Kadmijs
Kadmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cd un atomskaitli 48. Kadmijs ir samērā mīksts, toksisks metāls. Savienojumos kadmijam parasti ir oksidēšanas pakāpe +2.
Kadmijs | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
![]() ![]() Tīra kristāliska kadmija paraugs un gaisā oksidējies kadmijs | |||||||
Oksidēšanas pakāpes | +2 | ||||||
Elektronegativitāte | 1,69 | ||||||
Blīvums | 8650 kg/m3 | ||||||
Kušanas temperatūra | 594,22 K (321,07 °C) | ||||||
Viršanas temperatūra | 1040 K (767 °C) |
Vēsture labot šo sadaļu
Kadmiju 1817. gadā atklāja vācu ķīmiķi Frīdrihs Štromeiers un Karls Samuels Leberehts Hermans (Karl Samuel Leberecht Hermann), eksperimentējot ar cinka savienojumiem un konstatējot, ka baltajam cinka oksīdam parādījusies dzeltena nokrāsa.
Elementa nosaukums ir radies no kalamīna (latīņu: cadmia) nosaukuma, kas ir cinka oksīds ar nelielu dzelzs(III) oksīda Fe2O3 piejaukumu.
Atrašanās dabā labot šo sadaļu
Zemes garozā kadmijs vidēji ir aptuveni 130 mg uz tonnu. Kadmijs ir atrodams tādos minerālos kā grinokītā (CdS), otavītā (CdCO3), monteponītā (CdO), kadmoselītā (CdSe) un ksantohroīdā (CdS(H2O)х). Kadmijs ir atrodams arī cinka, svina un vara saturošos minerālos, toties tajos tā koncentrācija ir stipri mazāka.
Dabā nav sastopamas kadmija rūdas. Kadmijs galvenokārt ir sastopamas kā piemaisījums cinka rūdām.
Izotopi labot šo sadaļu
Dabā ir sastopami trīs stabili kadmija izotopi un pieci radioaktīvi izotopi. Visizplatītākais ir radioaktīvais kadmijs-114 (28,73% no kopējā kadmija daudzuma),[1] kura pussabrukšanas periods ir >2,1×1018 gadi. Nākamie trīs izplatītākie ir visi stabilie izotopi: kadmijs-112 (24,13%), kadmijs-111 (12,80%) un kadmijs-110 (12,49%).[1] Visretāk sastopami ir radioaktīvie izotopi kadmijs-113 (12,22%), kadmijs-116 (7,49%), kadmijs-106 (1,25%) un kadmijs-108 (0,89%).[1]
Kopumā ir sintezēti izotopi, kuru atommasa ir no 95 līdz 133.
Bioloģiskā nozīme labot šo sadaļu
Kadmijs aizstāj cinku daudzās organisma dabiskajās reakcijās, tāpēc tās vairs nevar norisināties pareizi. Turklāt šis bīstamais ķīmiskais elements uzkrājas nierēs.
Kadmijs un tā šķīstošie savienojumi ir indīgi un var izraisīt vēzi. |
Izmantošana labot šo sadaļu
Kadmija sulfīdu CdS dažreiz lieto par dzelteno pigmentu. Lielāko daļu pasaulē saražotā kadmija izmanto atkārtoti uzlādējamo niķeļa-kadmija bateriju (akumulatoru) izgatavošanā.[2] Šo ķīmisko elementu arvien vairāk lieto saules bateriju ražošanā. Savienojumā ar telūru kadmijs spēj daudz efektīvāk nekā tradicionālais silīcijs pārvērst saules enerģiju elektrībā.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Isotopes of the Element Cadmium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2013. gada 11. septembrī.
- ↑ «Cadmium (Cd)» (angliski). Lenntech. Skatīts: 2013. gada 11. septembrī.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kadmijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |