Cinka hlorīds

Cinka hlorīds (ZnCl₂) ir balta, kristāliska, ūdenī ļoti labi šķīstoša viela. Tas ir cinka un hlora binārais savienojums, kas uzskatāms par sālsskābes cinka sāli. Cinka hlorīdam ir nepatīkama metāliska garša un tas kairina ādu un gļotādas. Pazīstami arī bāziskie cinka hlorīdi, piemēram, Zn(OH)Cl.

Cinka hlorīds
Cinka hlorīda kristālrežģis Cinka hlorīda kristāli
Citi nosaukumi	cinka(II) hlorīds, cinka dihlorīds
CAS numurs	7646-85-7
Ķīmiskā formula	ZnCl2
Molmasa	136,315 g/mol
Blīvums	2907 kg/m3
Kušanas temperatūra	292 °C
Viršanas temperatūra	756 °C
Šķīdība ūdenī	432 g/100 ml (25 °C)

Iegūšana

Cinka hlorīdu iegūst, šķīdinot sālsskābē cinka skaidiņas, cinka oksīdu vai cinka sulfīdu (cinkmāni).

Zn + 2 HCl → ZnCl₂ + H₂

Tīrāku vielu iegūst, izmantojot metālisko cinku, jo tad iegūtais cinka hlorīds ir piesārņots galvenokārt tikai ar dzelzi. Dzelzi atdala, nogulsnējot dzelzs(III) hidroksīda veidā, pievienojot šķīdumam cinka oksīdu. Ietvaicējot šķīdumu, kas satur sālsskābes pārākumu, iegūst baltu pulverveida produktu, kuru var izkausēt un iegūt porcelānam līdzīgu cietu, puscaurspīdīgu masu. Lai iegūtu pavisam tīru cinka hlorīdu, to pārkristalizē no karsta dioksāna.

Īpašības

Cinka hlorīds ir ļoti higroskopiska viela, kas gaisā glabājot izplūst. Koncentrētiem cinka hlorīda šķīdumiem ir skāba reakcija; šķīstot izdalās liels siltuma daudzums. Tas šķīst arī etanolā, glicerīnā, acetonā, anilīnā, piridīnā. Par spīti cinka hlorīda lielajam higroskopiskumam, virs 28 °C tas kristalizējas no šķīdumiem bezūdens formā; zemākās temperatūrās veido dažādus kristālhidrātus.

Izkausēts cinka hlorīds samērā labi vada elektrisko strāvu.

Cinka hlorīds viegli veido dubultsāļus, it sevišķi ar sārmu un sārmzemju metāliem; tiem mēdz būt sastāvs Me₂[ZnCl₄] (kur Me — vienvērtīgs metāls) un tos var uzskatīt par kompleksajiem savienojumiem — tetrahlorocinkātiem.

Izmantošana

Koncentrēts cinka hlorīda šķīdums šķīdina celulozi, tādēļ to izmanto pergamentam līdzīga papīra un fibras ražošanā. Lieto arī koksnes piesūcināšanai.

Lielās tieksmes uz ūdeni dēļ cinka hlorīdu lieto ūdens atdalīšanai no organiskām vielām (kondensācijas reakciju veikšanai). Lieto arī organisko krāsvielu ražošanai (tās bieži izgatavo kā dubultsāļus ar cinka hlorīdu), kā arī preparatīvajā organiskajā ķīmijā.

Ar cinka hlorīdu var kodināt metālus; to izmanto metālu lodēšanā (cinka hlorīda šķīdumu sālsskābē, kam pievienots salmiaks, sauc par "lodēšanas skābi"). Šādā šķīdumā ir amonija tetrahlorocinkāts (NH₄)₂[ZnCl₄], ko sauc arī par "lodēšanas sāli". Šāda iedarbība izskaidrojama ar cinka hlorīda spēju šķīdināt metālu oksīdus, veidojoties kompleksajiem savienojumiem.