Hinhidrons
ķīmisks savienojums
Hinhidrons ir hidrohinona un hinona īpatnējs savienojums — lādiņa pārneses komplekss. Hinhidrons ir violetmelna kristāliska viela (mirdzoši kristāli).[1]
| Hinhidrons | |
|---|---|
 Hinhidrona struktūrformula (pareizāk to rakstīt nevis ar saitēm starp skābekļa un ūdeņraža atomiem, bet ar vienu bultiņu starp abiem sešlocekļu cikliem)  Hinhidrona paraugs | |
| CAS numurs | 106-34-3 |
| Ķīmiskā formula | C6H4O2 · C6H6O2 |
| Molmasa | 218,21 g/mol |
| Blīvums | 1350 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 168 °C |
| Šķīdība ūdenī | 4 g/l pie 20 °C (disociē) |
Vēsture
labot šo sadaļuHinhidronu pirmais ieguva vācu ķīmiķis Frīdrihs Vēlers. Hinhidrons bija pirmais ķīmijas literatūrā aprakstītais molekulārais komplekss.
Iegūšana
labot šo sadaļuHinhidrons rodas, oksidējot hidrohinonu ar dzelzs(III) hlorīdu. Reakcijā rodas 1,4-benzohinons, kas iedarbojas kā elektronakceptorais komponents uz vēl neizreaģējušo hidrohinonu. Hidrohinons lādiņa pārneses kompleksā ir elektrondonorais komponents. Šādā kompleksā to veidojošās molekulas turas kopā galvenokārt elektrostatisko pievilkšanās spēku dēļ.[2]
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: hinhidrons |
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |