Maksis Reiters
Maksis Reiters (īstajā vārdā Mārtiņš Reiters;[2] 1891. gada 24. aprīlī — 1950. gada 6. aprīlī) bija Sarkanās armijas virsnieks, Pirmā pasaules kara, Krievijas pilsoņu kara un Otrā pasaules kara dalībnieks. Ļeņina ordeņa kavalieris.
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Biogrāfija labot šo sadaļu
Dzimis Ventspils apriņķa Ziru pagasta “Meļķos” kalpa Andreja un Grietas Reiteru ģimenē.[2][3] 1906. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas Impērijas armijā.[1] 1910. gadā Reiters pabeidza Irkutskas karaskolu.[4] Pirmajā pasaules karā piedalījies karadarbībā Kaukāza frontē.[5] Sākumā komandējis rotu, tad bataljonu. Pēdējā dienesta vieta bija armijas štābs, kur Reiters bija virsnieks īpašiem uzdevumiem. Krievijas Impērijas armijā uzdienējies līdz pulkveža dienesta pakāpei.[1] Smagi slims viņš nokļuva vāciešu gūstā 1918. gada beigās. Nākamā gada pavasarī atbrīvots un atgriezies Padomju Krievijā, kur pārgājis lielinieku pusē.[5]
Krievijas pilsoņu karā karojis Ziemeļu frontē, kur ieņēma pulka adjutanta amatu. Vēlāk iecelts par pulka komandiera palīgu un pēc tam pulka komandiera amatā. 1920. gadā cīnījies Poļu—padomju karā. 1921. gada martā Reiters piedalījās Kronštates dumpja apspiešanā. Kā 97. pulka komandieris apbalvots ar savu pirmo Sarkanā Karoga ordeni.[6] No 1921. gada strēlnieku brigādes komandieris. Pēc tam bija 11. strēlnieku divīzijas komandiera palīgs.[1] 1922. gadā otrreiz apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni.[6] Reizē ar ordeni saņēmis Krievijas komunistisko (boļševiku) partijas biedra karti. No 1924. līdz 1929. gadam Reiters bija 2. Pieamūras strēlnieku divīzijas un vēlāk 30. strēlnieku divīzijas komandieris. 1929. gadā piedalījies kaujās uz Ķīnas-Austrumu dzelzceļa pret Ķīnas Republikas spēkiem. 1932. gadā Reiters tika iecelts par Sibīrijas kara apgabala 73. strēlnieku divīzijas komandieri. 1935. gada novembrī dienējis ģenerālštābā. No 1936. līdz 1939. gadam Reiters vadīja Kaujas apmācības pārvaldes 3. nodaļu Sarkanajā armijā. No 1940. gada janvāra Ziemeļkaukāza kara apgabala komandiera palīgs. No jūlija komandiera vietnieks.[1] Tajā pašā mēnesī paaugstināts par ģenerālleitnantu.
Karojis Otrajā pasaules karā. No 1941. gada augusta līdz decembrim Reiters bija Centrālās un Brjanskas frontes aizmugures komandiera vietnieks.[3] Pēc tam Reiters bijis komandieris vairākās Sarkanās armijas frontēs — Brjanskas (II) frontē (28.09.42 — 12.3.43), Rezerves (II) frontē (12.03.43 — 23.03.43), Kurskas frontē (23.03.43 — 27.03.43), Orlovas frontē (27.03.43 — 28.03.43) un Brjanskas (III) frontē (28.03.43 — 05.06.43).[7] Pēc tam no 1943. līdz 1945. gadam Reiters komandēja Dienvidurālu kara apgabalu.[3] Pēc atsevišķiem avotiem 1945. gadā bijis Latvijas PSR aizsardzības tautas komisārs, tomēr šāda amata pastāvēšana tiek apšaubīta.[2][8]
No 1946. gada janvāra līdz 1950. gadam augstāko virsnieku kvalifikācijas kursu "Vistrel" vadītājs.[9] Reiters dienesta laikā tika apbalvots ar Ļeņina ordeni, četriem Sarkanā Karoga ordeņiem, I šķiras Suvororva ordeni un citiem apbalvojumiem.[1] 1950. gada 6. martā, 58 gadu vecumā, aizgājis aizsaulē Maskavā.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Рейтер Макс Андреевич Arhivēts 2007. gada 7. novembrī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Latvijas Padomju enciklopēdija, 8. sējums. Rīga:Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1986.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 РЕЙТЕР, Макс Андреевич (krieviski)
- ↑ Иркутское военное училище Arhivēts 2010. gada 4. februārī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
- ↑ 5,0 5,1 Igors Vārpa. Latviešu karavīrs zem Krievijas Impērijas, Padomju Krievijas un PSRS karogiem. Nordik, 2006. ISBN 9984-792-11-0.
- ↑ 6,0 6,1 Сборник лиц, нагржденных орденом красного знамени (РСФСР) (krieviski)
- ↑ Командующие фронтами Красной Армии в период Великой Отечественной войны 1941-45 гг. Arhivēts 2009. gada 28. novembrī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
- ↑ Latvijas Avīze[novecojusi saite] Iespējams, par kandidātu uzskatīja arī ģenerālpulkvedi Maksi Reiteru, kurš Latvijas PSR Mazās enciklopēdijas 3. sējuma 148. lapā minēts kā LPSR aizsardzības tautas komisārs 1945. gadā. Šī informācija ir uzmanības vērta, jo šķirkļa autors bija agrākā 130. latviešu strēlnieku korpusa štāba priekšnieks, ģenerālmajors Pēteris Baumanis. Tomēr drīzāk minētais amats nemaz nav pastāvējis.
- ↑ Начальники курсов "Выстрел".[novecojusi saite] (krieviski)