Vilnis Eglājs
Vilnis Eglājs (dzimis 1938. gada 19. maijā, miris 1993. gada 3. oktobrī) bija latviešu inženieris, izgudrotājs un politiķis, Rīgas Politehniskā institūta (RPI) docents, Augstākās Padomes deputāts (1990—1993). Daudzkorpusa jahtu konstruktors, katamarānu būves aizsācējs Latvijā.
| Vilnis Eglājs | |
|---|---|
 | |
| Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1938. gada 19. maijs Rīga, Latvija |
| Miršanas dati |
1993. gada 3. oktobrī (55 gadu vecumā) Latvija |
| Politiskā partija | Latvijas Zaļā partija |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Valita Eglāja |
| Profesija | inženieris |
| Augstskola | Rīgas Politehniskais institūts |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1938. gada 19. maijā Rīgā agronoma Otto Eglāja un viņa sievas Rasmas ģimenē.[1] 1956. gadā V. Eglājs absolvēja Kuldīgas vidusskolu.[1] No 1956. līdz 1961. gadam studēja Mehānikas fakultātē un ieguva inženiera grādu. Studiju gados uzrakstīja protesta vēstuli pret Pļaviņu HES celtniecību, par ko tika pratināts Valsts drošības komitejā.
Strādāja Rīgas Politehniskajā institūtā kā asistents, vēlāk kā vecākais pasniedzējs.[1] Līdztekus iesaistījās sava brāļa Alda Eglāja amatieru grupā, kas pirmā uzsāka daudzkorpusu jahtu projektēšanu un būvi. Ieguva PSRS Sporta meistara nosaukumu sacensībās un jahtu (1965).
1968. gadā, sakarā ar diskusiju par PSRS iebrukumu Čehoslovākijā, V. Eglāju atlaida no pasniedzēja amata un viņam bija atļauts strādāt vienīgi par zinātnisko līdzstrādnieku, lai nebūtu kontakta ar studentiem.[1] 1973. gadā V. Eglājs aizstāvēja fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju un viņu ievēlēja par docentu.[1]
Atmodas kustības laikā V. Eglājs 1988. gadā iesaistījās Latvijas Tautas frontes (LTF) RPI atbalsta grupas veidošanā, bija LTF 1. un 2. kongresa delegāts. Darbojās Rīgas pilsētas Centra rajona LTF nodaļā.[1] 1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes (AP) deputātu no 3. Rīgas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā V. Eglājs nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[2] V. Eglājs bija viens no Neatkarības deklarācijas darba grupas locekļiem, darbojās Likumdošanas jautājumu komisijā.[1]
Pēc AP deputāta pilnvaru termiņa beigām V. Eglājs atgriezās darbā Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un turpināja savus pētījumus. 1992. gadā ieguva Latvijas inženierzinātņu doktora grādu.[1]
1993. gada 3. oktobrī gāja bojā autoavārijā.[1]
Zinātniskā darbība
labot šo sadaļuViņa pētījumu virzieni bija saistīti ar mašīnu un mehānismu dinamiku, kā arī optimizācijas teoriju, darbā plaši pielietojot datortehniku, eksperimentu plānošanas metodes un sistēmu optimizācija.[3] 1977. gadā izstrādājis principāli jaunu, oriģinālu optimālās projektēšanas metodi, kas balstās uz eksperimentu plānošanas teoriju. Viņa darbos tika piedāvāts eksperimentu plānošanas princips,[4] kas pasaulē plaši pazīstama kā Latīņu hiperkuba plānošana (Latin Hypercube Sampling).[1]
Savā darbā īpaši pievērsās daudzkorpusu jahtu izpētei, projektēšanai un būvei, bija katamarānu būves aizsācējs Latvijā.[5] Izstrādātās teorijas un izgudrojumi radīja iespēju Latvijā izgatavotajam katamarānam ”Centaurus I” Ķīšezerā sasniegt ātrumu 27 mezgli, tādējādi pārspējot oficiālo pasaules rekordu A klasē.[6] Pēc šī sasnieguma Latvijas jahtu ražotāji piedalījās lielākajās jahtu izstādēs un uzsāka jahtu eksportu.[3]
Politiskā darbība
labot šo sadaļuIevēlēts Augstākajā Padomē no LTF saraksta. Strādāja pie vairākiem likumiem, kas saistīti ar iedzīvotāju tiesiskā statusa noregulēšanu, kā arī pie 5. Saeimas vēlēšanu likuma. 1992. gada 26. novembrī viņš bija viens no AP deputātu frakcijas "Satversme" dibinātājiem.[1]
Kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Zaļās partijas saraksta, bet netika ievēlēts.[1]
Privātā dzīve
labot šo sadaļuIzgudrotāja Alda Eglāja brālis.[3] Precējies ar Valitu Eglāju, divi bērni: dēls Ritvars (bijis partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valdes loceklis, šobrīd — Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs) un meita Iveta.[1]
Izgudrojumi
labot šo sadaļuBrāļi Eglāji bija četru PSRS autorapliecību un 9 starptautisku patentu līdzautori:[3]
- A. Eglājs, V. Eglājs. Ierīce automātiskai buru atbrīvošanai (Sail Releasing Arrangement of a Sailing Vessel), PSRS a/a Nr.623781 (1978)
- A. Eglājs, V. Eglājs. Buru kuģa stūre (Steering Arrangement of a Sailing Vessel), PSRS a/a Nr.1137016 (1981). Patentēta Apvienotajā Karalistē (GB2152460); Francijā (FR2553373); Zviedrijā (SE8501023, SE444926); Itālijā (IT1169603); Somijā (FI850974); Dānijā (DK131085); Kanādā (CA1214360); WO8500574
- A. Eglājs, V. Eglājs. Proa tipa daudzkorpusu jahta (Proa Type Multihull), PSRS a/a Nr.1004197 (1981)
- A. Eglājs, V. Eglājs. Zemūdens spārnu vadības ierīce (Steering Arrangement of a Hydrofoil), PSRS a/a Nr.1043960 (1982)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 «VILNIS EGLĀJS». gramata21.lv. 2000. gada augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. janvārī. Skatīts: 2010.07.17.
- ↑ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas Arhivēts 2019. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. saeima.lv
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Vilnis Eglājs». Latvijas Zinātņu akadēmija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 12. novembrī. Skatīts: 2010.07.17.
- ↑ Eglajs, V.; Audze P. (1977). "New approach to the design of multifactor experiments" (Russian). Problems of Dynamics and Strengths. 35 (Riga: Zinatne Publishing House): 104-107.
- ↑ Diena vēsturē. 1993. gada 3. oktobrī[novecojusi saite] LA.lv
- ↑ 1993. gada 3. oktobrī[novecojusi saite] Viesturs Sprūde la.lv, 2013. gada 3. oktobrī