Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā

Senākās kultūras
	Akmens laikmets, Senie balti, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
	Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
	Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
	Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
	Senlatvijas tautu kristianizēšana
	Livonijas krusta kari, Zobenbrāļu ordenis
Livonija
	Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis, Livonijas Konfederācija
	Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
	Livonijas karš, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Pārdaugavas Livonijas hercogiste
	Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes kolonijas
	Rīgas brīvpilsēta, Piltenes apgabals, Inflantijas vaivadija
	Poļu-zviedru karš, Zviedru Livonija, Lielais Ziemeļu karš
	Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
	Kurzemes guberņa, Livonijas guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
	Brāļu draudzes, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
	Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
	Pirmais pasaules karš, Bēgļi, Latviešu strēlnieki, Oberosts, 1917. gada revolūcija
Latvijas valsts izveide un okupācija
	Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Apvienotā Baltijas hercogiste
	Latvijas brīvības cīņas, Padomju Latvija
	Satversmes sapulce, Parlamentārās republikas laiks, Ulmaņa diktatūra
	Vācbaltiešu izceļošana, Savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
	Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
	Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē
	Latvijas portāls; s; d; l;

Latvijā atrastie bronzas laikmeta priekšmeti

Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā ir Bronzas laikmeta (aptuveni 1600.-1. gadā p.m.ē.) Latvijas iedzīvotāju mītņu paliekas, kas intensīvi pētītas kopš 20. gadsimta vidus.

Šajā periodā pakāpeniski konsolidējās Baltijas somu un baltu etniskās grupas ar katrai raksturīgiem kultūras pieminekļiem. Baltiem raksturīgās švīkātās keramikas un somiem tipiskās tekstilās keramikas atradumu vietas Latvijas teritorijā labi iezīmē abu šo etnisko grupu saskarsmes joslu.

Kurzemē tā ir Ventas — Abavas upju līnija, kas sasniedz Rīgas līča pie Lapmežciema. Savukārt Vidzemē šī josla sākas Saulkrastos pie Pēterupes ietekas jūrā, tad gar Vidzemes augstienes malu iet virzienā uz Lubāna ezera dienvidiem. Tālāk austrumu virzienā šo joslu noteikt nevar, jo trūkst pētījumu.^[1]

Baltu cilšu apmetnesLabot

Altenes pils Seces pagastā. Izrakumi veikti 1963.-1964. gadā Jāņa Graudoņa vadībā.
Asotes pilskalns un apmetne Kūku pagastā netālu no Jēkabpils. Izrakumi veikti 1949.-1954. gadā Elvīras Šnores vadībā.
Dievukalna pilskalns Lielvārdē. Izrakumi veikti 1978.-1980. gadā Annas Zariņas vadībā.
Dvorčānu apmetne Piedrujas pagastā (Ilze Loze, 1984.-1985.)
Jaunlīves apmetne Daugmales pagastā (Māris Atgāzis, 1973.-1975.)
Jersikas pilskalns, senpilsēta, kapulauks Jersikas pagastā (Ēvalds Mugurēvičs, Antonija Vilcāne, 1990.-2003.)
Jašubovas apmetne Nagļu pagastā (Ilze Loze, 1964., 1968.)
Kerkūzu I apmetne Salienas pagastā (Andrejs Vasks, 1985.-1987.)
Kivtu apmetne Zvirgzdenes pagastā (Elvīra Šnore, 1957.-1958.)
Kokneses senvietu komplekss: priekšpils, senpilsēta, apmetne pie Alenes strauta, pils Kokneses pagastā (Adolfs Stubavs, 1961-1963, 1961-1962, 1963, 1964-1966)
Ķentes pilskalns un apmetne Ogres novadā (Adolfs Stubavs, 1954-1958)
Ķivutkalna apmetne un kapulauks Rīgas HES ūdenskrātuves dibenā (Jānis Graudonis, 1966-1967)
Mūkukalna pilskalns Kokneses novadā (Jānis Graudonis, 1959-1962)
Padures pilskalns un apmetne Padures pagastā (Andrejs Vasks, 2003, 2005-2007)
Reznu kapulauks Salaspils novadā (Jānis Graudonis, 1958, 1969)
Tērvetes pilskalns Tērvetes pagastā (Emīlija Brīvkalne, 1954-1959, Francis Zagorskis, 1960)
Vējstūru kapulauks un apmetne Salaspils novadā (Anna Zariņa, 1967 - 1968)
Vīnakalna nocietināta apmetne Ikšķiles novadā (Jānis Graudonis, 1967)

Baltijas somu cilšu apmetnesLabot

Alūksnes pils Alūksnes pilsētā. Izrakumi veikti 1978.-1983. gadā Māra Atgāža vadībā.
Bīlavu laivveida akmens krāvuma senkapi „Velna laiva” Lubes pagastā. Izrakumi veikti 1999. gadā Andreja Vaska vadībā.
Brikuļu nocietinātā apmetne Nagļu pagastā. Izrakumi veikti 1963. gadā Ilzes Lozes vadībā, 1973.-1974. un 1977.-1979. gadā Andreja Vaska vadībā.
Buļļumuižas uzkalniņkapi Limbažu novadā. Izrakumi veikti 1965. un 1975. gadā Jāņa Graudoņa vadībā.
Lagažas apmetne Rugāju pagastā (Ilze Loze, 1965-1966, 1968)
Kvāpānu apmetnes Gaigalavas pagastā. (Ilze Loze, 1974, 1976-1979)

AvotsLabot

Latvijas vēstures institūta arheologu veikto izrakumu kolekciju saraksts no 1946. līdz 2006. gadam

AttēliLabot

Bīlavu "velna laivas" attēli

LiteratūraLabot

Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā / Sast. Antonija Vilcāne. Rīga: Zinātne, 2008. - 246 lpp.
Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. — 1200. g. Rīga: 2001. — 463 lpp.
Vasks A., Vaska B., Grāvere R. Latvijas aizvēsture: 8500 g. pr. Kr. — 1200. g. pēc Kr. Rīga: 1997. — 223 lpp.
Vilis Zemgars. Kad mostas bronza. Rīga: Liesma, 1984.
Latvijas PSR arheoloģija. Rīga: 1974. — 374 lpp.

AtsauceLabot

↑ Graudonis J. Agro metālu periods 1500.-1.g.pr.Kr. // Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. - 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. - 183. lpp.

Ārējās saitesLabot

The Bronze and the Early Iron Age of the Maritime Balts (sadaļa). Marija Gimbutas "The Balts" (1963).

[1] Graudonis J. Agro metālu periods 1500.-1.g.pr.Kr. // Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. - 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. - 183. lpp.

[1]