Slāpekļpaskābe

ķīmisks savienojums

Slāpekļpaskābe (HNO2) ir vāja neorganiska vienvērtīga skābe, kas pastāv tikai atšķaidītos ūdens šķīdumos, kā arī gāzes fāzē. Slāpekļpaskābes šķīdumi ir vāji gaišzilā krāsā. Slāpekļpaskābes sāļus sauc par nitrītiem. Nitrīti ir samērā stabilas, visai toksiskas vielas. Slāpekļpaskābei turklāt piemīt mutagēnas īpašības, jo tā iedarbojas uz organisko savienojumu aminogrupām.

Slāpekļpaskābe

Slāpekļpaskābes struktūrformula

Slāpekļpaskābes šķīdums vārglāzē
Citi nosaukumi ūdeņraža dioksonitrāts(III), ūdeņraža nitrīts
CAS numurs 7782-77-6
Ķīmiskā formula HNO2
Molmasa 47,013 g/mol
Blīvums šķīdumiem ap 1000 kg/m3
Šķīdība ūdenī jaucas jebkurās attiecībās, kamēr nesāk sadalīties

Molekulas uzbūve labot šo sadaļu

Gāzveida fāzē slāpekļpaskābe pastāv planāru molekulu veidā. Šīm molekulām raksturīga cis-trans izomērija. Istabas temperatūrā dominējošā ir trans forma.

 
 
 
trans formas struktūrformula ar starpatomu
attālumiem un leņķiem saskaņā ar
rotācijas spektru
trans formas molekulas modelis
cis formas molekulas modelis

Iegūšana labot šo sadaļu

Rodas, šķīdinot ūdenī slāpekļa(III) oksīdu:

N2O3 + H2O → 2HNO2

Ja slāpekļpaskābe ir nepieciešama kā reaģents, to var iegūt tieši reakcijas vidē, iedarbojoties uz nātrija nitrītu ar stiprām neorganiskām skābēm[1]:

NaNO2 + HCl → HNO2 + NaCl

Īpašības labot šo sadaļu

Slāpekļpaskābe ir stabila tikai vēsos, ļoti atšķaidītos ūdens šķīdumos, citos apstākļos tā sadalās par slāpekļa(IV) oksīdu, slāpekļa(II) oksīdu un ūdeni:

2HNO2 → NO2 + NO + H2O

NO2 savukārt disproporcionējas par slāpekļpaskābi un slāpekļskābi[2]:

2NO2 + H2O → HNO3 + HNO2

Tādējādi siltos vai koncentrētos šķīdumos no slāpekļpaskābes rodas slāpekļskābe, ūdens un NO:

3HNO2 → HNO3 + 2NO + H2O

Ja slāpekļpaskābes šķīdums ir saskarē ar smiltīm, stikla lauskām vai citiem materiāliem ar asām šķautnēm, slāpekļpaskābe sadalās arī aukstos atšķaidītos šķīdumos.[3]

Slāpekļpaskābe reaģē ar aromātiskajiem amīniem, veidojot diazonija sāļus:

HNO2 + ArNH2 + H+ → ArN2+ + 2H2O,
kur Ar nozīmē arilgrupu.

Slāpekļpaskābe viegli reaģē ar alifātiskajiem spirtiem — tā var iegūt alkilnitrītus, ko lieto medicīnā asinsvadu paplašināšanai:

(CH3)2CH−CH2−CH2−OH + HNO2(CH3)2CH−CH2−CH2−ONO + H2O

Slāpekļpaskābei piemīt kā reducējošas, tā oksidējošas īpašības. Iedarbojoties uz to ar stipriem oksidētājiem, kā ūdeņraža peroksīdu, hloru, kālija permanganātu, slāpekļpaskābe oksidējas par slāpekļskābi:

HNO2 + H2O2 → HNO3 + H2O
HNO2 + Cl2 + H2O → HNO3 + 2HCl
5HNO2 + 2KMnO4 + HNO3 → 2Mn(NO3)2 + 2KNO3 + 3H2O

Savukārt, iedarbojoties uz slāpekļpaskābi ar reducētājiem, tie tiek oksidēti:

2HNO2 + 2HI → 2NO↑ + I2 + 2H2O

Izmantošana labot šo sadaļu

Lieto organiskajā sintēzē diazonija sāļu iegūšanai.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Prudent practices in the laboratory: handling and disposal of chemicals. Washington, D.C. : National Academy Press. 1995. ISBN 0-309-05229-7.
  2. Kameoka, Yohji; Pigford, Robert (February 1977). "Absorption of Nitrogen Dioxide into Water, Sulfuric Acid, Sodium Hydroxide, and Alkaline Sodium Sulfite Aqueous". Ind. Eng. Chem. Fundamen. 16 (1): 163–169. doi:10.1021/i160061a031.
  3. Г. Реми. Курс неорганической химии. Том I. Москва : Издательство иностранной литературы, 1963, 649. lpp. (krieviski)

Ārējās saites labot šo sadaļu