Latvijas autoceļi

Latvijas autoceļi ir ceļi, kas paredzēti autotransporta kustībai Latvijas Republikas teritorijā. Latvijā 2015. gada 1. janvārī uzskaitīti 73 592 km autoceļu un ielu. Ceļu tīkla vidējais blīvums ir 1,139 km uz 1 km². Kopējais valsts autoceļu garums ir 20 081 km. Valsts autoceļu tīkla vidējais blīvums ir 0,312 km uz 1 km². Latvijas autoceļus pārrauga Latvijas Republikas Satiksmes ministrija un Valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Rīgas apvedceļš Ropažu novadā

Latvijas labāko ceļu un dzelzceļu karte 1930. gados. Ar nepārtrauktu melnu līniju iezīmētas tolaik bruģētās šosejas (Varšava-Daugavpils-Rēzekne-Pēterburga, Rīga-Jelgava-Šauļi-Kēnigsberga, Rīga-Sigulda-Cēsis-Smiltene-Pleskava). Tika bruģēta arī Rīgas-Bauskas šoseja.

Latvijas ceļu un dzelzceļu karte (1935).

Valsts autoceļu sadalījums

• Galvenie autoceļi (A);
• Reģionālie autoceļi (P);
• Vietējie autoceļi (V).

Eiropas nozīmes autoceļi Latvijā

• E22 — Holiheda — Līdsa — Amsterdama — Zasnica — Trelleborga — Norčēpinga — Ventspils — Rīga — Zilupe — Maskava — Kazaņa — Perma — Išima;
• E67 (Via Baltica) — Helsinki — Tallina — Ainaži — Rīga — Bauska — Panevēža — Kauņa — Varšava — Vroclava — Prāga;
• E77 — Pleskava — Rīga — Jelgava — Šauļi — Sovetska — Varšava — Krakova — Ružomberoka — Budapešta;
• E262 — Kauņa — Ukmerģe — Daugavpils — Rēzekne — Ostrova;
• E264 — Jehvi — Tartu — Valga — Valka — Valmiera — Inčukalns.

Latvijas autoceļu garums

Autoceļi	Ar melno segumu, km	Ar grants/šķembu segumu, km	Kopā, km
Valsts autoceļi
Galvenie autoceļi (A)	1676	-	1675
Reģionālie autoceļi (P)	4756	707	5463
Vietējie autoceļi (V)	3358	9326	12 684
Pašvaldību autoceļi
autoceļi	1434	28 034	29 468
ielas	5170	3389	8559
Citi ceļi
Meža ceļi	29	12 119	13 235
Māju ceļi	500	3000	3500
Kopā ceļi un ielas	16 436	53 634	71 157

Valsts autoceļu problēmas

2018. gadā "Latvijas Valsts ceļi" vadītājs Jānis Lange atzina. ka "ceļu un tiltu saimniecība ir saskaldīta — tie pieder valstij, pašvaldībām, uzņēmumiem. Nav nevienas institūcijas, kas kompleksi pārrauga šo saimniecību. [..] Latvijas ceļu tīkla blīvums atbilst Eiropas Savienības vidējam rādītājam. Problēma ir tā, ka demogrāfiskā situācija ir daudz sliktāka un iedzīvotāju uz vienu kvadrātkilometru ir stipri mazāk nekā ES. Vienam Latvijas iedzīvotājam jāuztur četrreiz lielāks ceļu tīkls nekā vidēji citās valstīs."

Attīstības plāns 2020. — 2040. gadam

2020. gadā "Latvijas valsts ceļi" paziņoja, ka līdz 2040. gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums bija prognozēts ap 5,9 miljardiem eiro. Pirmajā posmā no 2020. līdz 2030. gadam jāpārbūvē 178,9 kilometrus autoceļu (Rīgas apvedceļš, autoceļa A6 posms Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils un galveno autoceļu pārbūve no Rīgas uz Jūrmalu (A10), Siguldu (A2) un Jelgavu (A8), kam nepieciešami 984,6 miljoni eiro.

2021. gada jūnijā Latvijas valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam. "Latvijas valsts ceļi" paziņoja, ka uzsākta jauna autoceļa būvniecības izpēte gar Rail Baltica dzelzceļu no Vangažiem līdz Skultei. Satiksmes ministrija izstrādāja arī reģionālo ceļu tīkla attīstības plānu līdz 2027. gadam. Rīgas apvedceļa pārbūves izmaksas, ieskaitot apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu, bija aplēstas aptuveni 540 miljonus eiro.

“Stratēģijas 2040” prioritāte ir valsts galveno autoceļu pārbūve, kuru plānots realizēt trīs posmos:

• posms no 2020. līdz 2030. gadam — 194,3 km ātrgaitas autoceļu;
• posms no 2030. līdz 2035. gadam — 224,0 km ātrgaitas autoceļu;
• posms no 2035. līdz 2040. gadam — 637,5 km ātrgaitas autoceļu.

Ārējās saites

• Likums "Par autoceļiem" Likumi.lv
• Grozījumi likumā "Par autoceļiem" Likumi.lv
• Valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu saraksts Likumi.lv
• Latvijas Valsts ceļi