Dalībnieks:Edgars2007/Aka/Typo/Ķīmija

• Vācija: vidos. [[Attēls:Lucas Cranach (I) workshop - Martin Luther (Uff
• Ūdeņradis: dz brīviem metāliem: : [[vara (II) oksīds|CuO]] + H₂ , ] + H₂O : [[dzelzs (III) oksīds|Fe₂O<sub>3<
• Zviedrijas valdnieku uzskaitījums: Inge Vecākais]]'''<br/> ''Inge (I) den äldre''|| [[1079]]. — [[1, Inge Vecākais]]'''<br/> ''Inge (I) den äldre''|| [[1087]]. — [[1, nge Jaunākais]]'''<br/> ''Inge (II) den yngre''|| [[1110]]. — [[1
• Pitagora teorēma: : : <math>AC^2=a^2+a^2.</math> (I) Pēc tās pašas teorēmas, kuba , : <math>AC'^2=a^2+AC^2.</math> (II) No I un II: : <math>AC'^2=a^
• Sārmi: ārmiem pieskaita arī [[tallija (I) hidroksīds|tallija (I) hidrok, tallija (I) hidroksīds|tallija (I) hidroksīdu]] TlOH. Sārmi ir s
• Slāpeklis: kābekli]], veidojot [[slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīdu]], [slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīdu]]. Savienojumos slāpek
• Neorganiskā ķīmija: lekulāros sietus]] * G: [[Vara (II) acetāts]] - viela ar neparast
• Sāļi: ja hidroksīds|NaOH]] + [[hlora (I) oksīds|Cl₂O]] → 2[, sub>SO₄]] → [[svina (II) sulfāts|PbSO₄]]↓ +
• Oglekļa dioksīds: = ogļskābā gāze, <br />oglekļa (IV) oksīds,<br /> ogļskābes anhid
• Slāpekļskābe: kumi = ūdeņraža trioksonitrāts (V) | CAS numurs = 7697, ā vispirms veidojas [[slāpekļa (V) oksīds]], kurš pēc tam reaģē
• Grobiņa: iedru vikingu kēniņa]] [[Olafs (I)|Olafa]] uzbrukumu kuršu [[ķēn
• Sērskābe: ja ar O₂ [[vanādija (V) oksīds|vanādija (V) oksīda]] , [[vanādija (V) oksīds|vanādija (V) oksīda]] klātbūtnē: :2SO<sub>
• Francijs: u ķīmiķi, analizējot [[mangāna (II) sulfāts|mangāna (II) sulfāta], [[mangāna (II) sulfāts|mangāna (II) sulfāta]] rentgenstaru fotogr
• Metāli: :2Cu +O₂ → 2[[vara (II) oksīds|CuO]] (varš nomelnē, j, s|CuO]] (varš nomelnē, jo vara (II) oksīds ir melnā krāsā) [[Sār, <ref name=":0" /> :Fe + [[vara (II) sulfāts|CuSO₄]] →
• Arsēns: trīsvērtīgais arsēns ([[arsēna (III) oksīds|arsēna (III) oksīda]] , ([[arsēna (III) oksīds|arsēna (III) oksīda]] letālā deva cilvēkam
• Zelts: ba +1 un +3, piemēram, [[zelta (III) oksīds]] Au₂O<sub>
• Alva: gās alvas savienojumi. [[Alvas (IV) hlorīds]] SnCl₄, a
• Kadmijs: a oksīds]] ar nelielu [[dzelzs (III) oksīds|dzelzs (III) oksīda]] , u [[dzelzs (III) oksīds|dzelzs (III) oksīda]] Fe₂O<sub>
• Dzīvsudrabs: ra|t^o]]) → [[dzelzs (II) sulfīds|FeS]] + Hg === Izoto
• Mangāns: n veidojot attiecīgi [[mangāna (II) hlorīds|MnCl₂]] un, nCl₂]] un [[mangāna (II) sulfāts|MnSO₄]]. P
• Hroms: n +5 ir mazizplatītas. [[Hroma (III) oksīds]] ir cieta, zaļa viela, ūda]], no kuras iegūst [[hroma (III) oksīds|hroma (III) oksīdu]]. , ūst [[hroma (III) oksīds|hroma (III) oksīdu]]. Šo rūdu visvairāk i
• Oksīdi: kļa monoksīds|CO]], [[slāpekļa (I) oksīds|N₂O]]). Ok
• Cinobrs: nobrs sastāv galvenokārt no Hg (II) sulfīda HgS. Cinobrs ir nozīm
• Tantals: oglekļa dioksīdu]], [[slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīdu]], [slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīdu]], [[hlorūdeņradis|hlo
• Rodijs: |skābekli]], veidojot [[rodija (III) oksīds|rodija (III) oksīdu]] , t [[rodija (III) oksīds|rodija (III) oksīdu]] (Rh₂O<sub, ors|hloru]], veidojot [[rodija (III) hlorīds|rodija (III) hlorīdu], [[rodija (III) hlorīds|rodija (III) hlorīdu]] (RhCl₃).
• Ampērs: priegumu mēra [[Volts|voltos]] (V)<br /> 1 volts (V) x 1 ampērs , lts|voltos]] (V)<br /> 1 volts (V) x 1 ampērs (A) = 1 [[vats]] (, rozetē ir 230 [[Volts|volti]] (V)<br /> Parastais gludeklis tēr
• Rēnijs: i. Vismazāk ir izpētīti rēnija (II) savienojumi. == Izmantošana
• Lantāns:  ! Raksturojums |- | [[Lantāna (III) hlorīds]] | La[[hlors|Cl]]<su, H₂O. |- | [[Lantāna (III) fluorīds]] | La[[fluors|F]]<s, tošus savienojumus — [[lantāna (III) hidroksīds|lantāna (III) hidr, ntāna (III) hidroksīds|lantāna (III) hidroksīdu]] (La(OH)<sub>3</s, La(OH)₃), [[lantāna (III) karbonāts|lantāna (III) karbo, antāna (III) karbonāts|lantāna (III) karbonātu]] (La₂(C, b>·8H₂O), [[lantāna (III) oksalāts|lantāna (III) oksalā, lantāna (III) oksalāts|lantāna (III) oksalātu]] (La₂(C<, sē, no tiem veidojas [[lantāna (III) oksīds]] (La₂O<sub, nētiķis]]. Ļoti tīru [[lantāna (III) oksīds|lantāna (III) oksīdu]], [[lantāna (III) oksīds|lantāna (III) oksīdu]] izmanto, lai gatavot
• Cērijs: eļizlāde|dzirksteles]]. Cērija (III) sāļi parasti ir balti vai cau, i vai caurspīdīgi, taču cērija (IV) sāļi ir sarkanīgi oranži vai
• Pīters Brēgels Vecākais: ) {{commonscat|Pieter Bruegel (I)|Pīters Brēgels Vecākais}} {{
• Elektrolīze: ēru mēs varam apskatīt [[hroma (II) sulfāts|hroma(II) sulfāta]] ū
• Amonija nitrāts: eteikts tiem piejaukt [[dzelzs (II) sulfāts|dzelzs sulfātu]].<ref
• Oglekļa monoksīds: citi nosaukumi = oglekļa (II) oksīds, tvana gāze |
• Amerīcijs: merīcija [[oksīdi]]: amerīcija (III) oksīds (Am₂O<sub>3, ub>O₃) un amerīcija (IV) oksīds (AmO₂). Pra, to galvenokārt tikai amerīcija (IV) oksīdu. == Atsauces == {{ats
• Kirijs: eszenz.png|150px]]<br />Kirija (III) [[jons|jonu]] [[fluorescence]
• Hlorbenzols: isa skābe]]s (parasti [[dzelzs (III) hlorīds|dzelzs (III) hlorīda], [[dzelzs (III) hlorīds|dzelzs (III) hlorīda]] FeCl₃) k
• Ortofosforskābe: saukumi = ūdeņraža oksofosfāts (V) | CAS numurs = 7664, pieder pie [[fosfors|fosfora]] (V) savienojumiem - [[fosforskābe
• Bāzele: -1705) - zinātnieks * [[Johans (I) Bernulli]] (''Johann Bernoull
• Fosfora (V) oksīds: sions.png|200px]]<br />Fosfora (V) oksīda struktūrformula<br />a, D-vdW.png|170px]]<br />Fosfora (V) oksīda molekulas modelis | , citi = }} '''Fosfora (V) oksīds''' jeb '''fosfora pent
• 6. gads: Miruši == * [[Kleopatra Selēne (II)]] — ēģiptiešu [[Kirenaika]]s
• Jans Brēgels Vecākais: okaste+}} [[Attēls:Jan Bruegel (I) - Bouquet of Flowers in a Cer
• Bartels Bruins Vecākais: {commonscat|Bartholomäus Bruyn (I)|Bartels Bruins Vecākais}} {{
• Nitrēšana: ), bet dažreiz lieto [[fosfora (V) oksīds|fosfora pentoksīdu]] (
• Silīcija dioksīds: citi nosaukumi = silīcija (IV) oksīds<br />silīcijskābes anh
• Mārtiņš Luters: attēls = Lucas Cranach (I) workshop - Martin Luther (Uff
• Pagasts: īme modernas nācijas attīstībā (I)] www.lvportals.lv 18.09.2013<
• Asins pārliešana: grupas recipientam, kam ir AB (IV) grupas asinis. Ievadīto izoag
• Vara (II) sulfāts: O4.5H2O.jpg|250px]]<br /> Vara (II) sulfāta kristālhidrāts |ķīmis, anas temperatūra= }} '''Vara (II) sulfāts''' ir neorganiska vie, s ir zilā krāsā. Bezūdens vara (II) sulfāts ir balta higroskopisk
• Klemenss Vinklers: ) oksīda]] iegūšanai no [[sēra (IV) oksīds|sēra (IV) oksīda]] [[k, nai no [[sēra (IV) oksīds|sēra (IV) oksīda]] [[katalizators|katal
• Alumīnija oksīds: citi nosaukumi = alumīnija (III) oksīds | CAS numurs
• Pirokatehīns: cīna un hidrohinona. [[Dzelzs (III) hlorīds]] pirokatehīna šķīdum
• Rezorcīns: īns|pirokatehīnam]]. [[Dzelzs (III) hlorīds]] rezorcīna šķīdumu n
• Hidrohinons: kaļ par hinonu, tādēļ [[dzelzs (III) hlorīds]] hidrohinona šķīdumu
• Pirogallols: tīvai noteikšanai. [[Dzelzs]] (II) sāļi, kam ir neliels dzelzs (, I) sāļi, kam ir neliels dzelzs (III) sāļu piemaisījums, krāso piro, ola šķīdumu zilā krāsā. Dzelzs (III) sāļi oksidē pirogallolu līdz
• Floroglucīns: ir [[reducētājs]]. Ar [[dzelzs (III) hlorīds|dzelzs (III) hlorīdu], [[dzelzs (III) hlorīds|dzelzs (III) hlorīdu]] floroglucīns dod vi
• Glikolaldehīds: deņraža peroksīdu]] [[dzelzs]] (II) savienojumu klātienē: : CH<s, žu]] - īpašības (nogulsnē vara (I) oksīdu no [[Fēlinga šķīdums|F
• Aleksis Klero: [[Bāzele|Bāzeli]] pie [[Johans (I) Bernulli|Johana Bernulli]].
• Latvijas autoceļi: e autoceļi|Vietējie autoceļi]] (V). == Eiropas nozīmes autoceļi, 56 |5473 |- |Vietējie autoceļi (V) |2790 |10 274 |13 064 |- |- !
• Latvijas vietējie autoceļi: i Lvceli.lv] Vietējie autoceļi (V) * [http://www.likumi.lv/doc.p
• Vīnskābe: abi šķīdina [[vara oksīds|vara (II) oksīdu]], tādēļ to lieto [[nu
• Slāpekļūdeņražskābe: īds, ūdeņraža dinitridonitrāts (V) | CAS numurs = 7782, varu]]), izdaloties [[slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīdam], [slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīdam]] un [[ūdens|ūdenim]]
• Svina acetāts: }} '''Svina acetāts''' (svina (II) acetāts, Pb(CH₃COO, u. Svina acetātu iegūst, svina (II) oksīdam (PbO) reaģējot ar eti
• Vara (II) oksīds: |200px]]<br />Pulverveida vara (II) oksīds <br>[[Attēls:Kristalls, un viena skābekļa atoma. Vara (II) oksīds ir pulverveida viela m, sā. == Atrašanās dabā == Vara (II) oksīds dabā sastopams melnas , Iegūšana == Laboratorijā vara (II) oksīdu var iegūt no [[vara (I, II) oksīdu var iegūt no [[vara (II) hidroksīds|vara (II) hidroksī, no [[vara (II) hidroksīds|vara (II) hidroksīda]], nitrāta, vai ka, stākā temperatūrā rodas [[vara (I) oksīds]]). 2Cu + O<sub>2</su, mmonscat|Copper(II) oxide|vara (II) oksīds}} [[Kategorija:Varš]]
• Titāna izopropoksīds: tetraizopropiltitanāts, titāna (IV) izopropoksīds, tetraizopropil
• Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki: tvijas 25. gadadienai veltītie (V) dziesmu un deju svētki | Aux2
• Oksazols: s ar [[fosfora hlorīds|fosfora (V) hlorīdu]] vai [[tionilhlorīds
• Apūle: iedru vikingu kēniņa]] [[Olafs (I)|Olava]] (''sveakungen Olof'')
• Bartolomejs Anglis: s ietver informāciju par Dievu (I), eņģeļiem un dēmoniem (II), c, ievu (I), eņģeļiem un dēmoniem (II), cilvēka prātu un dvēseli (II, (II), cilvēka prātu un dvēseli (III), fizioloģiju (IV, V un VI), m
• Zemes reforma Baltijas guberņās: īme modernas nācijas attīstībā (I)] www.lvportals.lv 18.09.2013<
• Latvijas vēstures hronoloģija: iedru vikingu kēniņš]] [[Olafs (I)|Olafs]] uzbruka kuršu karaļva
• Ruriks: stī par zviedru ķēniņa [[Olafs (I)|Olafa]] iebrukumu [[Kursa|Kur
• Sēra dioksīds: sērpaskābes anhidrīds,<br>sēra (IV) oksīds |CAS numurs = 7446-09-
• Kalcija hidrīds: (kristalizējas līdzīgi [[svina (II) hlorīds|PbCl₂]]).
• NO: -1]] valsts kods; * [[Slāpekļa (II) oksīds|Slāpekļa (II) oksīda]], [Slāpekļa (II) oksīds|Slāpekļa (II) oksīda]] ķīmiskā formula. ;k
• 9. gadsimts: iedru vikingu kēniņš]] [[Olafs (I)|Olafs]] uzbruka kuršu karaļva
• Emalja: (CdO) sarkanai krāsai, [[Vara (II) oksīds|vara oksīdu]] (2CuO) z
• Pantmērs: kts uzsvērto (/) un neuzsvērto (V) zilbju skaits un to regulārās
• Dāniels Bernulli: ilsonība = | vecāki = [[Johans (I) Bernulli|Johans Bernulli]], D
• Bernulli: * Johans Bernulli: ** [[Johans (I) Bernulli]] (šveiciešu matemāt, tiķis, 1667—1748); ** [[Johans (II) Bernulli]] (šveiciešu matemāt, ziķis, 1710—1790); ** [[Johans (III) Bernulli]] (šveiciešu izcelsm
• Belousova—Žabotinska reakcija: alizatoriem]] ([[cērijs|cērija (III)]] vai [[mangāns|mangāna (II)], (III)]] vai [[mangāns|mangāna (II)]] [[sāls|sāļi]], divvērtīgās , uz dzeltenu un atpakaļ (cērija (IV) joni ir bezkrāsaini, bet cēri, oni ir bezkrāsaini, bet cērija (III) joni - dzelteni). Efekts daud, vispirms kālija bromāts cērija (III) sāļu klātienē skābā vidē oksi, dikarbonskābi un oksidē cērija (III) jonus par Ce (IV) joniem. Kad, sidē cērija (III) jonus par Ce (IV) joniem. Kad brīvais broms ir , un citronskābe, kā arī cērija (IV) joni, kas darbojas kā kataliz
• V ir vendeta: ju Hammondu), [[Hugo Vīvings]] (V), [[Stīvenss Rī]] (inspektors
• Peugeot: File:Peugeot 308 82 VTi Active (II) – Frontansicht, 4. Januar 201
• Livonijas krusta kari: eotipiskais pagātnes redzējums (II)] Kaspars Kļaviņš, Dr. hist. 1
• Ringolds Balodis: me un izpratnes transformācija (I). Likums un Tiesības, 2006, 8.
• Vācijas vēsture: ilsētu. [[Attēls:Lucas Cranach (I) workshop - Martin Luther (Uff
• Fosforskābes: [ortofosforskābe]]. * Fosforu (I) saturošas skābes: ** [[fosfor, sāļi - hipofosfīti). * Fosforu (III) saturošas skābes: ** [[fosfor, b> (sāļi - fosfīti). * Fosforu (V) saturošas skābes: ** [[ortofo, ption='Fosforskābju un fosfora (V) oksīda molekulu modeļi' perro, ide-3D-vdW.png|<center>Fosfora (V) oksīds<br />P₄O<su
• Pusleģendārie Zviedrijas karaļi: (ap 829. — ap 831.) * [[Olafs (I)|Olofs I]] (9. gs. vidus), ap
• Svētā Anskara dzīve: priekš minētais ķēniņš [[Olafs (I)|Olafs]] un zviedru tauta, gri
• Hlorīdi: [[AuCl]], [[TlCl]] un [[svina (II) hlorīds|PbCl₂]]).
• Meldonijs: mentu biosintēzi un [[slāpekļa (II) oksīds|NO]] biosintēzi, kā a
• Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas: ] skābeklī, rodoties [[oglekļa (IV) oksīds|oglekļa dioksīdam]]: , gleklis, atņem skābekli [[vara (II) oksīds|vara oksīdam]] un roda, ducētā [[dzelzs]]: : [[dzelzs (III) oksīds|Fe₂O<sub>3<, MnO₄]] + 10[[dzelzs (II) sulfāts|FeSO₄]] + , MnSO₄]] + 5[[dzelzs (III) sulfāts|Fe₂(SO<sub
• Oksidētājs: </sup><br /> <br /> [[Slāpekļa (II) oksīds]], NO<br /> <br /> [[S
• Granīts: ksīds|FeO]] — 1,68% * [[Dzelzs (III) oksīds|Fe₂O_{3<, >2}]] — 0,30% * [[Fosfora (V) oksīds|P₂O_{5</, >5}]] — 0,12% * [[Mangāna (II) oksīds|MnO]] — 0,05% <small>P
• Vitriols: ts|vara vitriols]] un [[dzelzs (II) sulfāts|dzelzs vitriols]]. Pi, >·7H₂O); * [[dzelzs (II) sulfāts|dzelzs vitriols]] (Fe, (PbSO₄); * [[hroma (II) sulfāts|hroma vitriols]] (CrS
• Hlorūdeņradis: [[skābeklis|skābekli]] [[vara (II) hlorīds|CuCl₂]] kl
• Artūrs Karašausks: |2||0 |- |[[FC Wil]] |Šveice (II) |2016—17 |2||1 |- !colspan="
• Kompleksie savienojumi: nātrija tetrahidroksoplumbāts (II) Na₂[Pb(OH)<sub>4</, ] un kālija heksafluorofosfāts (V) K[PF₆]. Par anjonu, piemēri: dihlorodiamīnplatīns (II) [Pt(NH₃)_{2</su
• Jānis Ūdentiņš: 32. gada 6. maija Iznīcinātāju (II) eskadriļas vada komandieris.
• Maksis Reiters: ās armijas frontēs — Brjanskas (II) frontē (28.09.42 — 12.3.43), , (28.09.42 — 12.3.43), Rezerves (II) frontē (12.03.43 — 23.03.43),, 03.43 — 28.03.43) un Brjanskas (III) frontē (28.03.43 — 05.06.43).
• Priedes: nokrīt<ref>Latvijas PSR flora (I). R:, Latvijas Valsts izdevnie
• 2011. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem: ]], [[Raiens Eliss|R. Eliss]]) (V) – 15:06<br />[[Keisijs Sizīka, [[Sami Vatanens|S. Vatanens]]) (V) – 42:24 | goals2 = 10:10 – [[, ([[Maksim Kicins|M. Kicins]]) (V)<br />58:22 – M. Kicins (J. Ku, pers Tornbergs|J. Tornbergs]]) (V) – 37:59<br />[[Kalle Jernkrok, elīns|P. Selīns]] (A. Larsons) (V) – 56:41 | goals2 = 06:37 – [[, rins]], [[Niks Ledi|N. Ledi]]) (V) – 49:37 | goals2 = 02:38 – [[, aiens Johansens|R. Johansens]] (V)<br />46:02 – [[Zeks Kasjans|Z, [Dario Trutmans|D. Trutmans]]) (V)<br />65:00 – [[Janiks Herrens, [Kalvins de Hāns|K. de Hāns]]) (V) – 04:50<br />[[Kārters Eštons
• 2004. gada Pasaules sērija: |26|N|bez}} || ''Busch Stadium (II)'' || 52 015<ref name="Game3">, |27|N|bez}} || ''Busch Stadium (II)'' || 52 037<ref name="Game4">
• Skansena kalnu vilcieniņš: culars.net - Skansens Bergbana (I), Stockholm (SE)<!-- Bota izve, culars.net - Skansens Bergbana (II), Stockholm (SE)<!-- Bota izve
• Dāņu darbi: ārdi minēti šādā secībā: ''Dan (I), Humblus, Lotherus, Skioldus,, s|Hadingus]], [[Frodi|Frotho]] (I), Haldanus (I), Ro, Helgo, Rol, [[Frodi|Frotho]] (I), Haldanus (I), Ro, Helgo, Rolvo Krake, Høth, Wiglecus, Wermundus, Uffo, Dan (II), Huglecus, Frotho (II), Dan (, fo, Dan (II), Huglecus, Frotho (II), Dan (III), Fridlevus (I), Fr, I), Huglecus, Frotho (II), Dan (III), Fridlevus (I), Frotho (III),, tho (II), Dan (III), Fridlevus (I), Frotho (III), Fridlevus (II), n (III), Fridlevus (I), Frotho (III), Fridlevus (II), Frotho (IV),, s (I), Frotho (III), Fridlevus (II), Frotho (IV), Ingellus, Olavu, (III), Fridlevus (II), Frotho (IV), Ingellus, Olavus (I), Frotho, Frotho (IV), Ingellus, Olavus (I), Frotho (V), Haldanus (II), U, , Ingellus, Olavus (I), Frotho (V), Haldanus (II), Unguinus, Syw, avus (I), Frotho (V), Haldanus (II), Unguinus, Sywaldus (I), Syga, danus (II), Unguinus, Sywaldus (I), Sygarus, Haldanus (III), Har, ywaldus (I), Sygarus, Haldanus (III), Haraldus Hyldetan, Sigurd Ri, Iarmericus, Broderus, Sywaldus (II), Snio, Biorn, Haraldus (II), , us (II), Snio, Biorn, Haraldus (II), Gormo (I), Gudfred, Olavus (, o, Biorn, Haraldus (II), Gormo (I), Gudfred, Olavus (II), Hemmin, I), Gormo (I), Gudfred, Olavus (II), Hemmingus, Siwardus Ring, Re, ing, Regner Lothbrog, Siwardus (III), Ericus, Kanutus (I), Frotho , iwardus (III), Ericus, Kanutus (I), Frotho (VI), Gormo (II), Har, anutus (I), Frotho (VI), Gormo (II), Haraldus (III), Gormo (III)., tho (VI), Gormo (II), Haraldus (III), Gormo (III).'' === Hronikas, mo (II), Haraldus (III), Gormo (III).'' === Hronikas teksta fragm
• Lokers: sakāvi, zviedru ķēniņš [[Olafs (I)|Olafs]] organizēja sekmīgāku
• Vikingu laiki: ]. gadu zviedru ķēniņš [[Olafs (I)|Olofs I]] mēģināja pakļaut [[
• Nemetāli: (Br), [[jods (elements)|jods]] (I), [[astats]] (At), iespējams,
• Dislāpekļa oksīds: citi nosaukumi = slāpekļa (I) oksīds, slāpekļa oksiduls,<br, jautrības gāze,<br />slāpekļa (V) oksonitrīds | CAS n, īdu bieži dēvē par '''slāpekļa (I) oksīdu''' ar struktūrformulu , u var uzskatīt par '''slāpekļa (V) oksonitrīdu'''. Centrālā slāp
• E numurs: ierobežota. |- | E 579||Dzelzs (II) glukonāts||dažādas|| |- | E 5, ||dažādas|| |- | E 585||Dzelzs (II) laktāts||dažādas|| |- | E 586, bežota. |- | E 942||[[Slāpekļa (I) oksīds]]||dažādas||Izmantojam
• Puzes muiža: u nodeva savam brālim Emeriham (III) Mirbaham, vēlākajam [[Embūtes
• Brīvformu virsmas modelēšana: erimetrikāls izliekums]] vai U (V) līnija<ref>{{Tīmekļa atsauce
• Oksidējošā skābe: [[amonija sāļi]]em, [[slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīdam], [slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīdam]] vai [[slāpekļa (IV), (II) oksīdam]] vai [[slāpekļa (IV) oksīds|slāpekļa (IV) oksīdam], [slāpekļa (IV) oksīds|slāpekļa (IV) oksīdam]]. Reaģējot koncentrē
• Termīts (metalurģija): mb|Termīta maisījums ar dzelzs (III) oksīdu]] '''Termīts''' (no {{
• Karaļūdens: adalās par hloru un [[slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīdu]], [slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīdu]]: :2NOCl → 2NO + Cl<s,} Bezkrāsainais slāpekļa (II) oksīds, izdaloties gaisā, rea, un veido brūnu [[NO2|slāpekļa (IV) oksīdu]]. Karaļūdenim reaģēj
• Celuloze: šķīdumā, kā arī tetraamīnvara (II) hidroksīda šķīdumā jeb [[Švei
• FK Brocēni "Starts": |width=300px |col1= * A.Arājs (V) * V.Aharkovs * N.Šalajevs * T, ais vārtu guvējs) * P.Kitčenko (V) * Kubicka (V) * Pšeminskis * , js) * P.Kitčenko (V) * Kubicka (V) * Pšeminskis * Šabašovs * Kud, e * P.Kitčenko Jr. * K.Valters (V) * A.Kuklis (V) * M.Rieksts (V, Jr. * K.Valters (V) * A.Kuklis (V) * M.Rieksts (V) * Kokins (V) , (V) * A.Kuklis (V) * M.Rieksts (V) * Kokins (V) * K.Kokins * K.N, s (V) * M.Rieksts (V) * Kokins (V) * K.Kokins * K.Neilands * Jak
• Britu Antarktiskais dienests: 75 | slēgta |- | [[Vjūpointa]] (V) | 1953 | 1963 | | slēgta |}
• Pigments: s]]. * Zaļie pigmenti: [[hroma (III) oksīds]]. * Brūnie pigmenti:
• Cinka hlorīds: | citi nosaukumi = cinka (II) hlorīds,<br> cinka dihlorīds , i atdala, nogulsnējot [[dzelzs (III) hidroksīds|dzelzs (III) hidro, dzelzs (III) hidroksīds|dzelzs (III) hidroksīda]] veidā, pievienoj
• Lopitāla kārtula: , Šveices matemātiķis [[Johans (I) Bernulli]]. Lopitāls bija pi
• Latgales atbrīvošana: ijas Latvijas neatkarības karā (IV)] ''m.lvportals.lv'' 2015. gad
• Kālija heksacianoferāts (II): ]<br />Kālija heksacianoferāta (II) formulvienības struktūrformul, }} '''Kālija heksacianoferāts (II)''' jeb '''dzeltenais asinssāl, ie [[cianoferāti|cianoferātiem (II)]]. Dzeltenais asinssāls ir ga, pas]], kālija heksacianoferāts (II) nav indīgs, jo tās ir ļoti st, ilā kompleksā heksacianoferāta (II) anjona sastāvā. Pat ar jutīgā, Agrāk kālija heksacianoferātu (II) ieguva, karsējot dzīvnieku [[, aidām. Kālija heksacianoferātu (II) izskaloja no atdzisušās sakus, rms iegūst kalcija ferocianīdu (II) Ca₂[Fe(CN)<sub>6</, kto kalcija kālija ferocianīdu (II) CaK₂[Fe(CN)<sub>6<, sējot, kālija heksacianoferāts (II) sadalās, izdalot slāpekli: :, ]], no kālija heksacianoferāta (II) šķīdumiem izgulsnē heksaciano, mazšķīstošus heksacianoferātus (II). [[Oksidētāji]], piemēram, , m jeb kālija heksacianoferātam (III): :2K₄[Fe(CN)_{• Kālija heksacianoferāts (III): ]<br />Kālija heksacianoferāta (III) formulvienības struktūrformul, }} '''Kālija heksacianoferāts (III)''' jeb '''sarkanais asinssāls, ie [[cianoferāti|cianoferātiem (III)]]. Sarkanais asinssāls ir sar, ure == Kālija heksacianoferātu (III) ieguva vācu ķīmiķis [[Leopold, ūst no kālija heksacianoferāta (II), oksidējot to ar [[hlors|hlor, sub>] + 6HCl → 3KCl + [[dzelzs (III) hlorīds|FeCl₃]] + , s palīdzību var noteikt dzelzs (II) saturu [[augsne|augsnē]], lai
• Berlīnes zilais: ika iegūts, izgulsnējot dzelzs (II) heksacianoferātu (II) reakcij, t dzelzs (II) heksacianoferātu (II) reakcijā starp [[dzeltenais a, dzelteno asinssāli]] un dzelzs (II) sāļiem ([[dzelzs vitriols|dze, produktu oksidējot līdz dzelzs (III) heksacianoferātam (II). To pa, dzelzs (III) heksacianoferātam (II). To pašu pigmentu varēja iegū, asinssālim reaģējot ar dzelzs (III) sāļiem. Bija iespējams iegūt , ojas, kālija heksacianoferātam (II) jeb dzeltenajam asinssālim re, asinssālim reaģējot ar dzelzs (III) sāļiem. Ja dzeltenais asinssā, sinssāls ir pārākumā un dzelzs (III) sāli pievieno uzmanīgi, pa pi, pilieniem, rodas kālija dzelzs (III) heksacianoferāts (II), ko sau, dzelzs (III) heksacianoferāts (II), ko sauc par šķīstošo Berlīne, a|analītiskajā ķīmijā]] dzelzs (III) jonu noteikšanai. Vēsturiska, , vispirms radās kālija dzelzs (II) heksacianoferāts (II) — balta, a dzelzs (II) heksacianoferāts (II) — baltas nogulsnes, ko dēvēja, jaucot kālija heksacianoferāta (III) jeb sarkanā asinssāls un dzel, eb sarkanā asinssāls un dzelzs (II) sāļu šķīdumus, arī rodas spil, ska nozīme un tās lieto dzelzs (II) jonu pierādīšanai. Elektronu, ainā vidē sadalās par [[dzelzs (III) hidroksīds|dzelzs (III) hidro, dzelzs (III) hidroksīds|dzelzs (III) hidroksīdu]] un heksacianofer, oksīdu]] un heksacianoferātiem (II). Pie 200 °C Berlīnes zi, [[diciāns|diciānam]] un dzelzs (II) heksacianoferātam (II): :3Fe, dzelzs (II) heksacianoferātam (II): :3Fe₄[Fe(CN)<sub, sējot līdz 560 °C, dzelzs (II) heksacianoferāts (II) sadalās, , dzelzs (II) heksacianoferāts (II) sadalās līdz [[slāpeklis|slāp
• Sudraba nitrāts: citi nosaukumi = sudraba (I) nitrāts,<br />elles akmens,<b, |kālija nitrātu]] un [[tallija (I) nitrāts|tallija (I) nitrātu]], [[tallija (I) nitrāts|tallija (I) nitrātu]] sudraba nitrāts vei
• Kurzemes pilskalni: kingi|vikingu]] ķēniņa [[Olafs (I)|Olafa]] uzbrukumu kuršu ķēniņ
• Fēlinga šķīdums: I. Fēlinga šķīdums I ir [[vara (II) sulfāts|vara (II) sulfāta]] š, I ir [[vara (II) sulfāts|vara (II) sulfāta]] šķīdums, bet Fēling, anžsarkanas nogulsnes — [[vara (I) oksīds]]. Šo reakciju, ko sau
• Sērpaskābe: kumi = ūdeņraža trioksosulfāts (IV),<br>ūdeņraža sulfīts |
• Sprāgstošā skābe: sprāgstošā skābe ir [[oglekļa (II) oksīds|oglekļa (II) oksīda]] , [[oglekļa (II) oksīds|oglekļa (II) oksīda]] [[oksīms]] C=N−OH (f
• XIV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki: tvijas 25. gadadienai veltītie (V) dziesmu un deju svētki''' jeb
• Hinoni: eris|ētera]] vidē ar [[sudraba (I) oksīds|sudraba (I) oksīdu]]. , r [[sudraba (I) oksīds|sudraba (I) oksīdu]]. Kā ūdensatņēmēja vi
• 1,4-benzohinons: ilēns|acetilēna]] un [[oglekļa (II) oksīds|oglekļa (II) oksīda]] , [[oglekļa (II) oksīds|oglekļa (II) oksīda]] īpašu [[katalizators
• 1866. gada pagastu pašvaldību likums: īme modernas nācijas attīstībā (I)] www.lvportals.lv 18.09.2013<
• Pēteris Lapainis: rī tiek pārcelts par ložmetēju (II) rotas jaunāko virsnieku. No 1, ī Lapainis kļūst par ložmetēju (II) rotas vada komandieri. 1927.
• Hematīts: s]] '''Hematīts''' ir [[dzelzs (III) oksīds|dzelzs (III) oksīda]] , r [[dzelzs (III) oksīds|dzelzs (III) oksīda]] (Fe₂O<sub
• 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā: 009.jpg|[[Valdis Dombrovskis]] (V) |Attēls:Kalniete Sandra 2014-, 2-05 1.jpg|[[Sandra Kalniete]] (V) |Attēls:11.Saeimas deputāts A, 6356538).jpg|[[Artis Pabriks]] (V) |Attēls:Krisjanis-Karins-Latv, pg|[[Arturs Krišjānis Kariņš]] (V) |Attēls:Roberts Zile - Latvia
• Prizmāns: apstākļos un pārveido par vara (II) hlorīda atvasinājumu ar paskā, sinājumu ar paskābinātu [[vara (II) hlorīds|vara (II) hlorīdu]]. , inātu [[vara (II) hlorīds|vara (II) hlorīdu]]. Neitralizējot ar s
• Simts vientulības gadu: ais bērns Aureljāno Babilonija (II) tiek atsūtīts grozā pie Buend, paaudze Renātes dēls Aureljāno (II) izaug Buendiju ģimenē, nezino, prom. * 7. paaudze Aureljāno (II) un Amaranta Ursula iemīlas vi, iņiem piedzimst dēls Aureljāno (III), bet Amaranta Ursula dzemdībā, vās radniecības dēļ. Aureljāno (II) ir tik satriekts par Amaranta
• Tollensa reaģents: sup> joniem un veido [[sudraba (I) oksīds|sudraba (I) oksīdu]] (, o [[sudraba (I) oksīds|sudraba (I) oksīdu]] (Ag₂O), k, ka šķīdumu, līdz visas sudraba (I) oksīda nogulsnes ir izšķīduša, monjaka šķīduma. Rodas sudraba (I) oksīda nogulsnes, kas, turpin, zidrs, jo radies diamīnsudrabs (I). Šajā brīdī reaģents ir iegūt
• 2014. gada UEFA Čempionu līgas fināls: atasaray"]] | colspan="3" |6–1 (V) | style="background:#C1E0FF" , [FC Porto]] | colspan="3" |2–1 (V) |- | align="left" |{{flaga|IT, "Austria"]] | colspan="3" |3–0 (V) |- | align="left" |{{flaga|IT, Juventus"]] | colspan="3" |2–2 (V) | style="background:#C1E0FF" , s "Zenit"]] | colspan="3" |1–1 (V) |- | align="left" |{{flaga|DE, København]] | colspan="3" |2–0 (V) | style="background:#C1E0FF" , GER}} [[Schalke 04]] |9–2 |6–1 (V) |3–1 (M) | style="background:, a|ITA}} [[AC Milan]] |5–1 |1–1 (V) |4–1 (M) |- | align="left" |{, Dortmund]] |3–2 |3–0 (M) |0–2 (V) | style="background:#C1E0FF" , P}} [[FC Barcelona]] |2–1 |1–1 (V) |1–0 (M) |- | align="left" |{, "Bayern"]] |5–0 |1–0 (M) |4–0 (V) | style="background:#C1E0FF" , lsea F.C.]] |3–1 |0–0 (M) |3–1 (V) |} == Stadions == Par 2014.
• Kālija dihromāts: |kālija karbonātu]] ar [[hroma (III) oksīds|Cr₂O_{3<
• Nikotīnskābe: idīnu, kuru reakcijā ar [[vara (I) cianīds|vara (I) cianīdu]] pā, ijā ar [[vara (I) cianīds|vara (I) cianīdu]] pārvērš nikotīnskāb
• Kālija heksacianoferāts: t: * [[Kālija heksacianoferāts (II)]] jeb dzeltenais asinssāls; *, s; * [[Kālija heksacianoferāts (III)]] jeb sarkanais asinssāls. {
• 53 (skaitlis): īs ir [[jods (elements)|joda]] (I) [[atomskaitlis]]. [[Majenna]]
• 854. gads: Zviedru vikingu kēniņš [[Olafs (I)|Olafs]] uzbruka kuršu karaļva
• Cinema 4D: kojošus datu formātus inportam (I) un eksportam (E). * 3D Studio
• Parīzes Universitāte: (''Université Paris Descartes (V)'') ** Parīzes Dekarta Univers
• Grobiņas vēsture: iedru vikingu kēniņa]] [[Olafs (I)|Olafa]] uzbrukumu kuršu karaļ
• Pirmais pasaules karš Latvijā: a-frontes/ Latviešu strēlnieki (I): Pasaules kara frontēs.]</ref
• Jānis Vitomskis: šaha gadagrāmata''. 2008/2009 (I). Izdevējs LPA LiePa, 2010. {{
• Sintezētās apertūras radara polarizācija: r horizontālā (H) un vertikālā (V). Tiek izmantotas arī apļa vei, rizontālajā (H) un vertikālajā (V). Noteiktās situācijas ir iesp
• Dzelzs (III) hlorīds: -iodid.png|250px]]<br />Dzelzs (III) hlorīda kristālrežģis<br /><s, citi = }} '''Dzelzs (III) hlorīds''' jeb '''dzelzs trih, sālsskābe]]s sāls. Tīra dzelzs (III) hlorīda kristāli ir sarkanbrū, </ref>. == Iegūšana == Dzelzs (III) hlorīds veidojas, dzelzij rea, hlorūdeņradi]], rodas [[dzelzs (II) hlorīds]] FeCl₂. T, oksidēt]] ar hloru līdz dzelzs (III) hlorīdam (reakcija ir apgriez, te.JPG|thumb|220px|left|Dzelzs (III) hlorīda šķīdums [[mēģene|mēģe, + Cl₂ Tā kā dzelzs (III) hlorīds ir spēcīga [[Lūisa sk, enojumus]] — tetrahloroferātus (III): :FeCl₃ + Cl<sup>−, C temperatūrā kopā ar [[dzelzs (III) oksīds|dzelzs (III) oksīdu]],, r [[dzelzs (III) oksīds|dzelzs (III) oksīdu]], var iegūt [[dzelzs , O₃ → 3FeOCl Dzelzs (III) hlorīds ir [[oksidētājs]], pi, Cu → FeCl₂ + [[vara (I) hlorīds|CuCl]] :FeCl_{3</s, Cl → FeCl₂ + [[vara (II) hlorīds|CuCl₂]] , + I₂ + 2HCl Dzelzs (III) hlorīds ir [[korozija|korozīv, īds. == Izmantošana == Dzelzs (III) hlorīda šķīdumu lieto [[radio, scat|Iron(III) chloride|dzelzs (III) hlorīds}} {{atsauces}} [[Kat
• Dzelzs (II) hlorīds: D-SF-A.png|210px]]<br />Dzelzs (II) hlorīda kristālrežģis<br />[[, br />Nedaudz oksidējies dzelzs (II) hlorīda tetrahidrāts | , citi = }} '''Dzelzs (II) hlorīds''' jeb '''dzelzs dihl, ihlorīds kļūst zaļgans. Dzelzs (II) hlorīds labi šķīst [[ūdens|ūd, /sub> · H₂O. Dzelzs (II) hlorīda tetrahidrāts ir zilga, āli [[mēģene|mēģenē]]]] Dzelzs (II) hlorīds rodas, iedarbojoties , Tas rodas arī, karsējot dzelzs (III) hlorīdu [[ūdeņradis|ūdeņraža], sālsskābei reaģējot ar dzelzs (II) oksīdu vai hidroksīdu: :FeO +, atorijas apstākļos tīru dzelzs (II) hlorīdu iegūst, pievienojot d, ki var iegūt arī tīru [[dzelzs (II) bromīds|dzelzs dibromīdu]] un, dzelzs dibromīdu]] un [[dzelzs (II) jodīds|dzelzs dijodīdu]]. Ci, orbenzola]] reakcija ar dzelzs (III) hlorīdu<ref>{{cite journal | , oksidēt]] ar hloru līdz dzelzs (III) hlorīdam (reakcija ir apgriez, kristālhidrātu. Sauss dzelzs (II) hlorīds sildot gaisā viegli o, ā viegli oksidējas līdz dzelzs (III) hlorīdam. Ar [[elektronegati, vāko]] metālu hlorīdiem dzelzs (II) hlorīds veido [[dubultsāls|du, ojumiem]] — tetrahloroferātiem (II), kuru anjona formula ir [FeCl, Izmantošana == Izmanto dzelzs (III) hlorīda iegūšanai, kā arī juv, nscat|Iron(II) chloride|dzelzs (II) hlorīds}} {{atsauces}} [[Kat
• Dzelzs hlorīds: zs hlorīds var būt: * [[dzelzs (II) hlorīds]] — FeCl₂;, — FeCl₂; * [[dzelzs (III) hlorīds]] — FeCl₃.
• Amonija sulfāts: pārkristalizēšanu]], jo dzelzs (II) joni kristalizējas kopā ar am, disulfāta]], kas oksidē dzelzi (II) par dzelzi (III). Lai pārbaud, oksidē dzelzi (II) par dzelzi (III). Lai pārbaudītu, vai visa dze
• Ingolstadt 04: egumi == * '''2. Bundeslīga''' (II) ** Čempioni: 2014–15 * '''Die, '''Dienvidu Reģionālā līga''' (III) ** Vicečempioni: 2008 * '''Ba, i: 2008 * '''Bavārijas līga''' (IV) ** Čempioni: 2006 * '''Bavāri
• SV Darmstadt 98: Bundeslīga|2. Bundeslīga]]''' (II) ** Čempioni (2): 1977–78<sup, '''Dienvidu Reģionālā līga''' (II)/(IV)^[[#2|2]] ** Če
• Granada CF: ja (''Segunda División'')]]''' (II) ** Čempioni: 1940–41, 1956–57, ja (''Segunda División B'')''' (III) ** Čempioni: 1982–83, 1999–00, zija (''Tercera División'')''' (IV) ** Čempioni: 1933–34, 2003–04
• Bērnijs Sanderss: ers--VT-S|title=Bernie Sanders (I)|publisher=[[The Wall Street J
• Antianginālie līdzekļi: ēlija šūnās atbrīvo [[slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa oksīdu]] (NO)
• Avanafils: ermenī]] atbrīvojas [[slāpekļa (II) oksīds]] (NO), kurš savukārt
• Alauns: [litijs]]), kā arī [[tallijs]] (I). Vienvērtīgais katjons, neska, lvenokārt ir alumīnijs, dzelzs (III) un hroms (III), bet alaunus v, umīnijs, dzelzs (III) un hroms (III), bet alaunus var veidot arī [
• Topoloģiskais funkcionēšanas modelis: Information Science (CCIS), 22 (III) (pp. 387–398). Berlin: Spring
• Cinka jodīds: | citi nosaukumi = cinka (II) jodīds | CAS numurs
• Apatīts: sīds]] (СаО): 53—56%;[[Fosfora (V) oksīds| fosfora (V) oksīds]] , ;[[Fosfora (V) oksīds| fosfora (V) oksīds]] Р₂O_{5
• Žāvēšana: : koncertētu sērskābi, fosfora (V) oksīdu, kalcija hlorīdu, sili
• Humusvielas: a A. A., Ronco E. A. (1993) Cu (II) acute toxicity to the rotifer
• Mora sāls: iti nosaukumi = amonija dzelzs (II) sulfāts | CAS numur, sāls''' jeb '''amonija dzelzs (II) sulfāts''' ((NH₄)<, |amonija sulfāta]] un [[dzelzs (II) sulfāts|dzelzs (II) sulfāta]], n [[dzelzs (II) sulfāts|dzelzs (II) sulfāta]] [[dubultsāls]]. Mor, t ūdenī. Līdzīgi citiem dzelzs (II) sāļiem, Mora sāls šķīdums ir , opā siltus koncentrētus dzelzs (II) sulfāta un amonija sulfāta šķ, boratorijās kā parocīgu dzelzs (II) preparātu [[kālija permanganā, os (šeit tiek izmantota dzelzs (II) jona īpašība viegli oksidētie, a viegli oksidēties par dzelzs (III) jonu). Ar Mora sāls koncentrē
• Perhlorāti: hydrate.JPG|thumb|250px|[[vara (II) perhlorāts|Vara (II) perhlorā, px|[[vara (II) perhlorāts|Vara (II) perhlorāta]] kristālhidrāts]]
• Hlorskābe: orāts, ūdeņraža trioksohlorāts (V) | CAS numurs = 7790
• Hlorpaskābe: lorīts, ūdeņraža dioksohlorāts (III) | CAS numurs = 1389
• 17. šaha olimpiāde: id=7836 Šaha olimpiāžu vēsture (V) 1960—66] {{de ikona}} {{Šaha
• Slāpekļa (II) oksīds: -vdW.png|160px]]<br />Slāpekļa (II) oksīda molekulas modelis<br /, xide.svg|160px]]<br />Slāpekļa (II) oksīda struktūrformulas | , citi = }} '''Slāpekļa (II) oksīds''' (NO) ir viens no [[, |Normālos apstākļos]] slāpekļa (II) oksīds ir bezkrāsaina, ūdenī , a, jo oksidējas par [[slāpekļa (IV) oksīds|slāpekļa (IV) oksīdu]], [slāpekļa (IV) oksīds|slāpekļa (IV) oksīdu]]. NO ir grūti sašķid, brīvais radikālis]]), slāpekļa (II) oksīds spēj veidot vāji saist, r dimērs, bet sasalis slāpekļa (II) oksīds ir pilnībā dimerizējie, jies. == Iegūšana == Slāpekļa (II) oksīdu var iegūt, iedarbojoti, 4} → 2NO + 3[[dzīvsudraba (I) sulfāts|Hg₂SO_{, 2[[sālsskābe|HCl]] → [[dzelzs (III) hlorīds|FeCl₃]] + , 4NO +6H₂O Slāpekļa (II) oksīds ir vienīgais no slāpek, Ķīmiskās īpašības == Slāpekļa (II) oksīds ir visai reaģētspējīga, dislāpekļa oksīdam]]. Ar hroma (II) sāļiem vai [[alvas (II) hlorī, hroma (II) sāļiem vai [[alvas (II) hlorīds|SnCl₂]] NO, Piemēram, ievadot NO [[dzelzs (II) sulfāts|dzelzs (II) sulfāta]], O [[dzelzs (II) sulfāts|dzelzs (II) sulfāta]] šķīdumā, veidojas d, mmonscat|Nitric_oxide|Slāpekļa (II) oksīds}} {{atsauces}} {{slāp
• Pretsalipes vielas: 0), [[nātrija heksacianoferāts (II)|nātrija heksacianoferātu (II), (II)|nātrija heksacianoferātu (II)]] (E535), [[kālija heksaciano, 35), [[kālija heksacianoferāts (II)|kālija heksacianoferātu (II)], s (II)|kālija heksacianoferātu (II)]] (E536), [[kalcija heksacian, 6), [[kalcija heksacianoferāts (II)|kalcija heksacianoferātu (II), (II)|kalcija heksacianoferātu (II)]] (E538), [[silīcija dioksīds
• Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija: aņa]]), [[Aleksejs Loskutovs]] (V), [[Inguna Rībena]] (NA), [[Kā
• Slāpekļa (III) oksīds: -vdW.png|180px]]<br />Slāpekļa (III) oksīda molekulas modelis<br /, cals.png|300px]]<br />Slāpekļa (III) oksīda struktūrformula | , citi = }} '''Slāpekļa (III) oksīds''' (N₂O<sub, [slāpekļa oksīdi]]em. Slāpekļa (III) oksīds tīrā veidā pastāv tika, ir disociējušas par [[slāpekļa (IV) oksīds|NO₂]] un [[, NO₂]] un [[slāpekļa (II) oksīds|NO]]: :N₂O<, abas temperatūrā, kad slāpekļa (III) oksīds ir gāzveidīgs, nav dis, > molekulu. {{kodīgs|Slāpekļa (III) oksīds ir toksiska un kodīga , .jpg|thumb|left|130px|Slāpekļa (III) oksīds atdzesētā kolbā]] Slāp, īds atdzesētā kolbā]] Slāpekļa (III) oksīdu iegūst, atdzesējot slā, du iegūst, atdzesējot slāpekļa (IV) un slāpekļa (II) oksīdu maisī, ējot slāpekļa (IV) un slāpekļa (II) oksīdu maisījumu. Laboratorij, ķīdumu uz pulverveida [[arsēna (III) oksīds|arsēna (III) oksīda]] , a [[arsēna (III) oksīds|arsēna (III) oksīda]] un atdzesējot radušo, b>3} sadalās par slāpekļa (IV) un slāpekļa (II) oksīdiem: :N, par slāpekļa (IV) un slāpekļa (II) oksīdiem: :N₂O<sub
• Slāpekļa dioksīds: ures.jpg|250px]]<br />Slāpekļa (IV) oksīds dažādās temperatūrās (, emperatūra, jo vairāk slāpekļa (IV) oksīda atrodas NO₂, citi nosaukumi = slāpekļa (IV) oksīds | CAS numurs, ļa dioksīds''' jeb '''slāpekļa (IV) oksīds''' (NO₂) ir, b> 140 °C temperatūrā slāpekļa (IV) oksīds sastāv tikai no NO<sub, 2}. Sašķidrināts slāpekļa (IV) oksīds ir bezkrāsains vai mon, īgs šķidrums. Sasalis slāpekļa (IV) oksīds ir balta kristāliska v, >2}O Izmanto arī [[svina (II) nitrāts|svina (II) nitrāta]] , arī [[svina (II) nitrāts|svina (II) nitrāta]] uzmanīgu termisko s,})₂ → 2[[svina (II) oksīds|PbO]] + 4NO<sub>2</sub, dimerizāciju, nekā [[slāpekļa (II) oksīds|NO]] gadījumā, kur nes, ]]. Arī kristālisks [[slāpekļa (V) oksīds]] N₂O_{5
• Kari Latvijas vēsturē: iedru vikingu kēniņu]] [[Olafs (I)|Olafu]] pie Ezertuves (''Seeb
• Latviešu tautas dejas: tvijas 25. gadadienai veltītie (V) dziesmu un deju svētki jeb XI
• Lietuvas brīvības cīņas: ijas Latvijas neatkarības karā (I)] Latvijas Vēstneša ''m.lvport
• Melitaea didyma: </small> * ''Melitaea didyma'' (I) gen. ''rubida'' <small>Verity, > * ''Melitaea didyma protea'' (II) gen. ''caldaria'' <small>Veri, </small> * ''Melitaea didyma'' (II) gen. ''romula'' <small>Verity
• Dānijas Nacionālā galerija: tēls:Paris' dom (Lucas Cranach (I)).jpg|''[[Parīzes tiesa#In pos
• Slāpekļa (V) oksīds: alls.png|200px]]<br />Slāpekļa (V) oksīda molekulas modelis<br /, xide.svg|200px]]<br />Slāpekļa (V) oksīda struktūrformula | , citi = }} '''Slāpekļa (V) oksīds''' (N₂O<sub, idēšanas pakāpē]] +5. Slāpekļa (V) oksīds ir bezkrāsaina, ļoti g, gāzi. == Vēsture == Slāpekļa (V) oksīdu pirmais ieguvis franču, >5} Var iegūt [[slāpekļa (IV) oksīds|slāpekļa (IV) oksīda]], [slāpekļa (IV) oksīds|slāpekļa (IV) oksīda]] reakcijā ar [[ozons|, būve == Gāzveida fāzē slāpekļa (V) oksīds sastāv no atsevišķām [, nitronija nitrātu'''. Slāpekļa (V) oksīds ir rets piemērs vielai, Ķīmiskās īpašības == Slāpekļa (V) oksīds ir tipisks skābais oks, > {{sprādzienbīstams|Slāpekļa (V) oksīds ir eksplozīva viela!}}, īva viela!}} Reaģē ar [[hlora (I) oksīds|hlora (I) oksīdu]], ro, ģē ar [[hlora (I) oksīds|hlora (I) oksīdu]], rodoties [[hlora ni, roformā]] izšķīdinātu slāpekļa (V) oksīdu lieto par [[nitrēšana|
• Slāpekļa oksīdi: īdi' parasti saprot [[slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīda]], [slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīda]] NO un [[slāpekļa (IV, (II) oksīda]] NO un [[slāpekļa (IV) oksīds|slāpekļa (IV) oksīda]], [slāpekļa (IV) oksīds|slāpekļa (IV) oksīda]] NO₂ summu, u, ar to bieži saprot slāpekļa (II) oksīdu NO. * [[Dislāpekļa o, i un nekaitīgumu. * [[Slāpekļa (II) oksīds]] NO. Liela nozīme bio, b>O₂. * [[Slāpekļa (III) oksīds]] N₂O<sub>3, lāpekļpaskābe]]i. * [[Slāpekļa (IV) oksīds]] NO₂. Brūn, ub>O₄. * [[Slāpekļa (V) oksīds]] N₂O<sub>5, -3D-vdW.png|<center>[[Slāpekļa (II) oksīds]], NO</center> Attēls:, -3D-vdW.png|<center>[[Slāpekļa (IV) oksīds]], NO₂</cen, -3D-vdW.png|<center>[[Slāpekļa (III) oksīds]], N₂O<sub>, de-3D-vdW.png|<center>Slāpekļa (IV) oksīda dimērs, N₂O, -3D-vdW.png|<center>[[Slāpekļa (V) oksīds]], N₂O<sub>
• Slāpekļpaskābe: ukumi = ūdeņraža dioksonitrāts (III), ūdeņraža nitrīts | , das, šķīdinot ūdenī [[slāpekļa (III) oksīds|slāpekļa (III) oksīdu], slāpekļa (III) oksīds|slāpekļa (III) oksīdu]]: :N₂O<sub, kļos tā sadalās par [[slāpekļa (IV) oksīds|slāpekļa (IV) oksīdu]], [slāpekļa (IV) oksīds|slāpekļa (IV) oksīdu]], [[slāpekļa (II) oks, ekļa (IV) oksīdu]], [[slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīdu]], [slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīdu]] un ūdeni: :2HNO<sub>, + HNO₃ → 2[[mangāna (II) nitrāts|Mn(NO₃)<su
• Hlorapskābe: ohlorīts, ūdeņraža oksohlorāts (I), hloranols | CAS nu, īdinot ūdenī hloru vai [[hlora (I) oksīds|hlora (I) oksīdu]]: :C, u vai [[hlora (I) oksīds|hlora (I) oksīdu]]: :Cl₂ + H, dumu, hloru laiž [[dzīvsudraba (II) oksīds|dzīvsudraba (II) oksīd, udraba (II) oksīds|dzīvsudraba (II) oksīda]] ūdens [[suspensija|s, + HgO → 2HClO + [[dzīvsudraba (II) hlorīds|HgCl₂]] R, Var arī vispirms iegūt hlora (I) oksīdu, laižot hloru cauri Hg, lsnes un apstrādā iegūto hlora (I) oksīda šķīdumu tetrahloroglek
• Jodūdeņražskābe: veidojoties nešķīstošam [[vara (I) jodīds|vara (I) jod
