Kadmijs

Kadmijs
48	; ; 2; 18; 18; 8; 2
	Cd; 112,411 g/mol
	[Kr]4d105s2
	; Tīra kristāliska kadmija paraugs un gaisā oksidējies kadmijs
Oksidēšanas pakāpes	+2
Elektronegativitāte	1,69
Blīvums	8650 kg/m3
Kušanas temperatūra	594,22 K (321,07 °C)
Viršanas temperatūra	1040 K (767 °C)

Kadmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cd un atomskaitli 48. Kadmijs ir samērā mīksts, toksisks metāls. Savienojumos kadmijam parasti ir oksidēšanas pakāpe +2.

VēstureLabot

Kadmiju 1817. gadā atklāja vācu ķīmiķi Frīdrihs Štromeiers un Karls Samuels Leberehts Hermans (Karl Samuel Leberecht Hermann), eksperimentējot ar cinka savienojumiem un konstatējot, ka baltajam cinka oksīdam parādījusies dzeltena nokrāsa.

Elementa nosaukums ir radies no kalamīna (latīņu: cadmia) nosaukuma, kas ir cinka oksīds ar nelielu dzelzs(III) oksīda Fe₂O₃ piejaukumu.

Atrašanās dabāLabot

Zemes garozā kadmijs vidēji ir aptuveni 130 mg uz tonnu. Kadmijs ir atrodams tādos minerālos kā grinokītā (CdS), otavītā (CdCO₃), monteponītā (CdO), kadmoselītā (CdSe) un ksantohroīdā (CdS(H₂O)_х). Kadmijs ir atrodams arī cinka, svina un vara saturošos minerālos, toties tajos tā koncentrācija ir stipri mazāka.

Dabā nav sastopamas kadmija rūdas. Kadmijs galvenokārt ir sastopamas kā piemaisījums cinka rūdām.

IzotopiLabot

Dabā ir sastopami trīs stabili kadmija izotopi un pieci radioaktīvi izotopi. Visizplatītākais ir radioaktīvais kadmijs-114 (28,73% no kopējā kadmija daudzuma),^[1] kura pussabrukšanas periods ir >2,1×10¹⁸ gadi. Nākamie trīs izplatītākie ir visi stabilie izotopi: kadmijs-112 (24,13%), kadmijs-111 (12,80%) un kadmijs-110 (12,49%).^[1] Visretāk sastopami ir radioaktīvie izotopi kadmijs-113 (12,22%), kadmijs-116 (7,49%), kadmijs-106 (1,25%) un kadmijs-108 (0,89%).^[1]

Kopumā ir sintezēti izotopi, kuru atommasa ir no 95 līdz 133.

Bioloģiskā nozīmeLabot

Kadmijs aizstāj cinku daudzās organisma dabiskajās reakcijās, tāpēc tās vairs nevar norisināties pareizi. Turklāt šis bīstamais ķīmiskais elements uzkrājas nierēs.

IzmantošanaLabot

Kadmija sulfīdu CdS dažreiz lieto par dzelteno pigmentu. Lielāko daļu pasaulē saražotā kadmija izmanto atkārtoti uzlādējamo niķeļa-kadmija bateriju (akumulatoru) izgatavošanā.^[2] Šo ķīmisko elementu arvien vairāk lieto saules bateriju ražošanā. Savienojumā ar telūru kadmijs spēj daudz efektīvāk nekā tradicionālais silīcijs pārvērst saules enerģiju elektrībā.

AtsaucesLabot

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 «Isotopes of the Element Cadmium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2013. gada 11. septembrī.
↑ «Cadmium (Cd)» (angliski). Lenntech. Skatīts: 2013. gada 11. septembrī.