Hroms
Hroms ir ķīmiskais elements ar simbolu Cr un atomskaitli 24. Tas ir pirmais 6. grupas elements. Hroms ir ciets un korozijas izturīgs metāls, kuru lieto dzelzs sakausējumu pārklāšanai (hromēšanai) un sakausējumiem (nerūsošais tērauds). Dabā hroms reti ir sastopams brīvā veidā, taču rūpnieciski hromu iegūst no hroma rūdām (galvenokārt hroma dzelzsrūdas). Savienojumos hromam var būt oksidēšanas pakāpes +2, +3, +4, +5 un +6. +4 un +5 ir mazizplatītas. Hroma(III) oksīds ir cieta, zaļa viela, kuru lieto par abrazīvu. Hroma (VI) savienojumi (hromskābe un tās sāļi — hromāti) relatīvi labi šķīst ūdenī un ir toksiski.
Hroms | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
Attīrīta hroma kristāli un 1 cm3 kubiņš; dabiski hroma kristāli | |||||||
Oksidēšanas pakāpes | −2, −1, +1, +2, +3, +4, +5, +6 | ||||||
Elektronegativitāte | 1,66 | ||||||
Blīvums | 7150 kg/m3 | ||||||
Kušanas temperatūra | 2180 K (1907 °C) | ||||||
Viršanas temperatūra | 2944 K (2671 °C) | ||||||
Īpatnējā pretestība | (20 °C) 1,25×10-7 Ω·m | ||||||
Skaņas ātrums | (20 °C) 5940 m/s |
Vēsture
labot šo sadaļuHromu 1797. gadā atklāja franču ārsts un ķīmiķis Luī Nikolā Voklēns (Louis-Nicolas Vauquelin), eksperimentējot ar svina hromātu PbCrO4,[1] bet pilnībā to izolēja tikai gadu vēlāk. Elementa nosaukums (chromium) ir cēlies no grieķu vārda chroma, kas nozīmē "krāsa".[2]
Iegūšana
labot šo sadaļuDabā hroms tīrā veidā nav atrodams. Nozīmīgākā metode, kā iegūst hromu, ir hroma oksīda Cr2O3 reducēšana ar alumīniju augstā temperatūrā:
- Cr2O3 + 2Al → Al2O3 + 2Cr
Hromīts ir nozīmīgākā rūda, no kuras iegūst hroma(III) oksīdu. Šo rūdu visvairāk iegūst Zimbabvē, Krievijā, Jaunzēlandē, Turcijā, Irānā, Albānijā, Somijā, Madagaskarā un Filipīnās.[2] Hromu var iegūt arī elektrolīzes rezultātā, kad elektriskā strāva tiek laista cauri hroma savienojumiem šķīdumos.
Izotopi
labot šo sadaļuDabiskais hroms sastāv no četriem izotopiem, no kuriem viens (hroms-50) ir ārkārtīgi vāji radioaktīvs (pussabrukšanas periods vismaz 1,3·1018 gadi). Visizplatītākais ir hroms-52 (83,789% no kopējā daudzuma dabā).[3] Hroms-53 ir 9,501% no visa kopējā hroma daudzuma dabā, hroms-54 — 2,365%, bet radioaktīvais hroms-50 — 4,345%.[3]
Sakausējumi
labot šo sadaļuIzplatītākie hroma sakausējumi ir nerūsošais tērauds (Cr 13-30%, C līdz 2,14%, pārējais Fe), hromels (Cr 9-10%, Co 1,0%, pārējais Ni) un nihroms (Ni 65-80%, Cr 15-30%).
Atsauces
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: hroms |
- ↑ «The Element Chromium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2012-02-21.
- ↑ 2,0 2,1 «Cr - Periodic Table of Elements» (angliski). Los Alamos National Laboratory. Skatīts: 2012-02-21.
- ↑ 3,0 3,1 «Isotopes of the Element Chromium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2012-02-21.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hroms.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |