Pretsalipes vielas ir inertas, ūdenī nešķīstošas, cietas un sīki disperģētas vielas, ko pievieno dažādai pulverveida vai kristāliskai pārtikai (sausajiem pārtikas koncentrātiem, vārāmajai sālij, garšvielām, kaltētu dārzeņu un augļu pulveriem, kartupeļu pārslām, pūdercukuram, kakao pulverim u.c.), lai saistītu mitrumu un novērstu saskares laukuma palielināšanos starp sausās pārtikas daļiņām, samazinot to salipšanu un kavētu piciņu veidošanos uzglabāšanas laikā. Higroskopiskiem pulveriem salipšanas kavēšanai papildus pievieno arī virsmaktīvas vielas, kas adsorbējas uz to daļiņu virsmas, veidojot aizsargkārtiņu pret ūdeni.[1]

Pretsalipei izmanto daudz un dažādas vielas: kalcija karbonātu (E170), kalcija hidrogēnfosfātu (E341), mannītu (E421), celulozi (E460), taukskābju sāļus (E470), nātrija karbonātu (E500), magnija karbonātu (E504), magnija oksīdu (E530), nātrija heksacianoferātu(II) (E535), kālija heksacianoferātu(II) (E536), kalcija heksacianoferātu(II) (E538), silīcija dioksīdu (E551), kalcija silikātu (E552), magnija silikātu (E553), kālija alumīnija silikātu (E555), kalcija alumīnija silikātu (E556), bentonīnu (E558), alumīnija silikātu (E559), polidimetilsiloksānu (E900) un izomaltu (E951).[1]

  1. 1,0 1,1 Lilita Ozola. Pārtikas piedevas. Rīga : SIA „Neo”, 2003. 75.—76. lpp. ISBN 9984-9649-0-6.[novecojusi saite]