Kakodils
Kakodils (grieķu: kakos — 'slikts' + hylē — 'viela'), saukts arī par dikakodilu jeb tetrametildiarsīnu, ir indīgs, eļļains šķidrums ar ārkārtīgi pretīgu, ķiplokiem līdzīgu smaku. Kakodils pieder pie arsēnorganiskajiem savienojumiem — arsīna jeb arsēnūdeņraža atvasinājumiem. Sausā gaisā tas pats no sevis aizdegas.
| Kakodils | |
|---|---|
 Kakodila struktūrformula  Kakodila molekulas modelis | |
| Citi nosaukumi | dikakodils, tetrametildiarsīns |
| CAS numurs | 471-35-2 |
| Ķīmiskā formula | C4H12As2 |
| Molmasa | 209,983 g/mol |
| Kušanas temperatūra | -5 °C |
| Viršanas temperatūra | 163 °C |
Par kakodilu mēdz dēvēt arī funkcionālo grupu vai brīvo radikāli (CH3)2As−.
Kakodils un tā atvasinājumi ir ļoti toksiski, kā nonākot uz ādas, tā arī elpošanas ceļos vai gremošanas traktā. |
Vēsture
labot šo sadaļuDikakodilu maisījumā ar kakodila oksīdu ((CH3)2As—O—As(CH3)2) pirmais ieguva franču ķīmiķis Luijs Klods Kadē de Gasikūrs (Louis Claude Cadet de Gassicourt) 1760. gadā, kālija acetātam reaģējot ar arsēna(III) oksīdu. Reakcijā radās tumši brūns šķidrums ar asu smaku, tā saucamais "Kadē kūpošais šķidrums". Šī bija pasaulē pirmā elementorganisko savienojumu iegūšanas metode.
Zviedru ķīmiķis Jenss Jākobs Bercēliuss pirmais nodēvēja dimetilarsinila radikāli par kakodilu.[1]
Vēlāk vācu ķīmiķis Roberts Bunzens ieguva no Kadē šķidruma dažādus citus arsēnorganiskos savienojumus.
Iegūšana
labot šo sadaļuTīru kakodilu var iegūt, reaģējot dimetilarsīna hlorīdam (kakodila hlorīdam) ar dimetilarsēnūdeņradi:
- As(CH3)2Cl + As(CH3)2H → As2(CH3)4 + HCl
Kakodils (dikakodils) veidojas arī, reducējot kakodila hlorīdu ar cinku:
- 2 (CH3)2AsCl + Zn → (CH3)2AsAs(CH3)2 + ZnCl2
Izmantošana
labot šo sadaļuKakodila atvasinājumus agrāk izmantoja kā indīgās kaujas vielas, bet mūsdienās tos lieto par herbicīdiem.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Berzelius, J. J. (1839). Jahresberichte über die Fortschritte der Physischen Wissenschaften 18: 487.
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: kakodils |