Floroglucīns
Floroglucīns (1,3,5-trihidroksibenzols, simetriskais trioksibenzols, С6Н3(ОН)3) pieder pie trīsvērtīgajiem fenoliem. Floroglucīns ir dzelteni plāksnīšveida kristāli ar saldu garšu. Ūdenī šķīst diezgan slikti, labi šķīst etanolā un ēterī.
| Floroglucīns | |
|---|---|
 | |
| Ķīmiskā formula | C6H6O3 |
| Molmasa | 126,11 g/mol |
| Kušanas temperatūra | 218-221 °C |
| Viršanas temperatūra | sadalās |
Floroglucīnam ir 2 izomēri — oksihidrohinons un pirogallols. Izomēri atšķiras ar hidroksilgrupu savstarpējo novietojumu molekulā.
Atrašanās dabā Labot
Floroglucīna atvasinājumi plaši sastopami dabā, piemēram, flavonos un antociānos.
Iegūšana Labot
Iegūst no 1,3,5-triaminobenzola hlorīda, kurš karsējot ūdens šķīdumā hidrolizējas. Tāpat hidrolizējas arī 2,4,6-triaminobenzoskābe, no kuras turklāt vēl atšķeļas CO2 un rodas floroglucīns. Floroglucīns veidojas arī, sakausējot benzol-1,3,5-trisulfoskābi ar sārmu.
Īpašības Labot
Floroglucīns veido kristālhidrātu ar 2 molekulām ūdens (kūst pie 113-116 °C). Floroglucīns ir reducētājs. Ar dzelzs(III) hlorīdu floroglucīns dod violetu krāsojumu.
Šķīdumos floroglucīns viegli veido tautomēro ketoformu un reaģē ketona veidā, piemēram, ar hidroksilamīnu veido trioksīmu.
Izmantošana Labot
Floroglucīnu izmanto analītiskajā ķīmijā. Nosakot ogļhidrātus - pentozes - floroglucīns dod nešķīstošas nogulsnes ar furfurolu, kas rodas, vārot pentozes sālsskābos šķīdumos. Floroglucīnu lieto arī, lai atklātu koksnes vielas (lignīnu), ar kurām tas dod ķiršsarkanu krāsojumu sālsskābes klātienē.