• Dzīvsudraba (II) cianīds: W.png|200px]]<br />Dzīvsudraba (II) cianīda molekulas modelis<br , F.png|200px]]<br />Dzīvsudraba (II) cianīda kristālrežģis<br />[[, e.png|200px]]<br />Dzīvsudraba (II) cianīda struktūrformula | , citi = }} '''Dzīvsudraba (II) cianīds''' ir [[dzīvsudrabs|d, aizbāzni. Lai arī dzīvsudraba (II) cianīds tiek uzskatīts par [[, iācija]] nenotiek. Dzīvsudraba (II) cianīda molekulai ir gandrīz , iski iespējams arī dzīvsudraba (I) cianīds Hg₂(CN)<su, īvu dzīvsudrabu un dzīvsudraba (II) cianīdu. == Iegūšana == Dzīv, u. == Iegūšana == Dzīvsudraba (II) cianīds rodas, reaģējot zilsk, jot zilskābei ar [[dzīvsudraba (II) oksīds|dzīvsudraba (II) oksīd, udraba (II) oksīds|dzīvsudraba (II) oksīdu]]: :HgO + 2HCN → Hg(CN, egūt arī, reaģējot dzīvsudraba (I) vai dzīvsudraba (II) sāļiem a, zīvsudraba (I) vai dzīvsudraba (II) sāļiem ar zilskābi vai [[cian, du]] šķīdumiem: :[[dzīvsudraba (II) hlorīds|HgCl₂]] + , hlorīds|KCl]] :[[dzīvsudraba (I) hlorīds|Hg₂Cl_{, 2} veidojas [[dzīvsudraba (II) sulfāts|dzīvsudraba (II) sulf, draba (II) sulfāts|dzīvsudraba (II) sulfāta]] reakcijā ar [[kālij, ā ar [[kālija heksacianoferāts (II)|kālija heksacianoferātu (II)], s (II)|kālija heksacianoferātu (II)]]: :K₄Fe(CN)_{6, ub>SO₄]] + [[dzelzs (II) sulfāts|FeSO4]] == Īpašības , Īpašības == {{inde|Dzīvsudraba (II) cianīds ir stipri indīga viel, omplekso]] tetracianomerkurāta (II) jonu: :Hg(CN)₂ + 2, ojot kālija tetrajodomerkurātu (II): :Hg(CN)₂ + 4KI → , odas arī, karsējot dzīvsudraba (II) cianīdu kopā ar dzīvsudraba (, I) cianīdu kopā ar dzīvsudraba (II) hlorīdu: :Hg(CN)₂
• Kjeldāla metode: zstāts ar mazāk bīstamo [[vara (II) sulfāts|vara (II) sulfātu]] v, stamo [[vara (II) sulfāts|vara (II) sulfātu]] vai [[titāna dioksī
• Hidroksīdi: . No kreisās — [[dzelzs|dzelzs (III)]], [[varš|vara (II)]], [[koba, zs|dzelzs (III)]], [[varš|vara (II)]], [[kobalts|kobalta (II)]] u, vara (II)]], [[kobalts|kobalta (II)]] un [[cinks|cinka]] hidroksī, amonija]] un [[tallijs|tallija (I)]] hidroksīdus sauc par [[sārm
• Diabētiskā neiropātija: ojājumu un samazina [[Slāpekļa (II) oksīds|NO]] biopieejamību. =
• Svina nitrāts: {{infokaste+}} '''Svina (II) nitrāts''' ir neorganisks sav, ub>3})₂. Svina (II) nitrāts pēc izskata ir balts , vins|svinam]] (Pb) vai [[svina (II) oksīds|svina (II) oksīdam]] (, vai [[svina (II) oksīds|svina (II) oksīdam]] (PbO) reaģējot ar [, speriments, kurā izmanto svina (II) nitrātu, ir "zelta lietus". T, kas notiek, salejot kopā svina (II) nitrāta un [[kālija jodīds|kā
• Oglekļa suboksīds: ] vai tās esterus ar [[Fosfora (V) oksīds|fosfora pentoksīdu]]<r
• Hroma (VI) oksīds: skābekli un veidojot [[hroma (III) oksīds|hroma (III) oksīdu]]. , ot [[hroma (III) oksīds|hroma (III) oksīdu]]. Pie 435 °C sad
• 2017. gada UEFA Čempionu līgas fināls: Dinamo Zagreb]] |colspan=3|4–0 (V) |style="background:#C1E0FF"|2, ssia Dortmund]] |colspan=3|2–2 (V) |- |align=left|{{flaga|FRA}} , ympique"|Lyon]] |colspan=3|1–0 (V) |style="background:#C1E0FF"|3, |Legia Warsaw]] |colspan=3|3–3 (V) |- |align=left|{{flaga|ESP}} , la FC|Sevilla]] |colspan=3|3–1 (V) |style="background:#C1E0FF"|5, "|Sporting CP]] |colspan=3|2–1 (V) |- |align=left|{{flaga|CRO}} , } [[FC Porto|Porto]] |3–0 |2–0 (V) |1–0 (M) |style="background:#, li|Napoli]] |6–2 |3–1 (M) |3–1 (V) |- |align=left|{{flaga|ESP}} , Barcelona]] |3–0 |3–0 (M) |0–0 (V) |style="background:#C1E0FF"|C, es "Bayern"|Bayern]] |6–3 |2–1 (V) |4–2 {{piezīme|(pap.)|papildl, S Monaco FC|Monaco]] |4–1 |2–0 (V) |2–1 (M) |style="background:#, co Madrid]] |4–2 |3–0 (M) |1–2 (V) |} M — mājās; V — viesos ==
• Nitrāti: trāti veidojas arī, [[slāpekļa (IV) oksīds|slāpekļa (IV) oksīdam], [slāpekļa (IV) oksīds|slāpekļa (IV) oksīdam]] reaģējot ar [[karbo, es dod metāla oksīdu, slāpekļa (IV) oksīdu un skābekli: : 2[[vara, oksīdu un skābekli: : 2[[vara (II) nitrāts|Cu(NO₃)<su, /sub>)₂]] → 2[[vara (II) oksīds|CuO]] + 4NO<sub>2</sub, i veido brīvu metālu, slāpekļa (IV) oksīdu un skābekli: : 2[[sudr, arbība pamatojas uz [[slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīda]], [slāpekļa (II) oksīds|slāpekļa (II) oksīda]] atbrīvošanu gludās m
• Johans Bernulli (astronoms): px|Johans Bernulli]] '''Johans (III) Bernulli''' ({{val|de|Johann , ) Bernulli''' ({{val|de|Johann (III) Bernoulli}}, 1744-1807) bija , fiziķa un matemātiķa [[Johans (II) Bernulli|Johana (II) Bernulli, [[Johans (II) Bernulli|Johana (II) Bernulli]] ģimenē. Arī viņa v, enē. Arī viņa vectēvs [[Johans (I) Bernulli]] (1667—1748) bija m
• Mednieki sniegā: (ziemā)'' File:Pieter Bruegel (I) - The Return of the Herd (156
• Lārsa Lokes Rasmusena 3. kabinets: - | [[Attēls:Karsten Lauritzen (V).jpg|80px]] || '''[[Karstens L
• Pļāvēji: (ziemā)'' File:Pieter Bruegel (I) - The Return of the Herd (156
• Olimpiskie sportisti no Krievijas 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs: ign="left" |[[Mihails Koļada]] (V)<br/>[[Jevgēņija Medvedeva]] (
• 2016. gada UEFA Čempionu līgas fināls: atasaray"]] | colspan="3" |2–0 (V) |- | align="left" |{{flaga|SW, Malmes FF]] | colspan="3" |2–0 (V) | style="background:#C1E0FF" , -Germain"]] | colspan="3" |0–0 (V) | style="background:#C1E0FF" , FC Astana]] | colspan="3" |0–0 (V) |- | align="left" |{{flaga|UK, "Šahtar"]] | colspan="3" |4–3 (V) | style="background:#C1E0FF" , [[Benfica]] | colspan="3" |2–1 (V) |- | colspan="4" valign="top", ga|ITA}} [[AS Roma]] |4–0 |2–0 (V) |2–0 (M) | style="background:, SV Eindhoven]] |0–0 (8:7) |0–0 (V) |0–0 (M) |- | align="left" |{, }} [[VfL Wolfsburg]] |3–2 |0–2 (V) |3–0 (M) | style="background:, P}} [[FC Barcelona]] |3–2 |1–2 (V) |2–0 (M) |- | align="left" |{, nchester City F.C.]] |1–0 |0–0 (V) |1–0 (M) | style="background:, "Bayern"]] |2–2 |1–0 (M) |1–2 (V) |} == Spēle == {{Futbola spē
• Dimetilformamīds: tilamīna reakcijā ar [[oglekļa (II) oksīds|oglekļa (II) oksīdu]] , [[oglekļa (II) oksīds|oglekļa (II) oksīdu]] [[metanols|metanola]
• Elga Freiberga: i/ Elga Freiberga. In memoriam (I). - ''Punctum'', 2014. g. 1. s, i/ Elga Freiberga. In memoriam (II). - ''Punctum'', 2014. g. 1. s
• BRICS: , [[Krievija]] (R), [[Indija]] (I), [[Ķīna]] (C) un [[Dienvidāfr
• Hinhidrons: ējot]] hidrohinonu ar [[dzelzs (III) hlorīds|dzelzs (III) hlorīdu], [[dzelzs (III) hlorīds|dzelzs (III) hlorīdu]]. Reakcijā rodas 1,4
• 2018. gada UEFA Čempionu līgas fināls: im|1899 Hoffenheim]] |6–3 |2–1 (V) |4–2 (M) |- style="background, ia Dortmund]] |colspan="3"|3–1 (V) |style="background:#C1E0FF"|2, rtak Moscow]] |colspan="3"|1–1 (V) |- |align="left"|{{flagicon|E, bor|Maribor]] |colspan="3"|7–0 (V) |- |align="left"|{{flagicon|E, ham Hotspur]] |colspan="3"|1–3 (V) |style="background:#C1E0FF"|4, EL FC|APOEL]] |colspan="3"|6–0 (V) |style="background:#C1E0FF"|5, FC|Sevilla]] |colspan="3"|3–3 (V) |- |align="left"|{{flagicon|G, t-Germain]] |5–2 |3–1 (M) |2–1 (V) |style="background:#C1E0FF"|A, } [[FC Porto|Porto]] |5–0 |5–0 (V) |0–0 (M) |- |align="left"|{{f, ntus F.C.|Juventus]] |4–3 |3–0 (V) |1–3 (M) |style="background:#, ster City]] |5–1 |3–0 (M) |2–1 (V) |- |align="left"|{{flagicon|G, yern Munich|Bayern]] |4–3 |2–1 (V) |2–2 (M) |style="background:#, Roma|Roma]] |7–6 |5–2 (M) |2–4 (V) |} M — mājās; V — viesos ==
• Atomu spektroskopija: klis|skābekli]] vai [[Slāpekļa (I) oksīds|slāpekļa (I) oksīdu]]., [[Slāpekļa (I) oksīds|slāpekļa (I) oksīdu]].<ref name=brit /><re
• Atomu absorbcijas spektroskopija: ai skābekli, kā arī [[Slāpekļa (I) oksīds|slāpekļa (I) oksīdu]]., [[Slāpekļa (I) oksīds|slāpekļa (I) oksīdu]]. No vienas puses, tī
• Gijoms Fransuā de Lopitāls: ]] | pasniedzēji = [[Johans (I) Bernulli]] | studenti =, di viņu iepazīstināja [[Johans (I) Bernulli]] 1692. gadā, uzturē
• Īstenais valsts padomnieks: stā 10 gadus valsts padomnieka (V) pakāpē. == Cilvēki ar šo tit
• Nacionālā futbola akadēmija (futbola komanda): FFFF00| |title = 2012 g. (I) }} ||{{Football kit |pattern, 039E2A| |title = 2018 g. (I) }} |} == Sastāvs == : ''Atja
• Stefans II: other = }} '''Stefans II (III)''' ({{val|la|Stephanus II (II, III)''' ({{val|la|Stephanus II (III)}}, dzimis [[714. gads|714. ga
• Polisulfīdi: /sub>S₂]] + [[alvas (II) sulfīds|SnS]] → [[alvas (IV) , s (II) sulfīds|SnS]] → [[alvas (IV) sulfīds|SnS₂]] + N, + 11O₂ → 2[[dzelzs (III) oksīds|Fe₂O_{3<
• BTS: rk Jimin (Jimin), Kim Taehyung (V), Jeon Jungkook (Jungkook). Vi
• Indijas Tautas partija: An Alternative to the Congress (I)? |journal = Asian Survey |dat
• Jevgēņijs Kotomins: ts Stimulated by Their Motion. (I). General formalism. ''Phys. S, ts Stimulated by Their Motion. (II). Three Recombination Mechanis
• Kipa aparāts: | [[Sērūdeņradis]] | [[Dzelzs (II) sulfīds]] (pirīts) | Sālsskāb, H₂O |- | [[Slāpekļa (II) oksīds]] | [[Varš]] | [[Slāpe
• Karamelizētā raķešdegviela: labi — degviela ar 1% [[dzelzs (III) oksīds|dzelzs (III) oksīda]] , % [[dzelzs (III) oksīds|dzelzs (III) oksīda]] piedevu)]] '''Karame
• Transports Latvijā: r;"|5473 |- |Vietējie autoceļi (V) | style="text-align:center;"|
• Bruks Teilors: to Šveices matemātiķi [[Johans (I) Bernulli|Johanu (I) Bernulli], i [[Johans (I) Bernulli|Johanu (I) Bernulli]]. Arī Teilora slave
• Aerosols: od daļiņu kopējo koncentrāciju (V): <math>V= \pi/6 \int_0^\inft
• Amonija dihromāts: pāri paliek tumši zaļi [[hroma (III) oksīds|hroma (III) oksīda]] p, aļi [[hroma (III) oksīds|hroma (III) oksīda]] putekļi. Agrāk šo de, sub>7} + 14HCl → 2[[hroma (III) hlorīds|CrCl₃]] +
• FA Šiauliai: FFFF00| |title = 2010 g. (I) }} ||{{Football kit |pattern, FFFF00| |title = 2018 g. (I) }} |} == Sastāvs == : ''Atja
• Kircas klosteris: olume I-II, Cluj-Napoca, 2000, (I) p. 53-170 si (II) p.&nbs, a, 2000, (I) p. 53-170 si (II) p. 119-217. # Fabritius-
• Vērmaņi: s tirgotājs Kristiāns Heinrihs (I) Vērmans (1737—1813), kas 1763, —1843).]] * Kristiāns Heinrihs (I) (''Christian Heinrich''; 1737, 94—1865) ** Kristiāns Heinrihs (II) (''Christian Heinrich''; 1779, tsbesitzer)|Kristiāns Heinrihs (III)]] (''Christian Heinrich Freih, —1879) **** Kristiāns Heinrihs (V) (''Christian Heinrich''; 1849, nternehmer)|Kristiāns Heinrihs (IV)]] (''Christian Heinrich''; 18, lēns barons Kristiāns Heinrihs (III) fon Vērmans *** Johans Krist
• Anna Ģertrūde Vērmane: 794—1865) * Kristiāns Heinrihs (II) (''Christian Heinrich''; 1779
• Vanādija (V) oksīds: nosaukums = Vanādija (V) oksīds | attē, alls.png|200px]]<br />Vanādija (V) oksīda kristāliskā struktūra<, wder.jpg|150px]]<br />Vanādija (V) oksīda pulveris | cit, citi = }} '''Vanādija (V) oksīds''' (zināms arī kā '''v, oksīdiem, piemēram, [[vanādija (III) oksīds|vanādija trioksīdam]]:, b>O₅ par [[vanādija (IV) oksīds|VO₂]]: :SO
• Vanādija oksīdi: ādija oksīdi ir: * [[Vanādija (II) oksīds]] (vanādija monoksīds), ādija monoksīds); * [[Vanādija (III) oksīds]] (vanādija trioksīds), ādija trioksīds); * [[Vanādija (IV) oksīds]] (vanādija dioksīds);, nādija dioksīds); * [[Vanādija (V) oksīds]] (vanādija pentoksīds
• Niobija (V) oksīds: nosaukums = Niobija (V) oksīds | attē, citi = }} '''Niobija (V) oksīds''' (zināms arī kā '''n
• Tantala (V) oksīds: nosaukums = Tantala (V) oksīds | attē, citi = }} '''Tantala (V) oksīds''' (arī '''tantala pen
• Nanmadols: = kultūra | Criteria = (I)(iii)(iv)(vi) | ID =
• Kakodils: cetātam]] reaģējot ar [[arsēna (III) oksīds|arsēna (III) oksīdu]]., r [[arsēna (III) oksīds|arsēna (III) oksīdu]]. Reakcijā radās tumš
• Imeretijas Karaliste: ņmantnieks princis Konstantīns (I) (1815–1844), ķēniņa Dāvida II, ņmantnieks princis Konstantīns (II) (1844–1885), prinča Konstantī, 1844–1885), prinča Konstantīna (I) dēls * Troņmantnieks princis, 1885–1888), prinča Konstantīna (II) dēls * Troņmantnieks princis, Troņmantnieks princis Giorgijs (I) (1888–1932), prinča Mihaila d, Troņmantnieks princis Giorgijs (II) (1932–1972), prinča Giorgija , ) (1932–1972), prinča Giorgija (I) dēls, nebija mantinieku * Tr, ņmantnieks princis Konstantīns (III) (1898–1978), prinča Giorgija , ) (1898–1978), prinča Giorgija (I) jaunākais brālis (I) Pēc tr, Giorgija (I) jaunākais brālis (I) Pēc troņmantnieka prinča Ko, oņmantnieka prinča Konstantīna (III) nāves 1978. gadā izbeidzās šī, Troņmantnieks princis Iraklijs (I) (1978–2013) * Troņmantnieks , Troņmantnieks princis Iraklijs (II) (no 2017) <ref>[http://www.ro
• 2015. gada UEFA Čempionu līgas fināls: co Madrid]] | colspan="3" |0–1 (V) | style="background:#C1E0FF" , -Germain"]] | colspan="3" |2–3 (V) |- | align="left" |{{flaga|GR, ympiacos"]] | colspan="3" |0–1 (V) | style="background:#C1E0FF" , as "Ajax"]] | colspan="3" |2–0 (V) |- | align="left" |{{flaga|SW, Malmes FF]] | colspan="3" |2–0 (V) | style="background:#C1E0FF" , jas APOEL]] | colspan="3" |4–0 (V) |- | align="left" |{{flaga|ES, Dortmund]] |5–1 |2–1 (M) |3–0 (V) | style="background:#C1E0FF" , nchester City F.C.]] |3–1 |2–1 (V) |1–0 (M) |- | align="left" |{, FC|Monaco]] |1–0 |1–0 (M) |0–0 (V) | style="background:#C1E0FF" , es "Saint-Germain"]] |5–1 |3–1 (V) |2–0 (M) |- | align="left" |{, es "Real"]] |3–2 |2–1 (M) |1–1 (V) | style="background:#C1E0FF" , "Bayern"]] |5–3 |3–0 (M) |2–3 (V) |} M — mājās; V — viesos ==
• Gračanicas klosteris: chus.jpg Meister von Gracanica (I) 001.jpg Meister von Gracanica, 001.jpg Meister von Gracanica (II) 001.jpg </gallery> == Ārējās
• 2019. gada UEFA Čempionu līgas fināls: ernazionale]] |colspan="3"|1–2 (V) |style="background:#C1E0FF"|1, poli|Napoli]] |colspan="3"|0–1 (V) |- |style="text-align:left"|{, V Eindhoven]] |colspan="3"|2–2 (V) |style="background:#C1E0FF"|3, vena Zvezda]] |colspan="3"|0–2 (V) |- |style="text-align:left"|{, nt-Germain"]] |colspan="3"|1–2 (V) |- |style="text-align:left"|{, a|Barcelona]] |colspan="3"|1–1 (V) |style="background:#C1E0FF"|6, Borussia"]] |4–0 |3–0 (M) |1–0 (V) |style="background:#C1E0FF"|A, "Bayern"]] |3–1 |0–0 (M) |3–1 (V) |- |style="text-align:left"|{, ūtiem vārtiem}}) |1–0 (M) |3–4 (V) |style="background:#C1E0FF"|C, rto|Porto]] |6–1 |2–0 (M) |4–1 (V) |- |style="text-align:left"|{, ūtiem vārtiem}}) |0–1 (M) |3–2 (V) |style="background:#C1E0FF"|P, arcelona|Barcelona]] |4–3 |0–3 (V) |4–0 (M) |} M — mājās; V — vi
• Rūsa: t sastāv no hidratēta [[dzelzs (III) oksīds|dzelzs (III) oksīda]] , a [[dzelzs (III) oksīds|dzelzs (III) oksīda]] (Fe₂O<sub, n''H₂O) un [[dzelzs (III) oksohidroksīds|dzelzs (III) o, zs (III) oksohidroksīds|dzelzs (III) oksohidroksīda]] (FeO(OH) vai, e(OH)₃ jeb [[dzelzs (III) hidroksīds]]). Dzelzs korodēš