Hinhidrons

ķīmisks savienojums

Hinhidrons ir hidrohinona un hinona īpatnējs savienojums — lādiņa pārneses komplekss. Hinhidrons ir violetmelna kristāliska viela (mirdzoši kristāli).[1]

Hinhidrons

Hinhidrona struktūrformula
(pareizāk to rakstīt nevis ar saitēm starp skābekļa un ūdeņraža atomiem, bet ar vienu bultiņu starp abiem sešlocekļu cikliem)

Hinhidrona paraugs
CAS numurs 106-34-3
Ķīmiskā formula C6H4O2 · C6H6O2
Molmasa 218,21 g/mol
Blīvums 1350 kg/m3
Kušanas temperatūra 168 °C
Šķīdība ūdenī 4 g/l pie 20 °C (disociē)

Hinhidronu pirmais ieguva vācu ķīmiķis Frīdrihs Vēlers. Hinhidrons bija pirmais ķīmijas literatūrā aprakstītais molekulārais komplekss.

Hinhidrons rodas, oksidējot hidrohinonu ar dzelzs(III) hlorīdu. Reakcijā rodas 1,4-benzohinons, kas iedarbojas kā elektronakceptorais komponents uz vēl neizreaģējušo hidrohinonu. Hidrohinons lādiņa pārneses kompleksā ir elektrondonorais komponents. Šādā kompleksā to veidojošās molekulas turas kopā galvenokārt elektrostatisko pievilkšanās spēku dēļ.[2]

  1. Ojārs Neilands. Organiskā ķīmija. Rīga : Zvaigzne, 1977, 305. lpp.
  2. Ojārs Neilands. Organiskā ķīmija. Rīga : Zvaigzne, 1977, 520. lpp.