Fēlinga šķīdums

Fēlinga šķīdums ir reaģents, ko izmanto ogļhidrātu un ketonu funkcionālo grupu noteikšanai šķīdumā. Metodi 1849. gadā izstrādāja vācu ķīmiķis Hermanis Fēlings.

Fēlinga reakcija — pa kreisi negatīva, pa labi pozitīva (parauga sastāvā ir bijuši ogļhidrāti)

Iegūšana

Fēlinga reaģenta darbīgās sastāvdaļas bistartratokuprāta(II) anjona [Cu(C₄H₄O₆)₂]⁴⁻ bumbiņu un stienīšu modelis

Fēlinga šķīdumu iegūst, vienādās attiecībās sajaucot Fēlinga šķīdumu I un Fēlinga šķīdumu II. Fēlinga šķīdums I ir vara(II) sulfāta šķīdums, bet Fēlinga šķīdums II ir kālija nātrija tartrāta un stipra sārma (parasti nātrija hidroksīda) maisījums šķīdumā. Abus šos šķīdumus salejot kopā, Cu²⁺ joni saistās ar tartrāta joniem, veidojot komplekso bistartratokuprāta(II)⁴⁻ jonu.

Izmantošana

Karbonilgrupas saturošu vielu noteikšanai izmanto svaigi pagatavotu Fēlinga reaģentu. Sildot kopā ar analizējamo paraugu, rodas oranžsarkanas nogulsnes — vara(I) oksīds. Šo reakciju, ko sauc arī par Fēlinga reakciju, lieto reducējošo cukuru noteikšanai pārtikas produktos.^[1]

Atsauces

↑ 2. laboratorijas darbs. Eksperimenti ar dažādiem pārtikas produktiem^{[novecojusi saite]}. Latvijas Universitāte. Atjaunināts: 2015. gada 9. jūlijā.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fēlinga šķīdums

Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] 2. laboratorijas darbs. Eksperimenti ar dažādiem pārtikas produktiem^{[novecojusi saite]}. Latvijas Universitāte. Atjaunināts: 2015. gada 9. jūlijā.

[1]