Atvērt galveno izvēlni

Rodijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Rh un atomskaitli 45. Tas ir 9. grupas (agrāk VIII) elements. Rodijs ir smags cēlmetāls. Tam ir laba korozijas izturība. Rodiju iegūst no dažādu metālu rūdām, kur tas ir sastopams kā piemaisījums. Rodiju lieto galvenokārt sakausējumiem ar platīnu un pallādiju, lai uzlabotu to mehāniskās īpašības.

Rodijs
45


1
16
18
8
2
Rh

102,90550 g/mol

[Kr]4d85s1
Rh-TableImage.svg
Rhodium powder pressed melted.jpg    White-gold--rhodium-plated.jpg
Rodija pulveris, cilindrs no presēta rodija pulvera un kausēta rodija lodīte; ar rodiju pārklāts laulības gredzens
Oksidēšanas pakāpes +5, +4, +3, +2, +1, 0
Elektronegativitāte 2,28
Blīvums 12 410 kg/m3
Kušanas temperatūra 2237 K (1964 °C)
Viršanas temperatūra 3968 K (3695 °C)

Satura rādītājs

VēstureLabot

1803. gadā rodiju reizē ar pallādiju atklāja angļu ķīmiķis Viljams Haids Vollastons (William Hyde Wollaston). Elementa nosaukums ir radies no grieķu vārda ῥόδον (rhódon), kas nozīmē ‘roze’, jo tā sāļu šķīdumi ir rožaini sarkanā krāsā.

Atrašanās dabāLabot

Rodijs ir ļoti reti sastopams elements. Tā koncentrācija Zemes garozā ir aptuveni 0,2 daļiņas no miljarda. Tas vienmēr ir atrodams kopā ar platīna grupas elementiem.

IzotopiLabot

Dabā ir sastopams tikai viens rodija izotops: 103Rh.[1] Mākslīgi ir iegūti vēl 37 radioizotopi, kuru masas skaitlis ir no 89 līdz 126.

Fizikālās īpašībasLabot

Rodijs ir sudrabaini balts metāls. Tā kristāliskā struktūra ir malās centrēta kubiskā singonija.

Rodija atommasa ir 102,90550 g/mol, cietība pēc Mosa skalas ir 6, bet blīvums ir 12 410 kg/m³. Rodija kušanas temperatūra ir 1964 °C, bet viršanas temperatūra ir 3695 °C. Īpatnējā pretestība ir 43,3 nΩ·m (4,33×10-8 Ωm). Standarta elektrodpotenciāls (Rh/Rh+2) ir +0,6 V.

Ķīmiskās īpašībasLabot

Rodijam ir raksturīga augsta ķīmiskā stabilitāte. Sapresēts rodijs nešķīst skābēs, pat ne karaļūdenī. Sarkankvēlē tas oksidējas ar gaisā esošo skābekli, veidojot rodija (III) oksīdu (Rh2O3), kā arī šādā stāvoklī reaģē ar hloru, veidojot rodija (III) hlorīdu (RhCl3). Kausēts kālija hidrogēnsulfāts (KHSO4) reaģē ar rodiju, veidojot kālija rodija alaunu (KRh(SO4)2·12H2O).

AtsaucesLabot

  1. «Isotopes of the Element Rhodium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2014. gada 17. maijā.

Ārējās saitesLabot