Transports Latvijā
Transporta infrastruktūra Latvijā sevī ietver autoceļus, dzelzceļus, lidostas, lidlaukus, ūdensceļus un ar tiem saistītās ostas vai piestātnes, kā arī cauruļvadu sistēmas.
Ceļu sistēma
labot šo sadaļuCeļu satiksmes noteikumi paredz, ka transportlīdzekļiem, kas pārvietojas pa Latvijas ceļiem, arī diennakts gaišajā laikā jābrauc ar iedegtiem dienas gaitas, tuvās gaismas vai priekšējiem miglas lukturiem.[1]
Autoceļi
labot šo sadaļu| Numurs | E ceļš | Virziens | Garums (km) |
|---|---|---|---|
| A1 | E67 | Rīga - Ainaži (Igaunijas robeža) | 101 |
| A2 | E77 | Rīga - Sigulda - Veclaicene (Igaunijas robeža) | 196 |
| A3 | E264 | Inčukalns - Valmiera - Valka (Igaunijas robeža) | 101 |
| A4 | E67 E77 | Rīgas apvedceļš (Baltezers - Saulkalne) | 20 |
| A5 | E67 E77 | Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte) | 40 |
| A6 | E22 E262 | Rīga - Daugavpils - Krāslava - Pāternieki (Baltkrievijas robeža) | 307 |
| A7 | E67 | Rīga - Bauska - Grenctāle (Lietuvas robeža) | 85 |
| A8 | E77 | Rīga - Jelgava - Meitene (Lietuvas robeža) | 76 |
| A9 | Rīga - Skulte - Liepāja | 199 | |
| A10 | E22 | Rīga - Ventspils | 190 |
| A11 | Liepāja - Rucava (Lietuvas robeža) | 57 | |
| A12 | E22 E262 | Jēkabpils - Rēzekne - Ludza - Terehova (Krievijas robeža) | 166 |
| A13 | E262 | Grebņeva (Krievijas robeža) - Rēzekne - Daugavpils - Medumi (Lietuvas robeža) | 163 |
| A14 | E262 | Daugavpils apvedceļš (Tilti - Kalkūne) | 15 |
| A15 | E262 | Rēzeknes apvedceļš | 7 |
Latvijas autoceļu sistēmas garums
labot šo sadaļu| Autoceļi | Ar melno segumu,
km |
Ar grants/šķembu segumu,
km |
Kopā,
km |
|---|---|---|---|
| Valsts autoceļi | |||
| Galvenie autoceļi (A) | 1675 | - | 1675 |
| Reģionālie autoceļi (P) | 4517 | 956 | 5473 |
| Vietējie autoceļi (V) | 2790 | 10 274 | 13 064 |
| Pašvaldību autoceļi | |||
| Autoceļi | 1102 | 29 337 | 30 439 |
| Ielas | 4573 | 3466 | 8039 |
| Citi ceļi | |||
| Meža ceļi | 24 | 8396 | 8420 |
| Māju ceļi | 500 | 3000 | 3500 |
| Kopā ceļi un ielas | 15 100 | 55 729 | 70 610 |
Dzelzceļi
labot šo sadaļuLatvijas dzelzceļš ir valsts īpašumā esoša dzelzceļa kompānija Latvijā. Tās meitas uzņēmumi veic pasažieru pakalpojumus, kā arī pārvadā lielu daudzumu kravas, kravas vilcieni darbojas visā pašreizējā pasažieru tīklā, vairākas līnijas pašlaik ir slēgtas pasažieru pārvadājumiem.
Starp Gulbeni un Alūksni ir ekspluatācijā esošs (dienā kursē 2 vilcienu pāri) šaursliežu dzelzceļš, kura garums ir 33 km.[2]
Dzelzceļu garums Latvijā
labot šo sadaļuPlatsliežu (1 520 mm platuma) - 2 314 km (no tiem elektrificēti 270 km)
Šaursliežu (750 mm platuma) - 33 km (2002)
Kopā: 2 347 km
-
-
Elektrovilciens ER2T-7113
Lielupes dzelzceļa stacijā -
Pasažieru vilciens
labot šo sadaļuPasažieru vilciens ir VAS "Latvijas dzelzceļš" meitas kompānija un vienīgā pasažieru pa dzelzceļu pārvadāšanas kompānija Latvijā.
Iekšzemes pasažieru līnijas
labot šo sadaļu- Torņakalns – Tukums II
- Riga – Jelgava
- Jelgava – Liepāja
- Riga – Daugavpils
- Rēzekne – Zilupe
- Rīga – Lugaži
- Zemitāni – Skulte
- Pļaviņas – Gulbene
Dzelzceļa satiksme ar kaimiņvalstīm
labot šo sadaļu- Krievija - satiksme nodrošināta
- Lietuva - satiksme nodrošināta
- Baltkrievija - satiksme nodrošināta
- Igaunija - satiksme nodrošināta
Lidostas
labot šo sadaļuStarptautiskā lidosta "Rīga" ir galvenā un vienīgā lielā Latvijas lidosta, kas gadā pārvadā aptuveni 5 miljonus pasažieru (2017. gadā pat nedaudz vairāk par 6 miljoniem).[3] Tā ir lielākā lidosta Baltijas valstīs un nodrošina tiešos lidojumus uz vairāk nekā 80 galamērķiem 30 valstīs, ieskaitot tiešo transatlantisko lidojumu uz Ņujorkas Džona Kenedija starptautisko lidostu.[4] Tā ir arī airBaltic galvenais centrs. Lidostas atrodas arī Ventspilī, Liepājā, Jūrmalā (Tukumā).
Lidlauki
labot šo sadaļu2003. gadā Latvijā bija 51 lidlauks, 27 no tiem ar cieto segumu.
-
-
Lidostas "Jūrmala" pasažieru terminālis 2014. gadā -
.jpg)
Ostas
labot šo sadaļuVentspils osta ir noslogotākā osta Baltijas valstīs. Galvenās ostas atrodas Rīgā (Rīgas brīvosta un Rīgas Pasažieru termināls), Ventspilī (Ventspils brīvosta) un Liepājā (Liepājas osta). Lielākā daļa no tām tiek izmantota tranzīta satiksmei, puse no kravas ir jēlnafta un naftas produkti.[5]
Latvijā ir arī septiņas mazākas nozīmes ostas, kuras atrodas Skultē, Salacgrīvā, Mērsragā, Rojā, Pāvilostā, Engurē un Lielupē. Šīs ostas lielāko tiesu tiek izmantotas zvejniecībā un kokmateriālu pārvadājumiem. Mazākās nozīmes ostas veido 2% no Latvijas ostu pārkrauto kravu apjoma.[6]
-
-
-
Rojas osta 1999. gadā
Ūdensceļi
labot šo sadaļu300 km (pastāvīgi kuģojami).
Cauruļvadi
labot šo sadaļuNaftas 412 km; naftas produktu 421 km; dabasgāzes 1,097 km (2003).
Tirdzniecības flote
labot šo sadaļu11 kuģi (ar tonnāžu 1 000 vai vairāk bruto reģistra tonnas (GRT)) kopā pavisam 53 153 GRT/37 414 tonnu pilno kravnesību jeb dedveitu[7] (DWT), ieskaitot dažus ārvalstu īpašumā esošus kuģus, kas šeit reģistrēti kā peldoši zem Latvijas karoga:
- Vācijas īpašumā -1;
- Grieķijas īpašumā -1;
- Ukrainas īpašumā -1 (2002).
Kuģi pēc veida
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Ceļu satiksmes noteikumi». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2018-11-03.
- ↑ «Bānītis». www.banitis.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-11-05. Skatīts: 2018-11-03.
- ↑ «Lidosta “Rīga” gadu noslēdz ar ievērojamu pasažieru un kravu apjoma pieaugumu | Riga International Airport». www.riga-airport.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-01-29. Skatīts: 2018-11-03.
- ↑ «LĒTAS AVIOBIĻETES - AVIOKASES.LV». www.aviokases.lv. Skatīts: 2018-11-03.
- ↑ Latvia, World Bank
- ↑ «Loģistikas infrastruktūra Latvijā | Ursus Forwarding». ursus.lv. Skatīts: 2021-01-27.
- ↑ «Akadēmiskā terminu datubāze - dedveits - dedveits». termini.lza.lv. Skatīts: 2018-11-03.
- ↑ «Akadēmiskā terminu datubāze - rolkeris - rolkeris». termini.lza.lv. Skatīts: 2018-11-03.
- ↑ «vārds Mazā kabotāža | definīcija Latviski valodā - Oxford Living Dictionaries». Oxford Dictionaries | Latviski. Skatīts: 2018-11-03.[novecojusi saite]