Oglekļa monoksīds

ķīmisks savienojums

Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu[1] (1,25 kg/m³ pie 0°C, salīdzinot ar atmosfēras vidējo 1,2922 šajā pašā temperatūrā). CO pieder pie sāļus neradošajiem oksīdiem. Oglekļa monoksīds veidojas visu oglekli saturošo vielu nepilnīgas sadegšanas procesos. Oglekļa monoksīdu (sintēzes gāzes sastāvā) plaši lieto par metanola izejvielu. Tas arī ir viens no sintētiskās dīzeļdegvielas un benzīna ražošanas starpproduktiem (ražojot no akmeņoglēm). Oglekļa monoksīdu ģeneratorgāzes veidā agrāk lietoja par degvielu, ja nebija pieejami naftas produkti.

Oglekļa monoksīds

Oglekļa monoksīda struktūrformula un molekulas modelis
Citi nosaukumi oglekļa(II) oksīds, tvana gāze
CAS numurs 630-08-0
Ķīmiskā formula CO
Molmasa 28 g/mol
Blīvums 1,145 kg/m3
Kušanas temperatūra 68 K (-205 °C)
Viršanas temperatūra 81 K (-192 °C)
Šķīdība ūdenī 27,6 mg/l (25 °C)

Iegūšana labot šo sadaļu

CO var iegūt no oglekļa un skābekļa: sākotnēji ogleklis sadeg skābeklī un veidojas oglekļa dioksīds (reakcija ir eksotermiska):

C + O2 → CO2

Tad kvēlojošās ogles to reducē par oglekļa monoksīdu (reakcija ir endotermiska):

C + CO2 → 2CO

Toksikoloģija labot šo sadaļu

Saindēšanās ar oglekļa monoksīdu notiek pēc tāda paša mehānisma, kā ar zilskābi un cianīdiem. Oglekļa monoksīds veido ļoti stabilu kompleksu (karboksihemoglobīnu) ar asinīs esošo hemoglobīnu, tādējādi hemoglobīns zaudē spēju pārnest skābekli. Saindēšanās ar tvana gāzi notiek ugunsgrēku laikā; atrodoties noslēgtās telpās, kur darbojas iekšdedzes dzinēji (garāžās); nepareizi ekspluatējot autonomās apkures iekārtas (pārāk agri noslēdzot krāsnis vai darbinot gāzes apkures iekārtas nepietiekamas skābekļa padeves apstākļos). Latvijā no tvana gāzes ik gadu mirst ap 150 cilvēku.[2]

Saindējoties ar CO, vieglos gadījumos novērojamas galvassāpes, reibonis, nelaba dūša, vemšana, ādas piesārtums, paātrināta sirdsdarbība un paaugstināts asinsspiediens. Smagāk saindējoties, sākas miegainība, pēc tam samaņas zaudēšana, krampji, koma. Ja CO iedarbība turpinās, apstājas elpošana un sirdsdarbība, iestājas nāve. Pēc saindēšanās novēršanas bieži novērojamas smagas komplikācijas, kā smadzeņu asinsrites traucējumi, miokarda infarkts, redzes un dzirdes traucējumi.

Vieglas saindēšanās gadījumā cietušais nekavējoties jānogādā tīrā gaisā, var dot dzert stipru tēju vai kafiju, ostīt vati ar ožamo spirtu. Smagi saindējies cilvēks jāiznes tīrā gaisā (glābējiem jāuzmanās nesaindēties pašiem), jāatpogā apkaklīte un josta, jānodrošina miers un siltums. Nekavējoties jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība. Jādod skābekļa spilvens, bet tālākā ārstēšana veicama slimnīcā.

Telpās, kur darbojas sadegšanas apkures iekārtas, tiek ieteikts uzstādīt tvana gāzes detektorus.[3]

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu