Jevgeņijs Jagupecs
Jevgeņijs Jagupecs (dzimis 1946. gada 27. jūnijā Doneckas apgabalā Ukrainas PSR) ir ukraiņu izcelsmes Padomju armijas virsnieks, inženieris un sabiedriskais darbinieks.
Jevgeņijs Jagupecs | |
---|---|
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts | |
Amatā 1990 — 1991 | |
| |
Dzimšanas dati |
1946. gada 27. jūnijā[1] Doneckas apgabals, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Ukraina) |
Tautība | ukrainis |
Politiskā partija | PSKP |
Bijušais Daugavpils kara aviācijas skolas pasniedzējs, pulkvedis. 1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu no 78. Daugavpils vēlēšanu apgabala. Bija viens no tiem deputātiem, kas nebalsoja par Latvijas neatkarības deklarāciju[2] un iesaistījās frakcijā "Līdztiesība".[3] Augusta puča 1991. gada 21. augustā Jevgeņijs Jagupecs balsoja pret konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanu.
Pēc Augusta puča izgāšanās Latvijas Republikas Augstākā padome 1991. gada 29. augustā pieņēma lēmumu "Par tautas deputātu — militārpersonu statusu", kurā prasīja deputātiem — militārpersonām Viktoram Alksnim, J. Jagupecam un Igoram Rjabiņinam iesniegt juridiski apstiprinātu ziņojumu PSRS aizsardzības ministram par atvaļināšanu rezervē. Tā kā viņi to nedarīja, tad Augstākā padome 1991. gada 2. oktobrī anulēja viņiem kā militārpersonām deputāta mandātu.[4]
Pēc pārcelšanās uz Krieviju J. Jagupecs strādāja Aviācijas un kosmosa tehnikas zinātniskās pētniecības institūtā Maskavā, vēlāk Krievijas valsts enerģētikas un elektrifikācijas akciju sabiedrībā “Vienotā Krievijas energosistēma”, 2006. gadā bija investīciju grupas “Sojuzņeftegaz” pārstāvis.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Bērzs, Arnolds. Sarkanie burbuļi. R., 2011.
- ↑ Latvijas Republikas Augstākā Padomes vēlēšanas Arhivēts 2019. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. saeima.lv
- ↑ Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu saraksts
- ↑ Par deputātu pilnvaru anulēšanu Latvijas Republikas tautas deputātiem — militārpersonām
- ↑ Viņi gribēja “citu Latviju”. Ko tagad dara 57 deputāti, kuri 1990. gadā nebalsoja par neatkarību? Viesturs Sprūde la.lv, 2016. gada 3. maijā