ē.) Latvijas iedzīvotāju mītņu paliekas, kas intensīvi pētītas kopš 20. gadsimta vidus.
Šajā periodā pakāpeniski konsolidējās Baltijas somu un baltu etniskās grupas ar katrai raksturīgiem kultūras pieminekļiem. Baltiem raksturīgās švīkātās keramikas un somiem tipiskās tekstilās keramikas atradumu vietas Latvijas teritorijā labi iezīmē abu šo etnisko grupu saskarsmes joslu.
Kurzemē tā ir Ventas — Abavas upju līnija, kas sasniedz Rīgas līča pie Lapmežciema. Savukārt Vidzemē šī josla sākas Saulkrastos pie Pēterupes ietekas jūrā, tad gar Vidzemes augstienes malu iet virzienā uz Lubāna ezera dienvidiem. Tālāk austrumu virzienā šo joslu noteikt nevar, jo trūkst pētījumu.[1]
Baltu cilšu apmetnesLabot
- Altenes pils Seces pagastā (Aizkraukles novads). Izrakumi veikti 1963.-1964. gadā Jāņa Graudoņa vadībā.
- Asotes pilskalns un apmetne Kūku pagastā netālu no Jēkabpils. Izrakumi veikti 1949.-1954. gadā Elvīras Šnores vadībā.
- Dievukalna pilskalns Lielvārdē. Izrakumi veikti 1978.-1980. gadā Annas Zariņas vadībā.
- Dvorčānu apmetne Piedrujas pagastā (Krāslavas novads) (Ilze Loze, 1984.-1985.)
- Jaunlīves apmetne Daugmales pagastā (Ķekavas novads) (Māris Atgāzis, 1973.-1975.)
- Jersikas pilskalns, senpilsēta, kapulauks Jersikas pagastā (Līvānu novads) (Ēvalds Mugurēvičs, Antonija Vilcāne, 1990.-2003.)
- Jašubovas apmetne Nagļu pagastā (Rēzeknes novads) (Ilze Loze, 1964., 1968.)
- Kerkūzu I apmetne Salienas pagastā (Augšdaugavas novads) (Andrejs Vasks, 1985.-1987.)
- Kivtu apmetne Zvirgzdenes pagastā (Ludzas novads) (Elvīra Šnore, 1957.-1958.)
- Kokneses senvietu komplekss: priekšpils, senpilsēta, apmetne pie Alenes strauta, pils Kokneses pagastā (Aizkraukles novads) (Adolfs Stubavs, 1961-1963, 1961-1962, 1963, 1964-1966)
- Ķentes pilskalns un apmetne Ogres novadā (Adolfs Stubavs, 1954-1958)
- Ķivutkalna apmetne un kapulauks Rīgas HES ūdenskrātuves dibenā (Jānis Graudonis, 1966-1967)
- Mūkukalna pilskalns Kokneses pagastā (Aizkraukles novads) (Jānis Graudonis, 1959-1962)
- Padures pilskalns un apmetne Padures pagastā (Kuldīgas novads) (Andrejs Vasks, 2003, 2005-2007)
- Reznu kapulauks Salaspils novadā (Jānis Graudonis, 1958, 1969)
- Tērvetes pilskalns Tērvetes pagastā (Dobeles novads) (Emīlija Brīvkalne, 1954-1959, Francis Zagorskis, 1960)
- Vējstūru kapulauks un apmetne Salaspils novadā (Anna Zariņa, 1967 - 1968)
- Vīnakalna nocietināta apmetne Tīnūžu pagastā (Ogres novads) (Jānis Graudonis, 1967)
Baltijas somu cilšu apmetnesLabot
- Alūksnes pils Alūksnes pilsētā. Izrakumi veikti 1978.-1983. gadā Māra Atgāža vadībā.
- Bīlavu laivveida akmens krāvuma senkapi „Velna laiva” Lubes pagastā (Talsu novads). Izrakumi veikti 1999. gadā Andreja Vaska vadībā.
- Brikuļu nocietinātā apmetne Nagļu pagastā (Rēzeknes novads). Izrakumi veikti 1963. gadā Ilzes Lozes vadībā, 1973.-1974. un 1977.-1979. gadā Andreja Vaska vadībā.
- Buļļumuižas uzkalniņkapi Limbažu novadā. Izrakumi veikti 1965. un 1975. gadā Jāņa Graudoņa vadībā.
- Lagažas apmetne Rugāju pagastā (Balvu novads) (Ilze Loze, 1965-1966, 1968)
- Kvāpānu apmetnes Gaigalavas pagastā (Rēzeknes novads). (Ilze Loze, 1974, 1976-1979)
AvotsLabot
AttēliLabot
LiteratūraLabot
- Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā / Sast. Antonija Vilcāne. Rīga: Zinātne, 2008. - 246 lpp.
- Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. — 1200. g. Rīga: 2001. — 463 lpp.
- Vasks A., Vaska B., Grāvere R. Latvijas aizvēsture: 8500 g. pr. Kr. — 1200. g. pēc Kr. Rīga: 1997. — 223 lpp.
- Vilis Zemgars. Kad mostas bronza. Rīga: Liesma, 1984.
- Latvijas PSR arheoloģija. Rīga: 1974. — 374 lpp.
AtsauceLabot
- ↑ Graudonis J. Agro metālu periods 1500.-1.g.pr.Kr. // Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. - 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. - 183. lpp.