Amerīcijs

ķīmiskais elements

Amerīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Am un atomskaitli 95. Tas ir aktinīdu saimes elements. Amerīcijs ir sudrabbalts, radioaktīvs metāls. To iegūst, bombardējot plutoniju ar neitroniem. Amerīciju lieto par radiācijas avotu dūmu detektoros. Savienojumos amerīcijam visvairāk mēdz būt oksidēšanas pakāpes +3 un +4 (mazāk izplatīta).

Amerīcijs
95
2
8
25
32
18
8
2
Am

[243] g/mol

[Rn]5f77s2
    
Amerīcija paraugs mikroskopā
Oksidēšanas pakāpes +2, +3, +4, +5, +6
Elektronegativitāte 1,3
Blīvums 12 000 kg/m3
Kušanas temperatūra 1449 K (1176 °C)
Viršanas temperatūra 2880 K (2607 °C)

Vēsture labot šo sadaļu

Amerīciju 1944. gada rudenī ieguva Kalifornijas Universitātes amerikāņu zinātnieki Glens T. Sīborgs (Glenn T. Seaborg), Leons O. Morgans (Leon O. Morgan), Ralfs A. Džeimss (Ralph A. James) un Alberts Giorso (Albert Ghiorso). Viņi ieguva izotopu amerīciju–141, ar neitroniem apstarojot plutoniju.

 

Kalifornijas zinātnieku atklājums tika paturēts noslēpumā, un atklātībā tas tika paziņots 1945. gada novembrī. Amerīcija nosaukums ir saistīts ar Ameriku. Lantanīdu saimē tieši paralēli tam atrodas eiropijs, kas ieguva nosaukumu no Eiropas.

Atrašanās dabā labot šo sadaļu

Amerīcijs dabā nav sastopams. Tas ir mākslīgi iegūts ķīmiskais elements.

Izotopi labot šo sadaļu

Amerīcijam ir 18 izotopi, no kuriem stabilākie ir Am-243 un Am-241 ar pussabrukšanas periodiem attiecīgi 7370 un 432,2 gadi.[1] Citu izotpu masas skaitlis ir no 230 līdz 249.[1]

Fizikālās īpašības labot šo sadaļu

Amerīcijs ir smags, sudrabbalts un ļoti mīksts metāls, kas ir sastopams divu veidu modifikācijās.

Amerīcija atommasa ir [243] g/mol, tā blīvums ir aptuveni 12 000 kg/m3. Amerīcija kušanas temperatūra ir 1176 °C, savukārt viršanas temperatūra ir 2607 °C. Standarta elektrodpotenciāls (Am/Am+3) ir –2,320 V.

Ķīmiskās īpašības labot šo sadaļu

Ķīmiskās īpašības ir līdzīgas plutonija īpašībām. Ir zināmi divi amerīcija oksīdi: amerīcija(III) oksīds (Am2O3) un amerīcija(IV) oksīds (AmO2). Praktiski izmanto galvenokārt tikai amerīcija(IV) oksīdu.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Isotopes of the Element Americium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2014. gada 21. maijā.

Ārējās saites labot šo sadaļu