Kakodils

arsēnorganisks savienojums

Kakodils (grieķu: kakos — 'slikts' + hylē — 'viela'), saukts arī par dikakodilu jeb tetrametildiarsīnu, ir indīgs, eļļains šķidrums ar ārkārtīgi pretīgu, ķiplokiem līdzīgu smaku. Kakodils pieder pie arsēnorganiskajiem savienojumiemarsīna jeb arsēnūdeņraža atvasinājumiem. Sausā gaisā tas pats no sevis aizdegas.

Kakodils

Kakodila struktūrformula

Kakodila molekulas modelis
Citi nosaukumi dikakodils, tetrametildiarsīns
CAS numurs 471-35-2
Ķīmiskā formula C4H12As2
Molmasa 209,983 g/mol
Kušanas temperatūra -5 °C
Viršanas temperatūra 163 °C

Par kakodilu mēdz dēvēt arī funkcionālo grupu vai brīvo radikāli (CH3)2As−.

Dikakodilu maisījumā ar kakodila oksīdu ((CH3)2As—O—As(CH3)2) pirmais ieguva franču ķīmiķis Luijs Klods Kadē de Gasikūrs (Louis Claude Cadet de Gassicourt) 1760. gadā, kālija acetātam reaģējot ar arsēna(III) oksīdu. Reakcijā radās tumši brūns šķidrums ar asu smaku, tā saucamais "Kadē kūpošais šķidrums". Šī bija pasaulē pirmā elementorganisko savienojumu iegūšanas metode.

Zviedru ķīmiķis Jenss Jākobs Bercēliuss pirmais nodēvēja dimetilarsinila radikāli par kakodilu.[1]

Vēlāk vācu ķīmiķis Roberts Bunzens ieguva no Kadē šķidruma dažādus citus arsēnorganiskos savienojumus.

Tīru kakodilu var iegūt, reaģējot dimetilarsīna hlorīdam (kakodila hlorīdam) ar dimetilarsēnūdeņradi:

As(CH3)2Cl + As(CH3)2H → As2(CH3)4 + HCl

Kakodils (dikakodils) veidojas arī, reducējot kakodila hlorīdu ar cinku:

2 (CH3)2AsCl + Zn → (CH3)2AsAs(CH3)2 + ZnCl2

Kakodila atvasinājumus agrāk izmantoja kā indīgās kaujas vielas, bet mūsdienās tos lieto par herbicīdiem.

  1. Berzelius, J. J. (1839). Jahresberichte über die Fortschritte der Physischen Wissenschaften 18: 487.