Jodūdeņražskābe
Jodūdeņražskābe ir jodūdeņraža (HI) šķīdums ūdenī. Tā ir ļoti stipra neorganiska vienvērtīga skābe (uzskatāma par stiprāko no "parastajām" skābekli nesaturošām skābēm). Svaigi pagatavota jodūdeņražskābe ir bezkrāsaina, ilgāk glabājot gaisa klātienē, kļūst brūngana, jo sadalās, veidojoties jodam. Jodūdeņražskābe ir šķidrums ar asu, ļoti skābu garšu; koncentrētiem šķīdumiem piemīt asa smaka. Karsējot no jodūdeņražskābes izdalās jodūdeņradis. Destilējot veidojas jodūdeņraža azeotropais maisījums ar ūdeni (57% jodūdeņražskābe), bet, šķīdinot jodūdeņradi ūdenī, iespējams sasniegt koncentrāciju 90%.
| Jodūdeņražskābe | |
|---|---|
| Citi nosaukumi | hidronija jodīds |
| CAS numurs | 10034-85-2 |
| Ķīmiskā formula | HI ūdenī (H2O) |
| Molmasa | 127,904 g/mol |
| Blīvums | (57% šķīdums) 1700 kg/m3 |
| Viršanas temperatūra | 127 °C (57% šķīdums) |
Jodūdeņražskābe ir kodīga viela, kas rada ādas iekaisumu! |
Iegūšana labot šo sadaļu
Jodūdeņražskābi laboratorijas apstākļos iegūst, hidrolizējot fosfora trijodīdu un uztverot iegūto jodūdeņradi traukā ar ūdeni[1]:
- PI3 + 3H2O → H3PO3 + 3HI
Lai veiktu šo reakciju, Virca kolbā, kam pievienota pilināmā piltuve, pagatavo joda suspensiju ūdenī. Virca kolbu savieno ar dzesējamu ūdens trauku, kur tiks ievadīta radusies HI gāze. Pagatavo sarkanā fosfora suspensiju ūdenī un uzmanīgi no dalāmās piltuves pievieno vienu pilienu šīs suspensijas joda un ūdens maisījumam. Nākamos pilienus pievieno tikai tad, kad beigusies enerģiskā reakcija. Ja fosforu pievieno pārāk strauji, var notikt eksplozija.
Īpašības labot šo sadaļu
Jodūdeņražskābe pamazām reaģē ar gaisa skābekli, veidojoties brīvam jodam, kas veido aduktu ar jodūdeņradi:
- 4HI + O2 → 2H2O + 2I2
- HI + I2 → HI3
Bez gaisa piekļuves jodūdeņražskābe istabas temperatūrā ir stabila pat gaismā, bet, piekļūstot skābeklim, gaisma paātrina jodūdeņražskābes sadalīšanos. Sadalīšanās sekas var novērst, pievienojot jodūdeņražskābei vara skaidiņas, kas saista izdalījušos jodu, veidojoties nešķīstošam vara (I) jodīdam CuI.
Jodūdeņražskābe viegli pievienojas alkēnu dubultsaitēm, veidojot jodalkānus.
Koncentrēta jodūdeņražskābe spēj šķīdināt sudrabu, izdaloties ūdeņradim, kaut arī sudrabs elektroķīmiskajā spriegumu rindā ir pa labi no ūdeņraža. Tas izskaidrojams ar kompleksā savienojuma H[AgI2] veidošanos.[2]
Izmantošana labot šo sadaļu
Izmanto par reducējošu aģentu dažādās reakcijās.
Lieto (kopā ar sarkano fosforu) metamfetamīna sintēzei no pseidoefedrīna. Šajā reakcijā vispirms rodas jodefedrīns, kas reducējas par metamfetamīnu.[3] Reakcija ir stereospecifiska, rodas tikai d-metamfetamīns. Nelegāli sintezējot metamfetamīnu, jodūdeņražskābe tiek ģenerēta uz vietas reakcijas vidē no sarkanā fosfora un joda.[4]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Карякин Ю. В., Ангелов И. И. Чистые химические вещества. Москва : Химия, 1974, 169. lpp. (krieviski)
- ↑ Г. Реми. Курс неорганической химии. Том I. Москва : Издательство иностранной литературы, 1963, 846. lpp. (krieviski)
- ↑ Skinner, Harry F. "Methamphetamine Synthesis via HI/Red Phosphorous Reduction of Ephedrine". Forensic Science International, 48 128-134 (1990)
- ↑ Skinner HF. "Identification and quantitation of hydriodic acid manufactured from iodine, red phosphorus and water". Journal of the Clandestine Laboratory Investigation Chemists Association 1995;5(4):12; Microgram 1995;28(11):349
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)