Hlorskābe

Hlorskābe (HClO₃) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +5. Hlorskābe pieder pie oksidējošām skābēm. Tīrā veidā nav pazīstama nestabilitātes dēļ, bet hlorskābes ūdens šķīdumi pieder pie stiprām skābēm. Hlorskābes maisījums ar slāpekļskābi ir karaļūdenim līdzīgs stiprs oksidētājs. Koncentrēts hlorskābes šķīdums ir dzeltenīgs, ar asu smaku kā slāpekļskābei, atšķaidītāki šķīdumi ir bezkrāsaini un bez smaržas. Hlorskābes sāļus sauc par hlorātiem.

Hlorskābe
Hlorskābes struktūrformula Hlorskābes molekulas modelis
Citi nosaukumi	ūdeņraža hlorāts, ūdeņraža trioksohlorāts(V)
CAS numurs	7790-93-4
Ķīmiskā formula	HClO3
Molmasa	84,46 g/mol
Blīvums	šķīdumam ap 1000 kg/m3
Šķīdība ūdenī	jaucas jebkurās attiecībās

Iegūšana

Hlorskābe ir termodinamiski nestabila viela un nav iegūstama tīrā veidā, jo disproporcionējas. 30% un atšķaidītāki auksti hlorskābes šķīdumi ir stabili; uzmanīgi ietvaicējot pazeminātā spiedienā, var iegūt līdz 40,1% HClO₃, kas atbilst sastāvam HClO₃·7H₂O. Ietvaicējot tālāk, šķīdums sāk sadalīties, izdaloties zaļai gāzei; sasniedzot koncentrāciju 51,8%, pēkšņi sākas enerģiska gāzu izdalīšanās. Stipri atšķaidītus hlorskābes šķīdumus var karsēt gandrīz līdz viršanai bez sadalīšanās.

Hlorskābi ērti iegūt, bārija hlorāta šķīdumam pielejot sērskābi, jo radies bārija sulfāts izkrīt nogulsnēs:

Ba(ClO₃)₂ + H₂SO₄ → 2HClO₃ + BaSO₄

Cita metode ir hlorapskābes karsēšana, rodoties hlorskābei un hlorūdeņradim:

3HClO → HClO₃ + 2HCl

Īpašības

Koncentrēti hlorskābes šķīdumi disproporcionējas par perhlorskābi, hloru un citiem savienojumiem:

8HClO₃ → 4HClO₄ + 2H₂O + 2Cl₂ + 3O₂

3HClO₃ → HClO₄ + H₂O + 2ClO₂

Hlorskābe ir stiprs oksidētājs, kura oksidējošās īpašības palielinās, pieaugot koncentrācijai un temperatūrai. Viegli reducējas līdz sālsskābei, piemēram, ar bromūdeņradi:

HClO₃ + 6HBr → 3Br₂ + 3H₂O + HCl

Vāji hlorskābes šķīdumi reducējas ar sērpaskābi līdz sālsskābei, bet, laižot sēra dioksīdu kopā ar gaisu cauri koncentrētākam hlorskābes šķīdumam, rodas hlora dioksīds un sērskābe:

2HClO₃ + SO₂ → 2ClO₂ + H₂SO₄

40% hlorskābē papīrs uzliesmo.

Izmantošana

Hlorskābes sāļi — hlorāti — ir spēcīgi oksidētāji. Lielāka nozīme ir nātrija, kālija, kalcija un magnija hlorātiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hlorskābe.