Amonija nitrāts
Amonija nitrāts jeb amonija salpetris (NH4NO3) ir balta, kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī un ir higroskopiska. Amonija nitrāts kristalizējas rombisku kristālu veidā. Pazīstamas sešas amonija nitrāta kristālu modifikācijas, piecas no kurām ir stabilas parastajā spiedienā. Amonija nitrātam šķīstot ūdenī, novērojama stipra temperatūras pazemināšanās.
| Amonija nitrāts | |
|---|---|
 Amonija nitrāta kristāla uzbūve  Amonija nitrāta struktūrformula  Pulverveida amonija nitrāts | |
| Citi nosaukumi | amonija salpetris |
| CAS numurs | 6484-52-2 |
| Ķīmiskā formula | NH4NO3 |
| Molmasa | 80,04 g/mol |
| Blīvums | 1730 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 169 °C |
| Viršanas temperatūra | ~210 °C (sadalās) |
| Šķīdība ūdenī |
118 g/100 ml (0 °C) 150 g/100 ml (20 °C) 297 g/100 ml (40 °C) 410 g/100 ml (60 °C) 576 g/100 ml (80 °C) 1024 g/100 ml (100 °C) |
Vēsture
labot šo sadaļuAmonija nitrātu pirmais ieguvis vācu alķīmiķis Johans Rūdolfs Glaubers 1659. gadā.
Iegūšana
labot šo sadaļuAmonija nitrātu var iegūt, amonjakam reaģējot ar slāpekļskābi.
Īpašības
labot šo sadaļuKarsējot amonija nitrāts sadalās par ūdeni un dislāpekļa oksīdu:
- NH4NO3 → N2O↑ + 2H2O.
Atkarībā no reakcijas apstākļiem, amonija nitrāts vairāk vai mazāk sadalās arī saskaņā ar vienādojumu
- 5NH4NO3 → 4N2 + 9H2O + 2HNO3.
Radusies slāpekļskābe katalītiski paātrina sadalīšanās reakciju, tādēļ var notikt sprādziens. To var novērst, skābi neitralizējot (piemēram, ar amonjaku).
Izmantošana
labot šo sadaļuAmonija nitrātu plaši lieto kā minerālmēslus. Tas ir arī sprāgstvielu komponents. Lai arī tīru amonija nitrātu ir iespējams lietot kā sprāgstvielu, to šādiem mērķiem parasti sajauc ar oksidēties spējīgām vielām (Al pulveri, koka miltiem, mazgaistošiem naftas produktiem), jo amonija nitrātam sadaloties izdalās skābeklis. Šādas sprāgstvielas ir ļoti stabilas, un tām ir nepieciešams ļoti spēcīgs detonators. Lai novērstu amonija nitrāta minerālmēslu izmantošanu paštaisītu spridzekļu pagatavošanai, ieteikts tiem piejaukt dzelzs sulfātu.[1] Amonija nitrātu dažreiz lieto arī par cietās raķešdegvielas komponentu (kopā ar magniju). Šāda degviela ir mazāk efektīva nekā uz amonija perhlorātu bāzētā, taču ir mazāk toksiska.
Skatīt arī
labot šo sadaļuLiteratūra
labot šo sadaļu- Г. Реми. Курс неорганической химии. Том I. Москва, Издательство иностранной литературы, 1963, lpp. 660. (krieviski)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Fertilizer that fizzles in a homemade bomb could save lives around the world Arhivēts 2015. gada 6. septembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Amonija nitrāts.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |